Aizraušanās. Zīmēšana ar hennu ir kā meditācija.
Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmu ciema iemītniece Zane Lazdiņa ar hennu apglezno cilvēku ķermeņus. Viņas pieredze no pagalma bērnu apzīmēšanas izaugusi līdz pastāvīgo modeļu lokam.
Pastu gatavo pati
Zane par ķermeņa apgleznošanu ar hennu sāka interesēties 2015. gada vasarā, kad ar to viņu iepazīstināja vedējmāte, kura bija apmeklējusi meistarklases pie hennas zīmējumu meistares Ineses Dāvidsones.
Pēc pirmā zīmējuma Zanei bija «āķis lūpā»: «Es gribēju zīmēt vēl un vēl. Pirmos darbiņus taisīju pati sev, mammai, meitai un pagalma bērniem, tā uztrenēju roku.»
Sākumā hennas konusus viņa pirka no vedējmātes, kura hennu pēc īpašas receptes gatavo mājās pati, tāpēc tai nav alerģisku piejaukumu. Vēlāk hennas pastu sāka gatavot pati. «Tas ir ilgs un meditatīvs process, kuram ir jāvelta apmēram diennakts, lai izdotos noturīgs tonis labā konsistencē,» atklāj Zane.
Apglezno punci
Viens no pirmajiem Zanes «lieldarbiem» bija apgleznot cilvēka muguru. Tas ir daudz sarežģītāk nekā zīmēt uz rokas vai kājas. Kad cilvēks elpo, kustas viss ķermenis, tāpēc grūti koncentrēties. Otrs smalks darbiņš bija sīkas, smalkām līnijām piepildītas puķes uz klientes rokām.
«Smalkie raksti vienmēr top ilgāk nekā lielie motīvi ar trekniem triepieniem. Vēl sarežģītāk bija ap kāju uzzīmēt mežģīņotu lenti. Darbs tapa, sēžot uz grīdas, un spriedzi vairoja meitenei rokās raudošs mazulis. Zīmējumam jāļauj nožūt, pēc tam ilgākai noturībai tas jānostiprina ar speciālu elpojošu plāksteri,» stāsta meistare.
Pats sarežģītākais un ilgākais darbs bija apgleznot grūtnieces punci pirms došanās uz fotosesiju. «Sākotnēji bijām ieplānojušas pusotru vai divas stundas, bet viss ieilga līdz teju piecām stundām. Darbiņš palicis ļoti tuvs sirdij, jo zīmēju to draudzenei savas meitas dzimšanas dienā. Tas bija īpašs mirklis,» atminas Zane.
Pasniedz meistarklases
Visvieglāk ir zīmēt ziedus, vijumus un kruzuļus. Grūtāk uzzīmēt simetriskas figūras un latvju rakstus, jo tie prasa precizitāti – taisnus leņķus. Populārākās vietas, ko cilvēki labprāt apzīmē, ir plaukstas. «Liela daļa izvēlas plaukstas virspusi, bet patiesībā tonis viskošākais ir delnā. Gandrīz 99 procenti manu modeļu ir daiļā dzimuma pārstāves, bet ir sanācis zīmēt arī puišiem,» stāsta Zane.
Īslīciete hennas zīmējumus veidojusi dažādos sarīkojumos. «Reiz kopā ar vedējmāti hennojām Dikļu pilī, kur notika pasākums farmaceitiem. Hennas zīmēšanai atvēlētajās divās stundās tika izdaiļotas vairāk nekā 20 dažāda vecuma dāmas,» stāsta meistare.
Rudenī viņa Bauskas bērnu un jauniešu centrā vadīja hennas meistarklases. «Divās dienās meitenes uzzināja hennas vēsturi, tās pielietojumus, ietrenēja roku uz papīra un apzīmēja roku pēc pašu skices,» atklāj Zane.
Idejas un zīmēšanas tehniku meistare apgūst interneta vidē, iedvesmojoties no pasaulē zināmiem hennas māksliniekiem.
Vieta no svara
«Hennas gleznošanas mākslu esmu apguvusi pašmācības ceļā. Mēģinu tik ilgi, kamēr sanāk. Man tas ir vaļasprieks. Līdz šim neviens nebija piedāvājis ko tādu, ko es pati nebūtu atradusi un uzzinājusi,» stāsta Zane.
Viņai patīk hennas smarža un izjūtas, kad zīmējums ir rota. Zīmēšana ar hennu ir dziļi meditatīvs process gan zīmētājam, gan tam, kurš tiek izdaiļots, teic īslīciete.
«Zīmēt var visu, bet nav mazsvarīgi, kur top zīmējums. Kāda vieta uz ķermeņa var nozīmēt iekšēju vēstījumu sev pašam, cita – ārpasaulei. Viena ķermeņa puse atbild par vīrišķo, otra par sievišķo enerģiju. Nav tā, ka henna piestāv tikai vasaras sezonā. Tā vēl labāk uz ādas izskatās ziemā, kad āda nav nosauļota,» pārliecināta Zane.
Viņai ir kaimiņiene, kura pirms svarīgiem notikumiem henno delnas ar latvju rakstiem. «Apgleznoju viņu pirms došanās ceļojumos, uzstāšanās vai citos nozīmīgos dzīves brīžos,» teic Zane.
