Kaimiņi igauņi nule mums parādīja piemēru, kā jāsvin valsts neatkarība, sarīkojot patiesu brīvības svētku braucienu, lai protestētu pret… pārāk augstu akcīzes nodokli alkoholam un degvielai! Pieļauju, latviešiem ar «augsto plauktu» uztveri šķiet – kas nu tā par kašķēšanos nācijas patstāvības gadadienā par tik piezemētām lietām…
It kā iztērēt simtiem tūkstošus eiro no mūsu kopējā maka, lai sarīkotu nejēdzīgi dārgu rautu ar pārsmalkām uzkodām un burbuļūdeni, kur vienas smokingā vai vakarkleitā iespiestas «ļoti svarīgas personas» («very important person» jeb VIP) izklaidēšana maksā ap 1000 eiro, būtu īsteni cienīgs brīvības apliecinājums. It kā izrādīšanās kāres diktēta vēlme iemūžināt savu vārdu ar padomju režīma iecienīto varas simbolu pieminekli, lieki izmetot kaudzi citu nopelnītās naudas, radītu novadniekiem svētku sajūtu.
Igauņi rāda, kāda patiesībā ir patstāvīga, uzskatos un izpausmēs brīva un vienota nācija, kas arī simtgades patosā spēj domāt par neatkarīgas valsts praktisko pamatojumu – sakarīgiem tēriņiem un samērīgiem nodokļiem. Mums paveicās, ka kaimiņi jubilejas svinībām iepirkās šaipus nosacītajai robežai – Latvijas valsts makā ieripoja nodeva par šņabi un alu.
Cilvēku piederību valstij vai novadam nerada nevajadzīgi pieminekļi vai augstprātīgas norādes no varas iestāžu darboņu puses, kā uzņēmējiem vajadzētu vadīt biznesu vai darba ņēmējiem maksāt nodokļus. Mūsu uzticību dzimtenei un dzīvesvietai veido patiesa interese, spēja uzklausīt un sirsnīga saruna. No sirds vēlu ikvienam mūsu svētku gadā atrast īstos domu un sarunu biedrus.
