Biržos sargājamu dabas ainavu apvieno ar vērienīgu ražošanu.
Savulaik Lietuvas pierobežas uzņēmēji apvienojās un asfaltēja 15 km ceļa Birži–Skaistkalne, un no Bauskas pie kaimiņiem ved pavisam gluda šoseja. Vēl var pagūt aizbraukt nosvinēt Lietuvas neatkarības atjaunošanas simtgadi, kam par godu Biržos no 14. līdz 21. februārim rit vairāki desmiti sarīkojumu.
Zina latviešu valodu
Svētku pasākumu mērķis – būt kopā, «Bauskas Dzīvei» saka Biržu reģionālā parka direktors Kestutis Barons. «Ir arī svinīgi koncerti un pieņemšana, bet svarīgākais būs kopā sanākšana gadadienas vakarā, kopīga himnas dziedāšana, atmiņas,» teic Kestutis, «tam daudz naudas nevajag. Būs arī salūts un svētku torte, bet nozīmīgākie ir cilvēki. Arī lietuvieši un latvieši pie robežas vienmēr bijuši kopā.»
Kestutis dzimis Mēmeles krasta Latvijas pusē Kurmenes apkaimē, līdz sešiem gadiem tur dzīvojis un no spēlēšanās smiltīs ar kaimiņu puikām labi atceras teicienu «Dabūsi pa purnu!». Kad dzīvojis Ģermanišķos netālu no Skaistkalnes, gājis uz Latviju pirkt konfektes un baltmaizi, kas Lietuvā nebija tik garda. Tagad viņš ir biežs viesis Kurmenes un Skaistkalnes sarīkojumos, piedalās Mēmeles – Nemunelis svētkos vasarā.
Sargā unikālo ainavu
Biržu reģionālā parka direkcija ir vēsturiskā ēkā – kādreizējā rātsnamā, ko 20. gados cēla par iedzīvotāju saziedoto naudu. Pirmās neatkarīgās Lietuvas valsts pēdējais prezidents Smetana no tās balkona savulaik uzrunāja ļaudis.
Parka direkcijas uzdevums – sargāt karsta ģeoloģisko procesu ainavai. «Padomju laikā daudz iznīcinājusi meliorācija, fermu un darbnīcu piesārņojums pazemes ūdeņos,» stāsta K. Barons, «no pagājušā gadsimta 60. gadiem pēc ģeologu ieteikuma noteikti trīs dabas liegumi. Pirms tam te raka dolomītu un ģipsi, pamatīgi ietekmējot ģeoloģiskos procesus. Tas varēja draudēt ar visas pilsētas iegāšanos zemes dzīlēs.»
Kopš 90. gadiem zinātnieki pēta katras kritenes pārmaiņu procesu. Nav bijis neviena gada, kad Biržu apkaimē nenāktu klāt jauna karsta kritene, tās ir sekas no karjeriem, skaidro K. Barons.
Uz olas čaumalas
Parkā rit izglītības projekti, notiek augu, dzīvnieku un putnu monitorings. Parka administrācija izsniedz atļaujas būvniecībai aizsargājamā teritorijā, celtniecība atļauta uz vecajiem pamatiem, bet ne jaunās vietās. Te aizliegts būvēt mājas pamatus no blokiem, tiem jābūt monolītiem. Direkcija uztur pastaigu un riteņbraucēju takas, raksta projektus atbalsta saņemšanai.
Biržos jebkura vieta jebkurā brīdī var iegāzties zemē, smejas Kestutis: «Dzīvojam kā uz olas čaumalas. Kur un kad zeme iebruks – tas ir Dieva lemts. Vietējie pie tā esam pieraduši.»
Lietuvā ir pieci nacionālie, 30 reģionālie parki un četri dabas rezervāti. To uzdevums ir sargāt dabas vērtības, bet Biržos tas vienlaikus dod pamatu tūrisma attīstībai. Parku gadā apmeklē teju 2700 cilvēku. Skolēni te apgūst zinības par zemes dzīlēm, citi apskata kritenes, Biržu pili, muzeju, Astravu pie ezera, alus darītavas, ražotnes, saimniecības. Pēc parka apkopotajiem datiem, sezonas laikā pilsētu apmeklē 50 – 55 tūkstoši ceļotāju.
Apvienojas uzņēmumi
Tūrisma informācijas centrā «Bauskas Dzīve» sastop Sigitu Strautnikieni, kura brīvi runā un raksta latviski, koordinē tūrisma klastera uzņēmumus. «Pie mums galvenā tūristu plūsma ir no Latvijas. Bijām «Balttour» izstādē Rīgā, visi bija sajūsmā, ka runājam un pasniedzam informāciju latviski. Tas īpaši patīk jauniešiem un bērniem,» atklāj Sigita.
Biržu tūrisma klasterī ir 17 uzņēmumi, kas sadarbojas ceļotāju izklaidēšanā. Piemēram, grupai, kura vēlas apmeklēt alus darītavu, piedāvā uzkodas – aitas sieru, maizi u. tml. Sigita apzvana viesus un noskaidro – kas patika, kas ne. «Ja ir kļūdas, informāciju nododam uzņēmējiem, lai viņi piedāvājumu uzlabo,» mārketinga darbu apraksta speciāliste. «Klasteris darbojas septiņus gadus. Sākumā tajā bija desmit dalībnieki, to skaits aug.»
Tūrisma informācijas centrs ir pašvaldības iestāde, tās dedzīgākais atbalstītājs ir Biržu mērs Valdemārs Vaiķūns, atklāj S. Strautnikiene: «Viņš centru apmeklē divas vai trīs reizes nedēļā, pirmās divas minūtes pārbauda, kā strādājam, pēc tam nopriecājas un labi pavada laiku. Parasti runājam latviski, jo abi mīlam Latviju.» Sigita iesaka ikvienam apskatīt mājaslapu birzai.lt, jo Biržos šogad būs aizraujoši vasaras pasākumi.
Divsimt gadus veca
Iepretī tūrisma informācijas centram ir koka ēka, kam grūti paiet garām, jo pa bieži virinātajām durvīm plūst garšvielu un kafijas smarža. Saimniece Irēna Korsakiene «Bauskas Dzīvei» izrāda pievilcīgo vietu – garšvielu, tējas, kafijas un saldumu veikalu ar kafejnīcu, tējkannu ekspozīciju un viesu istabām mansardā. Cilvēku dienas vidū veikaliņā ir gana, vairāki uzteic saimnieci un pārdevējas, kas katram prot atrast īsto garšu.
«Sāku pirms 16 gadiem ar tējas un garšvielu veikaliņu, pamazām papildinot klāstu ar kafiju un uzkodām,» stāsta Irēna, «pagājušajā vasarā atvērām tējkannu ekspozīciju, ko vācu vairāk nekā desmit gadus.» Pašu rokām darinātās mēbeles izrotātas ziedu rakstiem. Irēna smejas: «Kad nav daudz naudas, tu izdomā, kā kaut ko skaistu no nekā uztaisīt.»
Lietuvieši kaķus mīl gandrīz tikpat ļoti kā latvieši, smaida Irēna, rādot paštaisītās kaķu mājiņas. Pie viņas ēdienu un siltu vietu rod tie mīluļi, kam vajadzīga palīdzība, pēc tam Irēnas klientu lokā viņiem sameklē pastāvīgas mājas.
Tējkannas rindojas plauktos līdz griestiem, visas spīd un laistās, visās varot gatavot tēju. Te ir gan smalki Eiropas valstu trauki, gan krievu patvāri, gan austrumu stila tējkanniņas, izmargotas metāla mežģīnēm. Uz vecākā eksponāta izlasāms uzraksts ar veltījumu: «Tētim un mammai sudrabkāzās. Bērni. 1780. gadā.»
Dāmas zina garšu
Biržos ir senākā Lietuvas alus darītava – «Biržu alus», ko 1686. gadā dibinājusi Ļudvika Karolina Radvilaite. Arī tagad alu te dara dāma – Danguole Rinkiene, «Bauskas Dzīvei» stāsta ražošanas vadītāja Astra Normantiene. «Sieviete zina, ko vēlas vīrieši,» smejas Astra, «ražojam stiprās dzīvā alus šķirnes, kas izceļas ar garšu. Tādas citur nevar nogaršot, un tūristi par to ir sajūsmā.»
Ražotnē pašlaik valda miers, jo ziemā alu pilda retāk – dzīvajam produktam ar dažu nedēļu derīguma termiņu ziemā noiets nav tik liels. Senatnīgajās ēkās pēdējā desmitgadē atjaunotas iekārtas, palielinot jaudu. Vasarā pildīšanas līniju apkalpo trīs četri cilvēki. Rekon-strukcijas gaitā atklāts sens pagrabs, kurā iekārtota degustāciju zāle.
«Biržu alus» ir tūrisma klastera uzņēmums, gadā izrāda ražotni ap 1200 grupām. «Tas palīdz veidot tēlu,» saka Astra, «mēs esam viens no pilsētas simboliem. Ceļotāji vairākumā ir no Latvijas un Polijas. Bieži viesi te ir studenti no Vācijas, Francijas, Ķīnas, ir vecpuišu ballīšu dalībnieki.»
Komercdirektors Domants Čirvinsks skaidro, ka «Biržu alus» Lietuvā starp ražotājiem ir 6. – 8. vietā pēc apjoma, ražo arī kvasu, kas ļoti garšo jaunajai paaudzei. «Mums ir eksports uz Poliju, Ameriku, sākta sadarbība ar Igauniju. Vietējā tirgū esam populāri – pie firmas veikala vasarā nereti ir rinda, pieprasījums jārindo, lai izpildītu visus pasūtījumus,» atklāj Domants.
Pārstāv reģionu
Akciju sabiedrība «Siūlas» ir vecākā linu pārstrādes rūpnīca Lietuvā. Tā dibināta 1928. gadā, šogad svin 90 gadu jubileju, stāsta direktors Vidmants Gražinis. Uzņēmums atrodas bijušajā grāfa Tiškēviča muižā Astravā, ražotne iekārtota agrākajā staļļu ēkā, birojs – saimnieku mītnē. Uzņēmumā ir 400 darbinieku.
«Fabrika nekad nav pārtraukusi strādāt, tā darbojās arī kara laikā. Kad atguvām neatkarību, bija ātri jāmaina domāšana un jāatrod jauni noieta tirgi,» atklāj Vidmants, kurš «Siūlas» sāka strādāt tieši tolaik, «esam izvilkuši laimīgo lozi – pakāpeniski izveidojām pircēju loku, tagad pārdodam produkciju 30 – 40 pasaules valstīs.»
«Siūlas» priekšrocība ir elastīgums un kvalitāte, uzsver V. Gražinis: «Varam saražot nelielas partijas ļoti kvalitatīvu linu produktu, bet nekonkurējam ar Āzijas ražotājiem lielu partiju piegādē. Virziens ir īstais, pircēju netrūkst.» Izejvielu Biržu ražotne pērk no Polijas, Beļģijas un Francijas, kur linus audzē pietiekamā daudzumā. «Siūlas» ir viens no trijiem Lietuvas linu ražotājiem, Latvijas un Igaunijas agrākās ražotnes ir slēgtas, arī Polijā konkurentu vairs nav. Kad jāpārstāv Austrumeiropas linu ražotāji, Lietuva ir līdere, smaida Vidmants.
Biržos ražo linu lakatus, dvieļus, galdautus, gultasveļu, diegus u. c. Tūrisma klasterī uzņēmums nepiedalās, jo ražotnē sarežģīto mehānismu dēļ ekskursijas rīkot nevar. Šogad ar Eiropas fondu atbalstu tiks labiekārtota Astravas apkārtne, te «Siūlas» vadītājs plāno atvērt ražotnes ekspozīciju un firmas veikalu. Latvieši uzņēmuma produkciju var nopirkt ar piegādi interneta veikalā.
Biržu rajons
Teritorija Lietuvas ziemeļos, ietilpst Panevēžas apriņķī.
Rajona platība – 1476 km², tajā ir septiņi pagasti un Biržu pilsēta.
Iedzīvotāju skaits Biržu rajonā – 26 479, Biržu pilsētā – 11 070.
Lietuvieši ir 98% rajona iemītnieku, 1% ir krievi, mazāk nekā 1% – latvieši, poļi, baltkrievi, ukraiņi, rumāņi.
Cilvēki Biržu apkaimē dzīvojuši pirms 5000 gadiem, pilsēta vēstures hronikās pirmo reizi minēta 1455. gadā.
Rajonā ir 110 kultūras pieminekļu, 17 ezeri, 17 aizsargājamas dabas ainavu vietas, 18 070 ha meža.
Reģiona dabiskās ainavas un kultūras mantojuma saglabāšanai 1992. gadā izveidots Biržu reģionālais parks, kura galvenie apskates objekti ir karsta kritenes.
Biržu apkaimē reģistrēti vairāk nekā 1200 uzņēmumu, ap 80 nevalstisko organizāciju.
Birži ir Lietuvas «alus galvaspilsēta» – te darbojas četras lielas un vairākas mazas alus darītavas, kas gadā saražo vairāk nekā 15 miljonus litru alus.
Biržos ir viena no vadošajām maizes ceptuvēm Lietuvā, piena un gaļas pārstrādes kombināti, koka ēku ražotne, šūšanas fabrika, lauksaimniecības servisa firma, autodetaļu rūpnīca.
Tūrisma klasterī apvienojušies 17 uzņēmumi, kas piedāvā ekskursijas un degustācijas ceļotājiem.
Tūristiem piedāvā tematiskos maršrutus: karsta kriteņu apskati, «Alus ceļu», ūdens taku pa Nemuneli, koka arhitektūras maršrutu. Informācija pašvaldības mājaslapā pieejama lietuviešu, angļu, latviešu, krievu un poļu valodā.
Sadarbības pilsētas Latvijā – Aizkraukle un Bauska.
Avoti: lrvalstybe.lt, birzai.lt, population.city.
