Tuvākie kaimiņi Pakrojā – sirsnīgi, darbīgi un atklāti.
Lietuvas valsts 100. dzimšanas dienas ieskaņas koncerts Pakrojas kultūras centrā notika 15. februārī, bet šodien, 16. februārī, būs svinīgs sarīkojums, kurā piedalīsies pakrojiešu uzticamie draugi – Rundāles novada pašvaldības pārstāvji un amatierkopu dalībnieki, Bauskas novada domes amatpersonas, Igaunijas pilsētas Halingas pašdarbnieki un pašvaldības vadītāji.
Jubilejas gadā visā valstī ir daudz simtgadei veltītu notikumu. Lietuvieši necenšas pārsteigt ar pompoziem scenārijiem, jo ne jau tiem ir nozīme valstiskās piederības apliecināšanā.
Barikāžu rūdījums
Neformāla, kopīgos pārdzīvojumos norūdīta draudzība ar Pakrojas kolēģiem «Bauskas Dzīvei» sākās 1991. gada janvāra barikāžu dienās. Paužot solidaritāti un atbalstu, nolēmām ik nedēļu sazināties ar pierobežas pilsētu redakcijām, lai abu valstu reģionālajos laikrakstos publicētu aktuālu informāciju. Visatsaucīgākie bija Pakrojas rajona laikraksta «Auksine Varpa» žurnālisti Nijole un Aļģis Padori. Viņi ierosināja, ka mums kopā vajadzētu veidot reportāžas par barikāžu notikumiem Latvijā un Lietuvā, jo telefoniski sniegtā informācija tomēr esot bezpersoniska. Padori ieradās Bauskā, un mēs braucām uz Rīgas slimnīcām, kurās ārstējās ievainotie Bauskas miliči. Bijām Meža kapos kinooperatoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes atdusas vietā.
Visi kopā 14. februārī devāmies pie Viļņas barikādēs bojāgājušo ģimenēm sešās pilsētās. Braucienā piedalījās protestantu mācītājs Gunārs Lagzdiņš no Ogres. Mikroautobusu, degvielu, tēju, kafiju divu valstu žurnālistiem pēc pašu iniciatīvas piešķīra toreizējā Pakrojas rajona administrācija. Ar žurnālistiem Padoriem joprojām uzturam sakarus. Katru gadu 18. novembrī Nijole piezvana, lai apsveiktu Latvijas dzimšanas dienā.
Personiskas attiecības
Ir daudz epizožu, kas apliecina – pierobežas latviešiem un lietuviešiem sirsnīgas attiecības izveidojās vēl pirms pašvaldību sadarbības līgumu noslēgšanas. Tikšanās reizē Pakrojas rajona domē to apliecināja kultūras nodaļas vadītāja Birute Vanagiene un pašvaldības vadītājs Sauļus Gegiecks.
Sevišķi cieša draudzība vieno Pakrojas, Rundāles un Bauskas amatniekus, pašdarbības kopu dalībniekus, māksliniekus. Pakrojas kultūras centra vidējās paaudzes deju ansamblis ik vasaru piedalās Rundāles novada svētku koncertā pils dārzā. Kopīgi sarīkojumi abās valstīs ir Laimas Veličkienes Pakrojas amatiermākslinieku studijai un Lauras Ikertes Rundāles novada gleznošanas studijai. Nākamās kopīgās izstādes tēma ir «Dzīvnieki». Kolekciju paredzēts rādīt publikai šoruden. Iepazinušies kopīgos projektos, pakrojieši un rundālieši nodibināja personiskas attiecības. Mākslinieces sazinās sociālajos tīklos, apspriež radošas idejas, sūta un saņem jauno gleznu attēlus.
Pašdarbnieki visur līdzīgi
Pakrojā darbojas vidējās paaudzes, senioru un meiteņu deju kopas, trīs vokālās grupas, amatierteātris, pūtēju orķestris, tautas instrumentu kapela un sieviešu koris, stāsta Birute Vanagiene un Pakrojas kultūras centra vadītāja Renata Budriene. Lauku filiālēs ir četri folkloras ansambļi, viens koris un amatierteātris. Linkuvas kultūras centrā ir labs jauktais koris, slavena folkloras kopa, izcils vīru ansamblis. Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā amatierkopām tiek piešķirtas kvalifikācijas kategorijas. Atbilstīgi sagatavotības pakāpei koristi un vokālo ansambļu dziedātāji var piedalīties valsts konkursos.
Pakrojas kultūras centra vidējās paaudzes tautas deju ansambļa «Reketis» spilgtākais pāris ir dejotāji Linuta Norvaišiene un Vidmants Miežis. Lina strādā poliklīnikas reģistratūrā, Vidmants – slimnīcas saimniecības daļā. Lina tikpat kā nav pārtraukusi dejošanu kopš 1978. gada, kad mācījās 2. klasē. Viņa darbojās Šauļu medicīnas skolas tautas deju kopā un 1988. gadā kļuva par ansambļa «Reketis» dalībnieci.
Lina pauž: «Dejošana ir mans enerģijas avots. Tā palīdz atgūties pēc darba, atbrīvoties no stresa. Papildu bonuss ir draudzīgie ansambļa dalībnieki. Dzīvesbiedrs un meita nedejo, bet priecājas par manu aizraušanos. Divos mēģinājumos nedēļā viss sliktais tiek aizdejots prom, atstājot vietu tikai patīkamām emocijām.» Deju ansamblis «Reketis» šovakar uzstāsies valsts simtgades koncertā.
Ielām jauni nosaukumi
Simtgades notikumu programmā ir Pakrojas sinagogas restaurācija, rajona goda pilsoņu portretu galerijas izveide pašvaldībā, pilsētas centrālā laukuma rekonstrukcija, Zemgales krasta tradicionālie Dziesmu un deju svētki, vairāku ielu pārdēvēšana ievērojamu novadnieku vārdā.
Ebreju ārsta Marka Šrēbera vārdā nesen nosaukta iela Pakrojā, kur viņš dzīvoja un strādāja līdz Otrajam pasaules karam. Lietuvā iemīļota komponista Juliusa Juzeļuna vārds šogad tiks piešķirts Žeimes ielai.
Iespējams, ka šogad varēs sākt pilsētas vecā ugunsdzēsēju depo rekonstrukciju, kas kļūs par daudzfunkcionālu kultūras iestādi. Paredzēta Pakrojas tipogrāfijas vēsturiskā nama restaurācija un pārveide par NVO centru. Pašvaldības priekšsēdētājs uzsver, ka 2018. gadā Pakrojas rajona administrācija īstenos 50 starptautiskus, reģionālus un lokālus projektus 12 miljonu eiro kopvērtībā.
Restaurē unikālu ēku
Pakrojas sinagoga iepriekšējā tūrisma sezonā bija visvairāk apmeklētais objekts pilsētā. Kopš restaurētā nama atvēršanas 2017. gada maijā to ir aplūkojuši 9000 interesentu.
Stāsta B. Vanagiene: «1801. gadā celtā Pakrojas sinagoga ir no koka, bet vēlāk gandrīz visi ebreju lūgšanu nami tika būvēti no akmens. Sajūsmā par restaurāciju bija Austrumeiropas ebreju sakrālo celtņu eksperts un pētnieks arhitekts Sergejs Kravcovs no Jeruzalemes. Viņš ļoti priecājās par interjera un eksterjera restaurācijas izcilo kvalitāti un pārdomāti izraudzīto funkciju. Ēka ilgi stāvēja neizmantota un draudēja sabrukt. Pašvaldība meklēja atjaunošanas iespējas, līdz laimējās saņemt Norvēģijas fondu finansējumu. Izpētē un restaurācijā piedalījās Lietuvas vadošie speciālisti, tāpēc rezultāts ir pārliecinošs. Projektu saskaņojām ar Lietuvas Ebreju biedrību, iepazināmies ar cilvēkiem, kuru zināšanas bija ļoti noderīgas atjaunošanas procesā.»
Ēdenes dārza ainavas
Sinagogā kopš pagājušā gada atrodas Pakrojas Centrālās bibliotēkas bērnu centrs. Bibliotekāre Gitana Masiene vienlaikus ir arī gide. Šeit nav grāmatu, toties piedāvātas daudzveidīgas izglītojošās programmas, tiek rādītas arī filmas pieaugušajiem. Zālē ir 150 vietu. Aiz loga ir skaista ainava ar Krojas upīti un parku.
Apbrīnojamākais atjaunotajā ēkā šķiet griestu un balkona sienas gleznojums «Ēdenes dārzs», kura oriģinālu naivisma stilā uz koka dēlīšiem 19. gadsimtā darinājis ebreju meistars. Simbolu valoda ir krāšņa un piesātināta – putni, dzīvnieki, augi, ziedi kā atsauces uz Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām jeb Toru, kas ir jūdaisma mācības pamats.
Bibliotekāre Gitana apmeklētājus prot veikli izvadīt pa Ēdenes labirintiem, minot dažādus faktus. Pašlaik tiek meklēta vieta, lai sinagogā eksponētu oriģinālos dēlīšus ar gleznojumu fragmentiem. Gan tie, gan milzum daudz 19. – 20. gadsimta sinagogas fotogrāfiju restauratoriem bija nenovērtējams atradums.
PAKROJAS RAJONS
Iedzīvotāju skaits rajonā – 21 000, Pakrojas pilsētā – 4000.
Rajonā ir astoņi pagasti jeb seņūnijas.
Darbojas Pakrojas kultūras centrs ar astoņām filiālēm un Linkuvas kultūras centrs ar četrām filiālēm, divi daudzfunkcionālie centri pagastos.
Pakrojas Centrālajai bibliotēkai laukos ir 23 filiāles.
Rajonā darbojas trīs ģimnāzijas un piecas pamatskolas. Šogad Pakrojā atvērs proģimnāziju. Linkuvā atrodas internātskola bērniem ar īpašām vajadzībām, Žeimē – lauksaimniecības skola ar valsts budžeta finansējumu.
Pakrojas mūzikas skolai ir filiāle Linkuvā. Audzēkņu kopskaits – 150.
Rajonā ir reģistrētas ap 80 nevalstisko organizāciju (NVO).
Pakrojas rajona pašvaldībai ir sadarbības līgumi ar Rundāles novada domi un Bauskas novada domi.
Veiksmīgākais 2017. gada starpvalstu tūrisma projekts bija «Iepazīsti Zemgali!», kurā piedalījās Bauskas tūrisma informācijas centrs un Lietuvas pierobežas reģiona pašvaldības.
2018. gadā Pakrojas pašvaldība sāka pārrobežu projektu par Linkuvas sociālā centra izveidi sadarbībā ar Iecavas novada domi un Rundāles novada domi.
Kultūrvēstures objekti
Pakrojas muižai 2017. gadā piešķirta Lietuvas Kultūras ministrijas balva par senā dzīvesstila popularizēšanu.
Žeimes luterāņu baznīca, latviešu kapi.
Baltvācu dabaszinātnieka Teodora Grothusa (1785–1822) dzīves un darbības vietas Žeimē un Geduču muižā. Grothusu dzimtas pirmā pils atradās Īslīces upes krastā Rundālē, 1688. gadā to iegādājās hercogs Ernsts Johans Bīrons.
Pakrojas sinagoga restaurēta 2017. gadā.
Muzejs «Žiemgala» atrodas atjaunotā vēsturiskā namā muižas teritorijā, tajā ir bagātīga arheoloģijas un etnogrāfijas priekšmetu kolekcija.
Avots: Pakrojas rajona administrācija.
