Lai celtu godā senās Zemgales maskošanās tradīcijas, budinātu ļaudis un dabu atmodai, Vecumnieku novadā 16. un 17. februārī jau trešo reizi plaši tika svinēti Meteņi.
Pavasara gaidīšanas svētki bija īpaši, jo organizatoriem izdevās Latvijas simtgades jubilejai par godu sapulcināt vairāk nekā simts brašu budēļu un tuvu un tālu izdaudzināt, ka īstais Zemgales budēlis dzīvo tieši Vecumnieku novadā.
Vīrišķā enerģija
Maskošanās paražu pētnieki skaidro, ka budēlis-tēvainis ir Meteņu centrālais tēls, kura izcelsme saistīta ar Zemgales tradīcijām. Tā ir vīrišķās enerģijas piepildīta maska, kam raksturīga no rudzu vārpām veidota konusveida cepure, otrādi uzvilkts aitādas kažoks, aizsegta seja, skaļa un budinoša uzvedība, vīrišķo auglību simbolizējoši atribūti.
Meteņu programma bija piesātināta – danču vakars, andele tirgus laukumā, trokšņaini rituāli, masku darināšana, budēļu un citu tēlu gājiens, trakulīgas izdarības pie Jaunā ezera.
Sarīkojuma kulminācijas dienā 17. februārī masku grupas devās uz Valles pagasta «Abiķiem», kur saimnieko Ineta Muzikante un Jons Kirkils. Te viesojās folkloras ansamblis «Mālis» no Mālpils un ciemiņi no Lietuvas – Biržu kultūras centra folkloras kopa «Bočiai».
Tradīciju daudzinātāji bija priecīgi par viesmīlīgo uzņemšanu, turklāt lietuviešiem Meteņu svinības Latvijā bija gluži jauna pieredze. «Dzīvojam nieka 50 kilometru attālumā no jums un nezinām kaimiņu tradīcijas. Salīdzinājumā ar mūsu Užgaveni Meteņi ir krietni jaudīgāki un jautrāki svētki,» atzina folkloristi.
Ālavām pa divi jēri
Stelpes pagasta «Līdumos» masku tēlus uzņēma Ineta un Jānis Klāviņi. Te viesojās kopas «Artava» no Ogres, «Trejupe» no Bauskas un «Tīrums» no Bārbeles. Maskotie tēli izspēlēja rituālus, lai saimniecībā nestu auglību. Aitas un jēriņi dziedāšanu un trokšņošanu uzņēma ar skaļu blēšanu un satraukti skraidīja no viena kūts gala uz otru, taču saimnieki par mīluļu tramīgumu neraizējās.
«Paši nekādus rituālus nezinām, tāpēc mums patīk, ka budēļi auglību iedod,» teic Ineta. «Ik gadu te dzimst 300 dvēseles. Pērn pēc maskoto grupu ciemošanās pat divas ālavas palika grūtas, un katrai atskrēja pa divi jēri. Ja nebūtu budēļu, nez vai mēs lepotos ar trim mazbērniem,» daudzos labumus uzskaita Jānis. Pērn «Līdumos» arī kurmji uz kaimiņu laukiem aizbēguši. Pēc krietna darba, kopīgas dziedāšanas un rotaļdančiem saimnieki budēlīšus cienāja ar jēra gaļas zupu un citiem labumiem.
Vairo auglību
Krāšņā parādē maskoto tēlu gājiens devās no Vecumnnieku centra uz Jauno ezeru. Pirmajās rindās soļoja kažokādās tērpušies Zemgales budēļi, lepni izrādot atribūtus – rudzu cepures, koka rungas un brangās steberes.
Ar īpašu sveicienu – šķindoņu, graboņu, bungošanu, tauru zemo tembru un daudzbalsīgu «būūū» – visai pasaulei tika vēstīts, ka Vecumniekos svin Meteņus. «Lai pavasaris cīņā ar ziemu gūtu virsroku, jātaisa liels troksnis. Lai veicinātu auglību, jāļaujas dažādām izdarībām,» atgādināja novada galvenais budēlis, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals. Viņš vēlēja, lai visiem svētku dalībniekiem izdodas vairot gan novada, gan valsts auglību.
Pirms budēļu skaitīšanas folkloras kopas «Tīrums» vadītāja Irita Vimba, dēvēta par budēļu mammu, atzinās, ka viņai trīc kājas, gaidot rezultātu. Par krustmāti uzrunātā Vecumnieku tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Vita Vēvere maskoto tēlu acu priekšā skaitīja budēļus, kas lepni un stalti devās goda aplī. Kad Vita skaļi nosauca simto kārtas numuru, atskanēja gaviles, kas nerimās līdz pat gala skaitlim – 116. Lieliskā ziņa tika apstiprināta ar budēļu – auglības garu – dziesmu.
Pirmo notiesā gaļu
Jautrība ezermalā valdīja vairākas stundas. Bērniem prieku sagādāja sniega piku veidošana, vizināšanās ar ragaviņām un Meteņa mīziens, kas aplaimoja gan ar mirdzoša sniega, gan konfekšu šaltīm. Vīri un sievas sasildījās cīkstējoties, apliecinot – gaisma vienmēr uzveic tumsu un pavasaris – ziemu. Sniegs gāja pa gaisu, simboliski piesaucot bagātību.
Maskoto grupu dalībniekiem vajadzēja atskaitīties par rituālu ar suni, maizi un gaļu. Ticējums vēsta: ja mājas sargs pirmo ēd maizi, tajā gadā tā būs lielā vērtē un ir jāuzmana sējumi, bet, ja pirmo paķer gaļu, tā būs pieprasītāka. Izrādās, abās saimniecībās suns vispirms notiesāja gaļu.
Visus uzjautrināja lielīšanās, vilkšanās, spēkošanās intelektā, bluķī dzenot naglu, grieztavas un līkumdancis. Ikviens vēlējās būt zemes ievibrēšanas rituāla – salmu bumbas aizdedzināšanas un ripināšanas no piekalnītes – aculiecinieks. Visi bija aicināti pie saimniecēm Mārītes Vītolas, Mārītes Vēsmas, Vēsmas Petruševicas un Intas Brūveres nobaudīt Vecmuižas putru.
Stiprina latviskumu
Budēļu un citu tēlu lomā bija Vecumnieku ugunsdzēsēju brigādes vīri, novada dejotāji, dziedātāji, teātra ļaudis, floristi, folkloristi, tautas namu vadītājas, Vecumnieku pirmsskolas grupas «Bitītes» un «Zīlītes» ar skolotājām, vidusskolas 2.a klases audzēkņi, ciemiņi no Bauskas novada Grenctāles kultūras nama, Vecsaules amatierteātra pārstāvji un citi novadnieki.
Seno latvisko svētku svinēšana kļuvusi par tradīciju, februārī raidot prom ziemu un aicinot sētā auglīgo pavasari. Pirmo reizi Starptautiskais masku tradīciju festivāls Vecumniekos notika 2015. gadā.
«Tradīcijas atdzīvināšana ir milzīgs darbs, bet Bārbeles folkloras kopai «Tīrums», biedrībai «Zemgales mantojums», Vecumnieku tautas namam tas ir izdevies. Mērķtiecīgi piepildot ideju par simts Zemgales budēļiem, rudzu laukā darinot cepures, veidojot filmu «Rudzu spēks», rīkojot danču vakarus, iecere piepildīta,» gandarīta V. Vēvere.
Pavasara gaidīšanas svētki ikvienam bija gan lieliska izklaide, gan iespēja izzināt Meteņu tradīcijas, stiprināt latviskumu un iedzīvināt senos rituālus.
