Finanšu piramīda, azartspēļu ekvivalents, banku konkurents, ātru pārskaitījumu sistēma – daudz apzīmējumu velta mūsdienu tehnoloģijām, kurās darbojas kriptovalūtas.
Viens no mūsu novadu aktīvistiem kriptovalūtu tirgū Harijs (vārds mainīts) «Bauskas Dzīvei» atklāj ne tikai kriptovalūtu veiksmes stāstu, bet arī ēnas puses. Uzreiz jāatzīst – iesācējs šajā jomā vienmēr ļoti riskē.
Ģimenes iekrājumi
Harijs kriptovalūtu sistēmā ir tā sauktais «maineris» – vairāk nodarbojas ar kriptovalūtu ražošanu, nevis spekulācijām tirgū. Kriptovalūtu rašanos nodrošina tehnoloģijas – ir speciāli uzdevumi, kurus var atrisināt ar programmām un īpašām iekārtām, kā rezultātā rodas jauna valūta. Internetā atrodama informācija, ar kādām videokartēm vai iekārtām var darboties, un tās pērk un izmanto.
«Man nav iekārtu, kas ražo bit-koinus. Tā ir lielu uzņēmēju «mainingfermu» nodarbošanās. Privātajiem neiesaku. Ir daudzas kriptovalūtas – paskatāmies, kuru cena varētu kāpt, atrodam, kuras videokartes «maino» šo valūtu, un pērkam. Pats iegādājos, ja aprēķini uzrāda, ka videokarte atmaksāsies simt dienās. Līdz šim atmaksājušās ir visas. Parasti bizness atpērk sevi piecos gados, bet te – simts dienās. Tāpēc tas kļuvis tik populārs,» stāsta Harijs.
«Tas ir kā hobijs un ģimenes iekrājumu veidošana. Cilvēki, kas neveido uzkrājumus, ar kriptovalūtām neko nenopelnīs. Un Latvijā krājumu veidošana nav populāra. Toties, ja centīgi darbojies un seko līdzi valūtu kursiem, tas ir forši,» stāsta speciālists.
Apsildīs siltumnīcu
No finanšu sistēmas puses bitkoini un līdzīgas kriptovalūtas esot laba konkurence banku pārskaitījumu sistēmai. «Tāpēc bankām bitkoini nepatīk un valdības tos bremzē. Bankas līdz šim visvairāk pelna starpvalūtu pārskaitījumos. Šie maksājumi grauj banku monopolu. Turklāt šajā gadījumā nepelna viens, divi vai simts cilvēki, bet gan ļoti daudzi visā pasaulē. Banku sektora atbalstītāji vienmēr teiks, ka tas ir ļaunums, jo viņu peļņa aizvien vairāk sadalās starp iedzīvotājiem, atņemot to superbagātajiem,» situāciju vērtē Harijs. Viņš uzskata, ka bitkoini nav nedz finanšu piramīda, nedz krāpniecisks projekts. Turklāt šo sistēmu likvidēt ir gandrīz neiespējami – tad jāslēdz internets visā pasaulē.
No otras puses, tas nav ekoloģiski labs pasākums. «Elektrības patēriņš ir ļoti liels. Lielākie «maineru» centri ir valstīs ar zemiem elektrības maksājumiem. Mainīt neko nevar, tad jātaisa jauna kriptovalūta,» saka speciālists. Siltums, ko saražo iekārtas, ir tiešām liels – pašlaik ziemā var apsildīt māju. Nākotnē ir plāni uztaisīt blakus siltumnīcu, kur par siltuma avotu pat ziemā kalpotu datorizētas iekārtas.
Izmanto spekulanti
Vēl viena kriptovalūtu ēnas puse – tirgus spekulācijas. Daudzi tic, ka tā varēs ātri kļūt bagāti, tomēr realitāte ir visai skaudra.
«Kriptovalūtu tirgū strādā biržas princips – pērk un pārdod. It kā tīri piedāvājums un pieprasījums, bet ne vienmēr. Nav tā, ka viens sāks pārdot un cena uzreiz nokritīs. To ietekmē dažādi faktori. Tomēr lielākie zaudētāji ir tie, kas cer kļūt bagāti uz ātrām naudas svārstībām dienas laikā. Piemēram, paņem divus tūkstošus eiro ātrajos kredītos ar cerību to atpelnīt un vēl iegūt. Un tad centies noķert tirgus svārstības, bet tur pretī spēlē jau pieredzējuši spekulanti. Viņi zina, kad «pamatmasa» centīsies pirkt vai pārdot, un to izmanto veiksmīgi, bet iesācēji parasti iekrīt. Cik pats esmu mēģinājis dienas laikā kaut ko nopelnīt, vienmēr esmu zaudētājos,» stāsta Harijs.
Viņš atzīst, ka vispirms pusgadu vērojis kursu svārstības un notikumus, tikai tad sācis darboties. Tomēr daudzus šāda «spēlēšanās» piesaista kā azartspēļu automāti, un tur neviens vien savu naudu atstāj. «Kriptovalūtu reālais segums ir tehnoloģijas. Daudzi uzskata, ka tās ir labākas par mūsdienu valūtām. Tomēr jārēķinās, ka visu labo prot izmantot arī spekulanti, kas vienmēr ir bijuši un būs. Tomēr ideja ir laba,» saka Harijs. Viņš savas prognozes balsta ilgtermiņā, skatoties pat pusgadu uz priekšu, un pagaidām izdodoties darboties gana veiksmīgi.
Jānis Zeltiņš, uzņēmējs:
«Eksperimenta nolūkā dažas kriptovalūtas ir iegādātas. Tomēr nav bijusi pieredze nopirkt vai pārdot preces ar kriptovalūtu. Uzskatu, ka tuvā nākotnē šīs valūtas iegūs lielāku nozīmi un piesaistīs vēl vairāk finanšu investoru naudas, kas pašlaik šo finansējumu iegulda dažādos vērtspapīros. Tomēr iepirkt komponentes vai pārdot preces kriptovalūtā būtu ērtāk un drošāk, ja to īstermiņa svārstības pret «FIAT» valūtām – eiro, dolāri un citas – būtu daudz mazākas. Pretējā gadījumā ir liels risks strādāt ar kriptovalūtām.»
Jānis Ratkevičs, kriptovalūtu fans:
«Jānodala trīs lietas – blokķēdes tehnoloģija, kriptovalūtas un bitkoini kā izplatītākā kriptovalūta. Blokķēdes tehnoloģijai ir liela nākotne. Tā dod iespēju veidot decentralizētus reģistrus un servisus.
Kriptovalūtas ir lētākas un drošākas apritē nekā tradicionālā valūta. Domāju, ka ar laiku visas valūtas būs kriptovalūtas un papīra vai monētu nauda būs tikai sekundārs valūtas stāvoklis. Tās var būt lētākas un ātrākas apgrozībā nekā citi maksājumu veidi, ērtākas maksājumos arī tirgotājiem un bankām, turklāt nav ģeogrāfiski piesaistītas. Kriptovalūtas var būt anonīmas, bet var būt arī viegli izsekojamas.
Bitkoini var pazust, bet var izveidoties par sava veida kriptovalūtu zeltu vai etalonu, pret kuru vērtību rēķina pārējās valūtas. Valūta radīta diezgan sen, diez vai ikdienā plaši lietos, jo apgrozības jaudas ir ierobežotas. Latvijā kriptovalūtu nepielīdzina naudai, bet līgumiskam maksāšanas līdzeklim. Domāju, ka tā ir jāpielīdzina naudai tāpat kā Vācijā.»
Egons Gailītis, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmas pārvaldes vadītājs:
«Bitkoini ir izdomāta virtuālā valūta – tā nav nauda. Tā neder modernajām maksājumu sistēmām vairāku iemeslu dēļ. Lēni maksājumi – no 30 minūtēm līdz četrām stundām. Zema caurlaidspēja – dažas transakcijas sekundē. Augsta komisijas maksa – pat vairāki desmiti dolāru. Augsts risks – nav patērētāju aizsardzības, nauda var pazust. Latvijas Banka pašlaik piedāvā zibmaksājuma pakalpojumu, kad naudu pārskaita dažās sekundēs. Zibmaksājumu sistēmā jau ir bankas «SEB banka» un «Citadele», šogad pievienosies «Swedbank». Ātrāku maksājumu dēļ bitkoini noteikti nav vajadzīgi.»
UZZIŅAI
Blokķēde ir saraksta tipa sistēma ar ierakstiem, kurus dēvē par blokiem. Katrs bloks ir saistīts ar iepriekšējo bloku. Ja kāds mēģina uzlauzt un izmainīt kādu no blokiem, nepieciešams izmainīt visus tam sekojošos blokus, kas atrodas daudzos datoros. Izmainot tikai vienu no blokiem, sistēmā ir ļoti viegli atrast, kur ir notikusi šī darbība. Blokķēde ļauj no vienas personas pārsūtīt digitālu informāciju otrai. Pašlaik uz tās balstās pamatā tikai kriptovalūtas, taču tikko ir iznākusi arī pirmā spēle, kura ir veidota uz šīs platformas. Šī spēle ir «CryptoKitties». Tā balstās uz «Ethereum» valūtu, kura ir viena no lielākajām kriptovalūtām aiz «Bitcoin».
Latvijas Bankas (LB) Maksājumu sistēmas pārvaldes vadītājs Egons Gailītis pauž viedokli, ka blokķēdes tehnoloģija noteikti ir veiksmīgi izmantojama nākotnē. Eiropas Centrālā banka (ECB) veic šīs tehnoloģijas izpēti. LB piedalās ECB projektā, lai blokķēdes tehnoloģijā izveidotu maksājumu sistēmas prototipu.
Avots: kriptovalutas.org, Latvijas Banka.
