Spēcīgāks kļūst tas, kurš prot uzklausīt kritiku, spēj atzīt kļūdas un labot tās. Viens no «Bauskas Dzīves» kā neatkarīga medija uzdevumiem ir dot iespēju cilvēkiem norādīt uz nepilnībām, neizdarībām gan dzimtajā pusē, gan valstī kopumā. Dažāda ir cilvēku izpratne par procesiem, atšķirīgas ir viņu spējas un prasmes vērtēt daudzpusīgo informācijas plūsmu. Daudziem grūti ziņu straumē nošķirt samazgas no patiesības malkiem. Taču tas nevar būt iemesls liegt cilvēkiem paust savu izpratni par notiekošo. Jārespektē arī tāda personas īpatnība kā vēlme neidentificēt sevi. Tādēļ daudzi uzteic «Bauskas Dzīvi» par iespēju paust viedokli anonīmi.
Lasīt nepatīkamo – tā ir cena, kas jāmaksā demokrātijā. Nav pieņemami aizrādījumi, ka anonīmie komentētāji, vēstot gan vietējai, gan visaugstākajai varai netīkamas atziņas, kaitējot Latvijai, nomelnojot to, vairojot mūsu valsts kā neveiksmīga politiskā veidojuma slavu. Neesot labi, ka pēc Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas vairākums aptaujāto apgalvo, ka viņi šajā valstī netic vairs nevienam, nedz vietējai varai, nedz valdībai, nedz deputātiem Saeimā. Kāpēc gan tā nevarētu būt, ka daļai sabiedrības zudušas jebkādas ilūzijas par savu valsti? Vai liedzot šiem cilvēkiem to vēstīt, dzīve Latvijā kļūs labāka?
Piekrītu, negāciju piesaukšana daudzviet ir pārspīlējums. Daudzās jomās ļaudis Latvijā dzīvo tik labi kā nekad agrāk. Mūsu daudzās brīvības – domāt, ceļot, izpausties – ir pirms pāris gadu desmitiem neiedomājama vērtība.
Tomēr netrūkst melnā un negodīgā, kura mazināšanas efektīvākais veids ir nosaukšana vārdā.
