Desmit patiesības par to, kā no Sprīdīšiem kļūt par savas zemes saimniekiem, – tā jauno «Latvijas Bankas» izglītības politiku īsi raksturo bankas vadība.
«Latvijā ražo preces ar zemu pievienoto vērtību. Rezultātā ir zemāki ienākumi, mazākas algas, zemi ienākumi valsts budžetā,» tā pašreizējo situāciju valstī raksturo «Latvijas Bankas» prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Lai palīdzētu situāciju risināt, «Latvijas Banka» pievērš lielāku uzmanību izglītošanas procesam, un par to žurnālistiem stāstīja Reģionālajā mediju dienā 9. februārī.
Kliedē mītus
«Latvijas Bankas» prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem ir daudz mītu par centrālās bankas darbību un tie neatbilst patiesībai. Tomēr arī pēc pievienošanās eirozonai «Latvijas Banka» ir nepieciešama, jo darba ir ļoti daudz. Tā kļuvusi par reģionālas nozīmes naudas apstrādes centru un glabātavu. «Sadarbība ar Eiropas Centrālo banku ir palielinājusi mūsu darba slodzi,» uzsvēra I. Rimšēvičs. Viņš akcentēja, ka jābeidz Latviju vērtēt atsevišķi no Eiropas. «Ja visai Eiropai būs labi, tad labāk kļūs arī Latvijā,» pauž «Latvijas Bankas» prezidents.
Aptaujas liecina – divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bankas darbībai nepieciešami prāvi valsts budžeta līdzekļi. ««Latvijas Banka» no budžeta nesaņem ne centa,» skaidro I. Rimšēvičs. Vēl viens pārmetums – «Latvijas Banka» neveicina komercdarbību. «Latvijas komercbankām naudu aizdodam teju par nulles procentiem, lai tikai dotu kredītus. Pat otrādi – ja bankas nogulda pie mums naudu, tām par to jāpiemaksā. Darām visu, lai bankas ieguldītu naudu uzņēmējdarbībā,» pauž I. Rimšēvičs.
Zibmaksājumu līdere
«Latvijas Banka» cenšas sekot nostādnei – būt progresa priekšgalā. I. Rimšēvičs atklāja, ka Latvija pašlaik ir līdere zibmaksājumu jomā, kas ļauj nodrošināt naudas samaksu no viena konta uz otru dažās sekundēs. Šai sistēmai ir pievienojušās bankas «Citadele» un «SEB banka». Plānots, ka šogad klāt nāks arī «Swedbank».
Eiropā pāreja uz šādu sistēmu notiek lēnāk, jo tas prasa lielus ieguldījumus.
Egons Gailītis, «Latvijas Bankas» Maksājumu sistēmas pārvaldes vadītājs, nākamgad sola pārmaiņas. Eiropas Savienības pārskatītā Maksājumu pakalpojumu direktīva paredz grozījumus klientu apkalpošanas jomā. Plānots, ka ar banku kontiem varēs strādāt ne tikai bankas, bet arī citi licencēti uzņēmumi. Ja ir konti vairākās bankās, tos visus varēs pārvaldīt ar kāda viena uzņēmuma starpniecību. «Nākamais gads būs «finteku» – dažādu finanšu instrumentu uzplaukuma – laiks. Ceram, ka to izmantos arī Latvijas uzņēmumi,» pauž E. Gailītis.
«Latvijas Bankas» prezidents noslēgumā uzsvēra, ka cer uz lielāku valdības izpratni. Ekonomiskā koka izaugsmes pamatā ir monetārā politika, struktūras reformas un fiskālā politika. Ar pirmo «Latvijas Banka» pašlaik veiksmīgi tiekot galā. Tomēr bez valdības veicinātām pozitīvām strukturālām reformām un stingras fiskālās politikas ar vienu monetārās politikas sakni vien ekonomikas koks nesāks augt.
Kurš vērīgs, to neapmānīs
Par eiro naudaszīmju viltojumiem Latvijā nav jāuztraucas – pārliecināti «Latvijas Bankas» naudas drošības eks-perti Andris Tauriņš un Aleksandrs Antiņš.
«Latvijā ik gadu konstatē vidēji 1400 viltotu naudaszīmju. No kopējā naudaszīmju apjoma, ko apstrādā «Latvijas Banka», – aptuveni 140 miljoni banknošu, tas ir ļoti maz. Jūsu vietējā «Rimi» veikalā gadā atrod labi ja vienu viltotu banknoti,» pauda A. Tauriņš.
Paziņojumi, ka jaunie viltojumi ir grūti atšķirami no īstajām banknotēm, neatbilstot patiesībai. Abi eksperti žurnālistiem demonstrēja labākos viltojumus, kas nokļuvuši «Latvijas Bankā». Banknotes nebija grūti atšķirt no oriģināliem. «Lielākā problēma ir uzmanība. Viltotu naudu cenšas iedot tā, lai nav laika pārbaudīt. Tumsā, ātri, paciņā kopā ar īstajām banknotēm. Vērīgos šādi apmānīt nevar,» skaidro A. Antiņš.
Mums katram ir divi maki
Visinteresantākā izglītojošās programmas sastāvdaļa ir «Latvijas Bankas» zināšanu centrs «Naudas pasaule». Ekspozīcijas vadītājs Jānis Motivāns atzīst, ka jau tagad šīs telpas ir Bauskas bijušā rajona iedzīvotāju iecienītas – gaidīti gan jaunieši, gan pieaugušie, arī pensionāri.
Iespaidīgā interaktīvā izstādē «Latvijas Bankas» telpās Krišjāņa Valdemāra ielā 2 jau ieeja noskaņo uz kaut ko īpašu. Veras durvis, un nokļūstam telpā, kur izvēršas iespaidīgs videouzvedums – Sprīdīša naudas meklējumi un atziņas. Beigās veras durvis uz vairākām izstāžu telpām.
Ir daudz iespaidīgu eksponā-tu – var papētīt, no kā sastāv bankomāts, apskatīt «Latvijas Bankas» monētas, kas savulaik atzītas par skaistākajām pasaulē, iepazīties ar naudas viltotāju instrumentiem.
Tiem, kas vēlas mācīties, pieejama virkne ekspozīciju finanšu darbības sistēmas iepazīšanai. Izstāde «Mums katram ir divi maki – valsts un savējais» vēstī par cenu stabilitātes nozīmi, sasaisti starp valsts un mājsaimniecību budžetu. Daudzviet ir iespējas izmēģināt zināšanas un spējas interaktīvās spēlēs. Apmeklējuma laiks parasti ir divas stundas. Tie, kas vēlas iemācīties ko vairāk, droši vien tur varētu pavadīt visu dienu.
«Naudas pasaules» apmeklējumam var pieteikties mājaslapā https://www.naudasskola.lv.
