Radvilišķos valsts simtgades svētkos bez lieliem tēriņiem rada kopības izjūtu.
Daudzdzīvokļu namu logi ir pilsētas acis. Radvilišķos šodien tie daudzviet iekrāsosies trijos toņos: dzeltenajā, zaļajā un sarkanajā – Lietuvas nacionālajās krāsās. Aicinājums daudzdzīvokļu namu logos, lodžijās un balkonos izkārt valsts karogu ir tikai neliela daļa no
Lietuvas neatkarības atgūšanas 100. gadadienas svētkiem pilsētā.
Iedzīvotāju mazāk
Pašvaldības vadītājs Antans Čepunonis «Bauskas Dzīvei» pauž, ka daudzi procesi Radvilišķos rit tāpat kā visā valstī. Lielākā Lietuvas problēma ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Joprojām turpinās jauno cilvēku aizbraukšana, populārākais galamērķis ir Anglija. «Taču arvien biežāk dzirdu par cilvēkiem, kas atgriezušies. Priecājos par katru pārbraukušo ģimeni,» uzsver pašvaldības vadītājs.
Viņš neslēpj, ka cilvēku skaits laukos ne tikai sarūk, bet daudzi palikušie diemžēl arī degradējas, pakļaujas alkoholismam. Risinājums – mudināt vietējās kopienas iedzīvotājus darboties nevalstiskajās organizācijās. Kopā vieglāk atrisināt problēmas, piemēram, nodrošināt ar produktiem lauku viensētās mītošos ļaudis. Pašvaldība biedrībām cenšas palīdzēt ar transportu.
Radvilišķu rajonā ir daļa no auglīgākās zemes Lietuvā, izmantoti 95% platības. Laukos sarūk vajadzība pēc darbaspēka, tādēļ svarīga ir ražošanas uzņēmumu attīstība pilsētās. Pirms četriem gadiem Radvilišķos darbu sāka kokapstrādes uzņēmums, kas ražo eiropaletes, gandrīz visu produkciju eksportējot. Pašlaik te darbs ir ap 150 strādājošo. «Mēs vēlētos, lai šādu uzņēmumu ir vairāk,» piebilst A. Čepunonis.
Ar tūkstoti visiem nepietiek
«Viens no nosacījumiem – rīkot pēc iespējas vairāk bezmaksas pasākumu,» par simtgades svētku izjūtas radīšanu stāsta pašvaldības speciāliste Asta Kasceniene.
Pērn Somijas sieviešu biedrība uzdāvināja Lietuvai tūkstoti pāru adītu zeķīšu zīdaiņiem nacionālā karoga krāsās. Tomēr ar tūkstoti visiem šogad jaundzimušajiem nepietiek. «Izskanēja aicinājums sievietēm Lietuvā pašām adīt īpašās zeķītes. Tagad mums pašvaldībā prāvā kastē krājas daudzi desmiti krāsaino pāru. Lai tās uzadītu, nevajag nedz daudz naudas, nedz laika. Taču gandarījums gan adītājai, gan dāvanas saņēmējiem,» saka A. Kasceniene.
Radvilišķos gadā piedzimst ap 300 mazuļu. Pasauli viņi pirmo reizi ierauga apmēram 30 kilometru attālajos Šauļos, jo Radvilišķu slimnīcā dzemdību nodaļa ir likvidēta.
Valsts pasts milzu tirāžā nodrukājis svētku kartīti, uz kuras lasāms viens vārds «Ačiu!», latviski – paldies. Katrs var papildināt kartīti, norādot, kam un kādēļ valsts simtgadē vēlas pateikties. Pasts bez maksas piegādās kartīti adresātam.
Radvilišķos ir trīs sievietes, kuras sasniegušas 100 un 101 gada vecumu. Viņām valsts svētkos sarūpētas īpašas dāvanas. Sveiks arī 93 rajona iedzīvotājus, kuriem 16. februāris ir dzimšanas diena.
Šķirošana atmaksājas
Bauska savulaik viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā sāka aktīvi šķirot atkritumus. Radvilišķos līdzīga kārtība darbojas vairākus gadus. Dalītai savākšanai paredzēti krāsaini konteineri, kuru pilsētā ir daudz. Šogad plānots nopirkt 1500 komplektus konteineru papīram, stiklam un plastmasai, ko izvietos lauku ciematos un viensētās, «Bauskas Dzīvei» stāsta pašvaldības speciālists Vitauts Varanavičs.
Pērn pašvaldība noteikusi finansējumu par atkritumu apsaimniekošanu. Daudzdzīvokļu mājās katram cilvēkam mēnesī jāmaksā divi eiro, viensētās mēneša maksa par 240 l tilpuma konteinera izvešanu ir 2,4 eiro. Ja nešķiroto atkritumu ir mazāk, summa sarūk.
Vērtīgās pudeles
Latvija jau kuro reizi gatavojas stikla un plastmasas pudeļu depozīta ieviešanai. Drīz arī pie mums izlietoto stikla vai plastmasas pudeli, skārdeni varēs ievietot īpašā ierīcē, pretī par katru vienību saņemot desmit centus. Šī summa sākotnēji tiek samaksāta, dzērienu pērkot.
Lietuvā depozīta sistēma darbojas vairākus gadus. Uzrunātie visi kā viens atzina – ieguvumi ir lielāki par apgrūtinājumiem. Pie taras pieņemšanas punkta sastaptais Arvils Povilavičs saka – desmit centi nav maza nauda, ko var atgūt par izlietoto dzēriena pudeli. Turklāt nauda par taru jau samaksāta, izmest tukšo trauku būtu apzināta līdzekļu šķērdēšana. «Es tukšās pudeles nododu finansiālu apsvērumu dēļ. Atnest un samest tās speciālajās kastēs nav nedz apgrūtinoši, nedz neērti. Zinu daudzus, kuri tā dara,» stāsta A. Povilavičs.
V. Varanavičs novērojis, ka parkos, mežos, grāvmalās arvien mazāk var redzēt izmestas skārdenes vai PET pudeles. Ja tās nenodod paši dzērienu pircēji, atrodas ļaudis, kuri izmesto tukšo taru salasa un nodod.
Latviešu namiņš
«Bauskas Dzīve» apmeklēja tā dēvēto latviešu namiņu pilsētas parkā. 2013. gadā pārrobežu sadarbības projektā telpas kultūras norisēm tika izveidotas saieta namā Bauskas novada Vecsaules pagastā un Radvilišķos. Kaimiņos celtne gan nav vizuāli tik izteiksmīga kā atjaunotā ēka Vecsaulē.
Pilsētas kultūras nama vadītāja Indre Ginkeviciene stāsta, ka ēku izmanto daiļamata meistaru nodarbībām. Pēdējā laikā tā gan nav bieži izmantota. I. Ginkeviciene skaidro, ka kultūras dzīves vadītāji pilsētā pilnībā mainījušies, nav vēl paguvuši atjaunot saziņu ar vecsauliešiem. Telpas namiņā piemērotas tikšanās reizēm un rokdarbu izstādēm, nākotnē par to noteikti tikšot domāts.
Parka malā nevar nepamanīt jaunceltni – Radvilišķu peldbaseinu. Tas atklāts pērnā gada beigās. Ēkas būvē ieguldīti 4,2 miljoni eiro.
Baseins ir 1,8 – 2 metrus dziļš un 25 metrus garš, tajā ir seši celiņi. Divos malējos ievietots grīdas paaugstinātājs, tie piemēroti peldētprasmes apguvei. Ēkā ir četras saunas, mazā un lielā burbuļvanna, trenažieru zāle, masāžas istabas, solārijs un sporta zāle. Ir nelielas tribīnes, lai vērotu sacensības.
Treneris Arturs Baļčuns stāsta, ka darbdienās te saplānotas nodarbības skolēniem, nedēļas nogalēs peldi un pirtis var baudīt ikviens interesents. Darbdienu vakaros divas stundas pieaugušajiem maksā septiņus eiro, nedēļas nogalē – astoņus eiro. Abonements baseinam un četrām saunām nedēļas nogalē maksā 70 eiro, tas paredzēts desmit reizēm pa trim stundām. Ēkā ir garderobe ar 100 vietām, plaša kafejnīca.
Vēlas patiesu demokrātiju
Radvilišķos ir trīs neatkarīgas avīzes. Senākā no tām ir «Radviliškio Naujienos», kuras redakcija atrodas Šauļos. 16 lappušu izdevums pie lasītājiem nonāk reizi nedēļā. Reģionālajai avīzei «Šiauliu Kraštas» ir nodaļa Radvilišķos. Avīze nāk klajā piecas dienas nedēļā, vēstot par notiekošo piecos rajonos.
Jaunākais izdevums ir «Radviliškio Kraštas» (RK). 16 lappušu nedēļas laikraksts 3500 eksemplāru tirāžā pie lasītājiem nonāk reizi nedēļā. Avīzes direktors Gedimins Lipnevičs skaidro, ka trīs izdevumu pastāvēšanu nodrošina Lietuvā stingri noteiktais liegums pašvaldībām drukāt savus izdevumus. Taču tas neliedz vietējai varai izmantot budžeta līdzekļus apmaksātām publikācijām. Tajās vietējai varai neviens slikts vārds netiek veltīts. Tomēr RK žurnālisti esot noskaņoti vēstīt ne tikai pašvaldībai tīkamo, bet arī atklāt nepilnības.
«Mūsu brīvdomība un nevēlēšanās glaudīt rajona mēru pa spalvai tiek atdarīta, «aizmirstot» piešķirt uzvaru iepirkumā. Taču neesam nolaiduši rokas, jo mūsos mīt vēlme būvēt Lietuvā patiesu demokrātiju, ne tikai uz papīra. Tādēļ daudz darba veltām sabiedrības izglītošanai, rosinām cilvēkus nebūt pasīviem un vienaldzīgiem. Mūsu paspārnē izveidota biedrība pulcē ap 2000 biedru no visiem rajona pagastiem. Mēs aicinām uz tikšanos rajona amatpersonas, ierodas ap 100 – 200 cilvēku. Jautājumu krustugunīs neviens netiek saudzēts. Mūsu vēlme ir Lietuvas simtgadi nosvinēt ne tikai kā skaistus svētkus, bet arī kā sabiedrības brieduma apliecinājumu. Lietuvā ir daudz labā, mēs esam daudz sasnieguši. Taču dzīve daudziem cilvēkiem būtu krietni labāka, ja ierēdņi un amatpersonas vispirms domātu par tautu, nevis tikai par savu labumu. Tas ir mans vēlējums Lietuvai simtgadē,» saka G. Lipnevičs.
Radvilišķu rajons
Radvilišķi ir viens no sešiem Šauļu apriņķa rajoniem, Bauskas novada sadraudzības pašvaldība.
Rajonā ir 39 000 iedzīvotāju, pilsētā to skaits ir aptuveni 15 000.
Rajona teritorija ir 163,5 tūkstoši hektāru.
Radvilišķu rajonā ir 11 seņūnijas jeb pagasti.
Pirmo reizi rakstos Radvilišķu vārds minēts 1567. gadā.
Pilsēta ir nozīmīgs Lietuvas dzelzceļa mezgls, kas nodrošina vilcienu kustību uz Rīgu, Daugavpili, Varšavu, Maskavu.
Pilsētas ģerbonī attēlots pakaļkājās saslējies zirgs, kurš izstaro gaišumu. Tas simbolizē sakarus, kustību un attīstību.
Rajonā ir 24 izglītības iestādes: septiņas ģimnāzijas, sešas vispārizglītojošās skolas, vairākas sākumskolas, bērnudārzi, mūzikas un mākslas skolas.
Rajonā attīstīta kūdras ieguve, lopkopība, graudkopība un biškopība. Te ir plaši cukurbiešu lauki.
