Bauskas Rātsnamā pagājušajā nedēļā notika Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijas padomes sēde.
Sanāksmē izskatītas finanses, ģenerālās asamblejas sanāksmes gatavošana, vērtēti jauni dalībnieki, izvēlēts kandidāts Eiropas Savienības kultūras mantojuma organizāciju tīkla «Europa Nostra» padomei. Apspriesta grāmatas atkārtota izdošana.
Veido tīklu
Kopš pagājušā gada asociācijas valdes priekšsēdētāja ir mākslas zinātniece Ina Līne. Viņa stāsta, ka asociācija dibināta 1991. gada 20. jūlijā Malborkas pilī Polijā. Viens no pamatmērķiem ir sadarbības popularizēšana un izpratnes attīstīšana par kultūras mantojuma nozīmi Baltijas jūras reģionā. Ne mazāk svarīga esot sadarbības tīkla veidošana, kā arī pieredzes apmaiņa piļu un muzeju kolēģu starpā.
Asociācijas darbības principi ir izpēte, izglītošana, restaurācija, menedžments, mārketings un tūrisms. Sabiedrības iepazīstināšanai ar asociācijas dalībniekiem ir izdotas divas grāmatas «Castles Around the Baltic Sea» – 1994. un 2013. gadā. Pēdējā izdevumā deviņas Baltijas jūras reģiona valstis pārstāv 48 pilis muzeji. To skaitā ir Bauskas un Rundāles pils.
Stāsta patiesību
Asociācijas budžetu veido biedru naudas un ienākumi no publikāciju pārdošanas. Grāmata pārdota labi, atlikuši vien četri eksemplāri. Padomes sēdē vienprātīgi lemts par drukātā izdevuma atkārtotu izdošanu, papildinot un aktualizējot informāciju. «Saglabāsim to pašu dizainu un ideju. Principiāli svarīgs jautājums bija visu dalībnieku tikšanās konferencē Elblongā par tēmu «Muzejs un nākotne»,» stāsta I. Līne.
Viņa ir droša, ka muzejiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir milzīga nozīme: «Tai vajadzētu būt iestādei, kas runā patiesību, nevis izdomā politiski derīgas pasakas. Tad priekšstats par pagātni būs patiess, un tas var palīdzēt nākotnei. Muzeja pienākums ir paust patiesību atraktīvi. Polijā, Krievijā, Latvijā un Igaunijā notiek vērienīga celtņu un ekspozīciju renovācija un rekonstrukcija, tālab tēma ir aktuāla. Ja sakopj ēku, tad piedāvā jaunu stāstu. Kā to izstāstīt, tas ir svarīgs jautājums.»
Patlaban pasaulē vērojams muzeju apmeklējuma pieaugums. Šo faktu I. Līne skaidro ar to, ka muzejs piedāvā ko vērtīgu: «Tā ir vērtīga izklaide saprātīgai brīvā laika pavadīšanai.»
Biļetes un granti
Asociācijas valdē darbojas polis Mariuss Mieržvinsks, kas līdz pagājušajam gadam bija Malborkas pils muzeja direktors. Pateicoties viņam, pasaules lielākā vācu ordeņa viduslaiku pils ar nocietinājumiem atdzimusi pēc gigantiskas rekonstrukcijas. Iespaidīgais objekts būvēts gandrīz divus gadsimtus. Būvdarbi sākās 1275. gadā. Kad 1406. gadā tie pabeigti, šī bija pasaulē lielākā ķieģeļu būve. No 1309. līdz 1456. gadam Malborkas pils bija vācu ordeņa lielmestra rezidence. 1997. gadā Malborkas pils iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
M. Mieržvinskis stāsta, ka pagātnes liecība ļoti cietusi Otrā pasaules kara laikā, 50 – 60% kompleksa neglābjami izpostīti. Polijas nozīmīgākā vēstures pieminekļa ilgais restaurācijas process noslēdzies 2016. gadā, un apmeklētājiem ir iespēja apskatīt pils galveno baznīcu. «Dievnamu var uzskatīt par pils sirdi. Beidzot pilij ir arī acis,» smej Malborkas pils pārstāvis Mareks Stokovskis.
M. Mieržvinskis ir gandarīts, ka apmeklētāju skaits ir audzis un sasniedz 600 000 cilvēku gadā. Ieejas biļete objektā maksā nepilnus desmit eiro, un muzeja budžetā tas ir lielākais pienesums. Valsts finansējums veido trešdaļu, atbalsts ir Eiropas fondu līdzekļi, kā arī citu valstu, piemēram, Norvēģijas, granti. Ikdienā visvairāk Malborkas pili apmeklē paši poļi, bet no ārvalstu tūristiem lielākā daļa ir no Vācijas, Skandināvijas, Lietuvas.
Vērienīgas pārmaiņas
Asociācijas galvenais sekretārs zviedrs Kristers Nīlsens stāsta, ka 20 gadus vada Skoklosteras pils draugu apvienību, un pēdējos gados Baltijas jūras reģiona kultūrvēsturiskie pieminekļi ir piedzīvojuši vērienīgas pārmaiņas.
«No kolēģiem varam mācīties, kā procesi notiek citur. Var kopējus projektus izstrādāt, taču galvenais – esam atraduši draugus dažādās valstīs,» sacīja Trāķu ezerpils direktors Virgīlijs Povilūns no Lietuvas. Teju katrs tūrists Lietuvā apmeklē Trāķu pili, kam labākā sadarbība esot ar Bauskas un Cēsu pili. Patlaban apmeklējuma rādītājs ir ap 350 tūkstošiem gadā.
«Pašlaik trešdaļa budžeta nāk no valsts, 60 procentus nopelnām paši. Ja budžets būtu prāvāks, atdeve varētu būt lielāka, jo nopelnīto varētu novirzīt darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un ekspozīcijas atjaunošanai. Kā jums, tā arī mums valsts eksponātu iegādei piešķir ļoti niecīgu summu,» stāsta V. Povilūns.
Virgīlijs atklāj, ka mācību ekskursijās ierodas arī jaunākā paaudze, taču vēlama plašāka pārstāvniecība. «Tehnoloģiju laikmeta jauniešiem vajag inovatīvu pieeju, viņi vēlas interaktīvu ekspozīciju, kaut ko nospiest, kaut kur redzēt kustības. Taču es uzskatu, ka muzejā jābūt īstiem eksponātiem. Ja tos skatīs ekrānā, tas nebūs muzejs, bet spēle. Tāpēc jāstrādā ar reklāmu, mārketingu, ar izglītības iestādēm,» pārliecināts Trāķu pils direktors.
Iegūst valsts
Tukuma muzeja pārstāve Kristīne Ozola atklāja, ka Durbes pils pēc citu dalībnieku ieteikuma asociācijā uzņemta 2014. gadā. «Durbes pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižkungu mājām, kur atjaunots 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Starpvalstu organizācijā esam vienīgā kungu māja, pārējās ir pilis, nocietināti cietokšņi,» teic K. Ozola.
K. Ozola vērtē, ka ar dalību asociācijā iegūta popularitāte: «Esam gandarīti, ka mūsu vārds skan ārpus Latvijas. Ieguvums ir arī zināšanas, konsultācijas, citu pieredze.» Patlaban Durbes pils strādā, lai informācija par to būtu iekļauta jaunākajā asociācijas izdevumā. K. Ozola uzteic I. Līnes darbu – viņas veikums esot neatsverams, ieguvējas ir ne tikai pilis un muižas, bet visa valsts.
Bauskā bija ieradušies asociācijas dalībnieki no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Somijas un Latvijas.
