Ekonomiskās krīzes laikā Lina no Bauskas novada Codes pagasta neaizmuka uz Angliju, Vāciju vai Norvēģiju. Viņa devās uz Lietuvu, lai pilnvērtīgi dzīvotu, strādātu un veidotu laimīgu ģimeni.
Turp un atpakaļ
Lina ir dzimusi Bauskā, mācījusies Codes pamatskolā. Viņa agri izveidoja ģimeni, kurā piedzima divi, tagad jau pieauguši bērni. Pēc vairākiem gadiem Lina pārcēlās uz Cēsīm, kur nodzīvoja astoņus gadus. Vidzemē piedzima Linas jaunākā meitiņa Ance.
«Kad visi mani līdzaudži studēja un veidoja karjeru, es biju aizņemta ar svarīgākām lietām. Es savu izvēli nenožēloju. Cēsīs pār mani nāca apskaidrība, kāda citus bija piemeklējusi sen – laiks pievērsties izglītības iegūšanai un labklājības veidošanai. Es pabeidzu vidusskolu, iestājos juridiskajā augstskolā, paralēli strādājot par tālo maršrutu autobusu stjuarti,» stāsta Lina.
Apgūstot juridisko izglītību, Lina sāka karjeru tieslietās. Ilgu laiku viņa strādāja Rīgas Kurzemes rajona tiesā par izmeklēšanas tiesneses palīdzi. «Viss bija ideāli, līdz sākās ekonomiskais pagrimums. Mazinājās ienākumi, turpretī izdevumi pieauga. Pēc vairākiem gadiem es atgriezos dzimtajā Codē, bet vēlāk devos uz Lietuvu. Nekad nebiju domājusi, ka man nāksies pārcelties prom no Latvijas un kur nu vēl uz Lietuvu! Tomēr dzīve visu maina. Es apprecējos ar lietuvieti, un mēs pārcēlāmies uz Kauņu,» stāsta kādreizējā codiete.
Bez valodas zināšanām
Mazākajai meitiņai tobrīd bija septiņi gadi, un pirmo septembri viņa vēl sagaidīja Codes pamatskolā. Tur viņa pirmajā klasē mācījās pāris dienu līdz pārcelšanās brīdim uz Lietuvu.
«Sākums Lietuvā bija ļoti grūts. Es lietuviešu valodu pratu minimāli, jo mani vecvecāki bija lietuvieši, bet mani bērni to nezināja vispār. Ancei bija ļoti grūti. Mums nebija iespējas viņu sagatavot, apmeklēt valodas kursus. Skola Lietuvā pirmajā klasē pieņēma bērnu bez valodas zināšanām. Mūs glāba tikai tas, ka Ance nedaudz runāja un saprata krieviski. Pirmajā klasē skolotāji, skaidrojot mācību vielu, runāja arī krievu valodā. Par to viņiem saku lielu paldies. Pašos pirmsākumos bija arī izsmiešana un aizskarošas piebildes Ancei, tomēr mēs to pārdzīvojām un pēc sešiem nogurdinošiem mēnešiem izcīnījām savu vietu zem saules,» grūto sākumu apraksta Lina.
Viņa ir priecīga un lepna par meitu Anci, kurai dzīve Lietuvā devusi izaugsmes iespējas sportā. Ance spēlē rokasbumbu. Piedaloties sacensībās, viņa ir izbraukājusi lielāko daļu Eiropas. Sporta dēļ Ance daudz kavē skolu, bet viņa ar visu tiek galā, saņem labas atzīmes, pateicoties lieliskajām lietuviešu valodas zināšanām. Nesen Ance atgriezās no Slovākijas un drīz dosies uz Baltkrieviju.
Vietējo priekšrocības
Lina strādā starptautiskā uzņēmumā par lietuviešu, krievu un latviešu valodas tulci. Viņa saņēma visas atļaujas no Migrācijas departamenta pilnvērtīgai dzīvei Lietuvā. Pašlaik Linu un viņas ģimeni Lietuvā viss apmierina. Tur kādreizējie codieši dzīvo piecus gadus, viņiem ir pieejamas visas privilēģijas un pakalpojumi līdzīgi vietējiem lietuviešiem.
«Lietuvā ir labi sakārtota medicīnas aprūpes sistēma. Latvijā ir jāmaksā arī par to, ja dodies pie ģimenes ārsta, pat ja maksāti nodokļi. Lietuvā par to nav jāmaksā, ja vien tā ir valsts medicīnas iestāde. Nebija nekādu problēmu pašvaldībās, kārtojot do-kumentus. Cilvēki pret mums izturējās laipni. Valsts iestādēs nejutāmies pazemoti vai nesaprasti,» iespaidus atklāj Lina.
Viņa par politiku neinteresējās Latvijā un nedara to arī Lietuvā. «Tā ir bezjēdzīga laika un nervu šūnu tērēšana,» īsi nosaka bijusī codiete.
Iepērkas Polijā
Kad Lina ar ģimeni ierodas Bauskā ciemos pie vecākajiem bērniem un draugiem, viņu nebeidz izbrīnīt augstās cenas veikalos. «Mēs Lietuvā izmantojam ģeogrāfiskās privilēģijas – dzīvojam stundas braucienā no Polijas un reizi mēnesī dodamies uz Suvalkiem iepirkties,» stāsta Lina.
Dažbrīd Lina iedomājas par atgriešanos, tomēr atzīst – visticamāk, to nedarīs. «Te aug mana jaunākā meita, kurai Lietuva jau ir asinīs. Te viņa ir atzīta skolniece un sportiste un, ļoti iespējams, kādreiz pārstāvēs Lietuvas godu zem valsts karoga. Daudz reižu esmu domājusi, vai es gribu un varētu atgriezties, vai Latvijā man būtu viegli visu sākt no jauna. Grūti teikt. Saikne man ar Latviju nav zudusi. Mēs braucam ciemos uz Bausku, kur dzīvo mani pieaugušie bērni un superīgie mazdēliņi, kā arī draugi, kuri ir izturējuši attāluma un laika pārbaudi,» sarunas beigās nosaka Lina.
