Astotais ikgadējais Rundāles novada uzņēmēju forums notika 22. februārī Bērsteles kultūras namā.
Tajā tika runāts par novada un Latvijas uzņēmējdarbību un tās attīstības tendencēm, sadarbības un atbalsta formām jaunajiem uzņēmējiem.
Jāizmanto vieta
Šogad foruma mērķis bija izcelt mājražotājus, atbalstīt viņu biznesa ideju attīstību. Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Bauskas biznesa inkubatora vecākais projektu vadītājs Uldis Maniks stāstīja par veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikumiem laukos. Viņš izcēla lauku biznesa vides plusus un mīnusus, aprakstīja praktiskus piemērus, salīdzinot uzņēmējdarbības priekšrocības un trūkumus lauku un pilsētas vidē.
«Uzņēmējiem ir jāpanāk, lai pilsēta ir laukos un otrādi, lai divas dažādās vides viena otru papildina. Laukos uzņēmējiem jābūt krietni uzmanīgākiem. Pilsētā darba vide ir straujāka, tur cilvēkiem ir īsāka atmiņa un uz uzņēmēju kļūdām ļaudis skatās citādi. Lauku biznesa vidē kļūdas atceras ilgāk, reputāciju atjaunot ir grūtāk nekā pilsētā. Šie faktori jāņem vērā katram jaunajam uzņēmējam, kurš biznesu vēlas sākt ārpus pilsētas,» pārliecināts U. Maniks.
Biznesa inkubatora vadītājs norāda, ka laukos pievienotā vērtība ir ģeogrāfiskā vieta. «Lielisks piemērs ir Valmiermuižas alus. Šo dzērienu patiešām taisa muižā, un cilvēkiem šis fakts patīk. Savukārt Rundāles novads ir lieliska vieta pierobežas tirgum. Lietuvieši ir tepat netālu. Arī viņus varētu interesēt pakalpojumi, kurus piedāvā tieši Rundāles novada ļaudis.»
Pozitīva viltība
Vecumnieku novada Uzņēmēju biedrības priekšsēdētājs Jānis Miklaševičs stāstījuma sākumā aicināja ikvienu aši atrast sociālajā tīklā «Facebook» organizācijas vietni un kļūt par tās sekotāju vai apstiprināt atzinību ar «like». Pēc nelielās viltības, palielinot sekotāju skaitu lapai, zāli pārņēma smieklu šalts, un prezentācija turpinājās īpaši pozitīvā gaisotnē.
J. Miklaševičs uzskata, ka uzņēmēju biedrība ir nepieciešama katrā novadā: «Tā ir iespēja jaunajiem uzņēmējiem mācīties no citu pieredzes, saņemt atbildes uz jautājumiem, konsultācijas un ieteikumus.» Viņš uzver – pateicoties biedrībai, Misā tapa tirgus laukums.
«Strādājot kā komanda, jebkura cilvēku grupa var paveikt daudz laba. Reizi mēnesī mēs, biedrības biedri, sanākam kopā, runājam par aktualitātēm novadā un valstī, spriežam, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem. Pašlaik biedrībā darbojas 25 novada uzņēmēji, bet pie mums viesojušies ap 100. Tas ir pieklājīgs skaitlis, ņemot vērā, ka novadā ir reģistrēti ap 600 aktīvu uzņēmēju,» stāsta Jānis.
Aktivizēt darbību
Rundāles atpūtas centra vadītāja Līga Kļaviņa norādīja uz sadarbības iespējām, kuras vēlētos aktivizēt: «Noteikti jādomā par Mežotnes pils tiltiņu pār Lielupi. Tagad mainījušies saimnieki, nav skaidrs, vai tiltiņš būs, kaut gan tūrismam šis objekts ir ļoti nepieciešams. Ceru, ka pašvaldība atrisinās šo jautājumu.»
Novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis skaidro: «Pašvaldība vairākkārt ir sazinājusies ar jaunajiem īpašniekiem, lai pārliecinātos, ka tiltiņš tiks uzstādīts. Pagaidām skaidras atbildes nav. Patlaban tiltiņš atrodas «Vides servisā» Bauskā. Mēs ceram, ka izdosies vienoties un tiltiņš tiks uzstādīts.»
L. Kļaviņa ieteica, lai pašvaldība uzlabo ceļa posmu aiz Kalniekiem līdz Priedītēm: «Šis ceļš ir velosipēdistu maršrutā, bet tas ir aizaudzis ar krūmājiem, tur sagāzušies koku zari, šoferiem nav viegli to izbraukt. Ceļmalu pļaušana jārīko intensīvāk, piemēram, vienu reizi sezonas mēnešos – maijā, jūnijā, jūlijā un augustā.»
Lielu atbalstu no foruma dalībniekiem izpelnījās L. Kļaviņas ideja par Rundāles novada tūrisma centra izveidi: «Bauskas tūrisma centrs apkalpo visus kaimiņu novadus, bet atdeve ir minimāla. Veiksmīga sadarbība rit tikai ar lielajiem uzņēmējiem, bet mazajiem nav pat vietas, kur nolikt bukletus. Ir vajadzīgs Rundāles patriots, kurš ieinteresēts tūristiem novadā piedāvāt maršrutus ar izklaides iespējām, naktsmājām un ēdināšanu.»
Jau vēstīts, ka Vecumnieku novadā šogad plānots izveidot tūrisma informācijas punktu. J. Miklaševičs uzskata: «Varētu izveidot katrā novadā savu centru, bet tā pārstāvji varētu doties kopīgos braucienos, apmeklēt seminārus un veidot sadarbību. Jāpiedalās izstādēs un konferencēs, lai prezentētu novadus.»
Prasa priekšrocības vietējiem
Vietējā mājražotāja Kristīne Balta no SIA «Kristell» aicināja atbalstīt praktiskās uzņēmējdarbības mācību metodi. «Tā ir programma, kurā jauniešiem māca uzņēmējdarbību. Ieguldot bērnu zināšanās, mēs panāksim, ka nākotnē Rundāles novadā izaugs spēcīgi jaunie uzņēmēji. Šīs mācību metodes rosina jauniešiem domāt ekonomiski, plānot finanses un tēriņus. Esmu jau runājusi ar Pilsrundāles vidusskolas direktori, mēs nodarbības varētu piedāvāt 5. – 12. klases audzēkņiem. Šādas nodarbības saliedē arī ģimenes, jo būs jāpilda mājas darbi, un bērniem būs nepieciešama vecāku palīdzība,» stāsta Kristīne.
Nav zināms, ar ko K. Baltas ieteiktā uzņēmējdarbības apguves metode ir pārāka par Bauskas un Iecavas novada skolās sekmīgi izmantoto skolēnu mācību uzņēmumu programmu.
K. Balta pauda rūpes par tirdziņu pie pils: «Šis ir mūsu novads, mūsu pils. Tūristiem ir jāpiedāvā Rundāles novada cilvēku ražojumi, nevis lēti citvalstu krāmi un viltots dzintars. Ceru, ka jaunajā stāvvietā būs padomāts par to, lai vietējiem ražotājiem būtu priekšrocības tirgot savu preci.»
Sola ņemt vērā
Savu pieredzi atklāja arī Rundāles novada meistars Jānis Līdaka, Kristīne Līdaka un Māra Zvirgzda no «KalAn somas».
A. Okmanis pauda gandarījumu par uzņēmēju un pašvaldības mēģinājumu veidot dialogu: «Ja ir problēmas, tās jārisina. Paldies visiem par ieteikumiem un darbu novada labā. Visus ieteikumus ņemsim vērā un centīsimies palīdzēt risināt problēmsituācijas. Aicinu visus esošos un topošos uzņēmējus nākt pie pašvaldības speciālistiem, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz priekšu un attīstītu uzņēmējdarbību novadā.»
Novada Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Santa Švāģere informēja par pašvaldības projektu konkursu «Īsteno savu ideju Rundālē», kas paredz līdzfinansējuma piešķiršanu biznesa attīstībai.
