Šogad ievērojami pieaudzis automašīnu sadursmju skaits ar dzīvniekiem, it īpaši meža zvēriem, un teju pusē gadījumu avārijās iesaistītas stirnas.
Tiesa, neatkarīgi no tā, ka sadursmes ar zvēriem nav retums, liela daļa autovadītāju nezina, kā rīkoties pēc šādiem negadījumiem.
Nepamest notikuma vietu
Par cilvēku nezināšanu liecina arī apdrošināšanas kompāniju sniegtā statistika, kas uzrāda vidēji 1500 sadursmju gada laikā, kas ir trīskārt lielāks skaits, nekā reģistrēts Valsts policijā.
Sadursmes ar dzīvniekiem var būt īpaši nepatīkamas un bīstamas, it sevišķi gadījumos, kad uz ceļa izskrien kāds liels zvērs. Salīdzinot šo gadu ar to pašu periodu 2016. gadā, var redzēt, ka reģistrēto sadursmju skaits ir pieaudzis par vairāk nekā simt negadījumiem. Pagājušajā gadā šajā laikā bija 404 satiksmes negadījumi, bet šogad jau ir reģistrētas 528 sadursmes ar dzīvniekiem, kurās arī cietuši 64 cilvēki.
Uztriekšanos zvēriem daļa autovadītāju pat uztver kā medību paveidu un notriekto meža kustoni pēc negadījuma piesavinās. Taču tas ir kategoriski aizliegts. Dzīvnieks ir jānoņem no brauktuves, nost no ceļa, lai netraucē, un jāatstāj turpat notikuma vietā.
Saskaņā ar likumdošanu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai, zvanot uz 112, un notikuma vietu atstāt nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.
Ja automašīnai ir «KASKO» apdrošināšanas polise, pēc sadursmes ar dzīvnieku un informācijas sniegšanas Ceļu policijai nekavējoties jāsazinās ar savu apdrošinātāju. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins skaidro, ja cilvēks iegādājies brīvprātīgo apdrošināšanu, tā saucamo «KASKO», tad zaudējumi, kas radušies pēc sadursmes ar zvēriem, tiek segti.
Redzamība pasliktināta
Šogad janvārī apdrošinātāji reģistrējuši sadursmes arī ar aļņiem, briežiem, mežacūkām, lapsām, jenotsuņiem, āpšiem, zaķiem, suņiem, kaķiem un putniem, bet vairāk nekā pusē gadījumu – ar stirnām.
Zoologs Ingmārs Līdaka stāsta, ka ziemā, kad ir sniegs visapkārt, dzīvnieka siluets ir redzams labāk. Bet tādos apstākļos kā šogad janvārī, kad sniega bija salīdzinoši maz un diennakts gaišais laiks bija īss, redzamība pasliktināta. Ziemā dzīvnieku uz ceļiem ir mazāk, jo šajā laikā tie ir mazkustīgāki, tomēr dzīvnieka pamanīšanas iespējas ir ierobežotas, tāpēc sadursmju iespējamība ir augstāka.
«Ziemā jāņem vērā, ka arī kustoņi, pārvietojoties pa sniegu vai ledu, ir lēnāki. Visbiežāk stirnas un brieži nāk uz ceļa laizīt sāļo sniegu, kas tāds kļuvis pēc ceļu kaisīšanas. Šiem dzīvniekiem, kā arī aļņiem un mežacūkām ir cieti nagi, tādēļ uz ledus viņiem ļoti slīd kājas. Satraucoties un mēģinot bēgt no virsū braucošas automašīnas, viņi var arī paslīdēt un nokrist. Jāuzmanās, redzot zvērus ceļmalās pie grāvjiem ar sniegu. Visticamāk, pie grāvja tie palēninās savu gaitu, nostāsies ceļa malā vai pat ar kādu ķermeņa daļu uz brauktuves, lai kārtīgi sagatavotos lēcienam sniegā,» ziņu aģentūrai LETA skaidro Ingmārs Līdaka.
Stirnas pēc sadursmes izdzīvo
Netrūkst arī mūspuses novadu ļaužu, kuri ir iekļuvuši negadījumos vai bijuši liecinieki automašīnas sadursmei ar meža dzīvnieku.
Iecavas novada iedzīvotāja Anitra Egle brauca no Iecavas Bauskas virzienā, aiz Dartijas pieturas krēslā un krītošajā sniegā viņa ieraudzīja buku, kurš pārgāja pāri šosejai no labās uz kreiso pusi, un piecus metrus aiz tā uz braucamās daļas kāpa nākamā stirna.
«Nobremzēt vairs nepagūtu, tāpēc piedevu gāzi, lai neuztriektos dzīvniekam ar mašīnas priekšgalu. Pilnībā izvairīties neizdevās – sajutu vieglu triecienu auto bagāžnieka daļā. Nobraucu malā un zvanīju padomdevējai, lai noskaidrotu, kā jārīkojas pēc noteikumiem. Meita ieteica novākt beigto dzīvnieku no braucamās daļas. Diezgan šokēta izkāpu no auto un konstatēju, ka ne uz, ne pie ceļa neviena beigta nav. Manam auto nebija ne skrambas. Gabaliņu tālāk bija apstājies vēl viens braucējs, kurš izstāstīja – stirna tikai nedaudz sagrīļojusies pēc sadursmes ar auto un aizgājusi tālāk. Nenoliegšu – biju atvieglota. Šoziem pie Iecavas, Zorģu, Rosmes un Grantiņu apkaimē stirnas pastaigājas baros. Braucējiem ir ļoti jāuzmanās gan uz šosejām, gan lauku ceļiem,» stāsta Anitra Egle.
Līdzīgu notikumu virpulī tika ierauta arī Vecumnieku novada Taurkalnes iedzīvotāja Māra Kalniņa, viņa atceras: «Stirna manam mazajam džipiņam uzskrēja negaidot, kamēr pametu skatienu spogulī uz aizmugurē braucošo kokvedēju. Par bremzēšanu nepaspēju pat padomāt, trieciens bija jūtams – stirnu iemeta desmit metrus tālāk pļavā, auto noslīdēja uz ceļa nomales. Kamēr izkāpu, dzīvnieks piecēlās, noskurinājās un aizkliboja prom. Manam auto bija ieplaisājis priekšējais režģis un nokritusi numura zīme. Kad ievedu mašīnu servisā, meistars bija ļoti aizdomīgs, it kā es būtu notriekusi kādu citu un gribētu slēpt pēdas. Tomēr vakarā priecīgi stāstīja, ka režģis salabots, iztīrījuši arī visas stirnas spalvas un numurs pielikts atpakaļ. Visvairāk mani sasmīdināja dēla reakcija – tiklīdz izstāstīju par notikušo, viņš paprasīja – kur cepetis? Notriec stirnu un paliec bez cepeša – tas nav pareizi!»
