Igauņu un latviešu virtuvē ir vairāki ēdieni, par kuru izcelsmi robežpilsētās Valkā un Valgā reizēm sastrīdas, «Bauskas Dzīvei» stāsta laikraksta «Ziemeļlatvija» žurnāliste Inga Karpova.
Kalna vārds
«Mūsu ēdienu gatavošanas ieražas ir diezgan līdzīgas,» saka Inga, «grūbu putru ar kartupeļiem ēd gan latvieši, gan igauņi, un abās pusēs robežai uzskata, ka tā ir nacionālais ēdiens. Valkas bistro «Jumis» gatavotā putra igauņiem tik ļoti garšo, ka viņi parasti to izpērk. Arī igauņu Zemessardzes sarīkojumos visus ēdina ar šo putru. Tomēr, pat ja kādreiz saķīvējamies, kas izgudrojis recepti, tā ir draudzības zīme, nevis strīdus ābols.»
Valkā augstākā vieta ir Putras kalns, no kura redzama visa pilsēta uz visām pusēm. Leģenda vēsta, ka zviedru laikā tur kareivjiem apgāzies lielais putras katls, un tā radies kalna nosaukums.
Tradīcijas veikalā
Igauņi uzskata, ka sautēti skābi kāposti ir viņu nacionālais ēdiens, tik tie ir «trauklupatas krāsā ar grūbām, bet latviešiem – apbrūnināti ar gaļas čirpuļiem», smejas valcēniete.
«Veikalos burkas ar skābajiem kāpostiem ir iecienīts produkts, to pērk arī daudzi latvieši, jo ērti uzsildīt,» stāsta Inga, «manai garšai latviešu kāpostu variants tīk labāk, toties es pērku tikai igauņu ražotās un iepakotās asinsdesas – tās ir gan mazas un apaļas, gan lielas un resnas. Igauņu uzņēmēji ir ļoti radoši, turklāt paciņā ir ielikts bekons, ar ko kopā desu gatavot. Cepot tās nepārplīst. Ļoti garšīgi – pat mani bērni tās ēd gardu muti!»
Brūkleņu ievārījumu kā piedevu asinsdesas garšas izcelšanai gan igauņi esot noskatījušies no latviešiem, uzskata Inga.
Saldāka dzīve
Inga stāsta, ka pašlaik Latvijā produkti ir lētāki nekā Igaunijā, tāpēc kaimiņi bieži iepērkas robežpilsētas dienviddaļā. «Tagad igauņi pie mums pērk ne tikai «švirlaku», bet arī gaļu, kas tur ir divreiz dārgāka. Zivis, augļi, dārzeņi, piena produkti veikalos un tirgū – tos igauņi labprātāk iegādājas Latvijā. Kopā ar Valgas avīzes redaktoru regulāri veidojam sleju – salīdzinām cenas. Pie jums Latvijā dzīve ir laba, viņš atkal un atkal nosaka,» smaida žurnāliste.
Pašlaik Valgā modīgākais ēdiens ir suši – mazajā pilsētā ir divi suši bāri, iepakotus vīstoklīšus piedāvā katrā lielveikalā, raksturo Inga. Tallinā un citās lielākajās pilsētās ir mūsdienīgi pavāri un restorāni, arī tādi, kur gatavotos produktus audzē turpat pašu saimniecībā. Igauņi salīdzina, ka latviešu virtuve ir ar spēcīgāku aromātu, tajā vairāk izmanto garšvielas un mērces.
Konditoreja ir tā, kur ziemeļu kaimiņi, līdzīgi lietuviešiem, atzīst latviešu pārākumu – pēc kūkām un saldēdieniem Valgas igauņi dodas uz Valkas ceptuvēm un kafejnīcām, jo tik gardus našķus prot gatavot tikai Baltijas vidus valstī.
