Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, Ekonomikas ministrija (EM), elektroenerģijas tirgotāji un piegādātāji sākuši sarunas par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformas maiņu pēc tam, kad šī gada pirmā rēķina pieaugums daļai zemnieku izrādījies vidēji ap 40%.
OIK mērķis ir atbalstīt elektrības ražošanu no atjaunojamiem resursiem, un EM piedāvātajā reformā ar pamatojumu atbalstīt rūpniecības attīstību prāvāks slogs uzlikts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, mazinot lielo ražotāju maksājumu un ceļot to konkurētspēju.
Rēķini ar šī gada sākumu auguši arī tiem elektroenerģijas lietotājiem, kas pieslēguši ievērojami lielāku jaudu nekā izmanto. Savukārt pieslēgumos, kur jauda ir mazāka un patēriņš lielāks, janvārī maksa ir mazāka nekā decembrī.
Apkopo datus
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) apkopo datus, lai noskaidrotu, cik zemniekiem maksa par elektrību pieaugusi ievērojami. Pēc LOSP valdes priekšsēdētāja Edgara Treiberga paustā, ir saimniecības, kur janvāra elektrības rēķins ir par 20 – 60% lielāks nekā decembrī. Edgars Treibergs uzsver: «Prasām atcelt jaudas maksājumu un pārtraukt OIK diferenciāciju. Jābeidz lauku cilvēkus uztvert kā zemāku šķiru, kurai var uzlikt tādu slogu.»
LOSP uzsver, ka zemniekiem divas reizes ir jāmaksā par pieslēgto elektroenerģijas jaudu: pie sadales un OIK. «Uzskatām par nepieņemamu situāciju, kad par elektrību maksājam tikai līdz 30% no kopējām izmaksām, bet pārējais 70% maksājums ir par sadali, pārvadi un OIK. Cik ilgi lauku cilvēkiem būs jāpiemaksā par lētu elektrību un siltumu pilsētās? Kā EM var izskaidrot situāciju, ka «Sadales tīkla» un «Elektrum» rēķinos ir vairāk nekā par 30% atšķirīgi tarifi par pieslēgtajām jaudām? Tā ir vēl viena patērētāju krāpšanas shēma,» organizācijas nostāju pauž LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Jāvērtē, vai vajag
EM rīcībā nav datu, kādai daļai elektrības patērētāju maksa janvārī pieaugusi, kādai – sarukusi. Pēc neoficiālām aplēsēm, vairāk jāmaksā aptuveni piektdaļai patērētāju – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.
EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena uzsver – klientiem ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu līdz 100 kWh mēnesī maksa šogad kāpj vien par dažiem centiem. Savukārt tiem, kam ir jaudīgāks pieslēgums, kas netiek pilnībā noslogots, rēķini pēc provizoriskas aplēses auguši vidēji par 20%. Daļai cilvēku ar izlīdzināto maksājumu summa janvārī pieaugusi pārrēķina dēļ, un tas nav saistīts ar OIK reformu vai neizmantoto jaudu, skaidro E. Urpena.
«EM un «Sadales tīkls» cenšas analizēt katru gadījumu un ieteikt risinājumu,» pauž ministrijas pārstāve, «daļa lietotāju var samazināt pieslēguma fāzes apjomu, citi – ampēru daudzumu. Jāvērtē, vai vajag uzturēt tik lielu jaudu, ja mājā vai mazā ražotnē tā nav izmantota. Jaudu elektrības piegādātājs cenšas pārdalīt, lai varētu to pārslēgt no neizmantotajām patēriņa vietām turp, kur trūkst vai vajadzīgi jauni pieslēgumi. Tas arī izlīdzina maksājumus lietotājiem. Savukārt ražotājiem jārēķinās ar zināmu risku – ja graudu kaltei jauda vajadzīga tikai vasarā, jābūt gatavam to apmaksāt visu gadu vai arī meklēt iespējas izmantot pārējos mēnešos.»
Daļu saņem atpakaļ
Pēc EM datiem, aptuveni 40 miljonus eiro no OIK maksājumiem saņem biogāzes stacijas, kas pieder arī daudziem lauksaimniekiem. «Ja par kalti jāsamaksā daži desmiti eiro vairāk, biogāzes stacija subsīdijās saņem miljonus gadā,» piebilst E. Urpena.
EM sadarbībā ar a/s «Sadales tīkls», a/s «Enerģijas publiskais tirgotājs» un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) piedāvā risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem, proti, atteikties no jaudas līdz pusgadam. Tas gan ieteikts bez garantijas to atjaunot, un zemnieki to norāda kā mēģinājumu ierobežot iespējas attīstīt ražošanu. Plānots piedāvāt iespēju pieslēgumiem ar jaudu virs 100 ampēriem samazināt to līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi. Efektivitātes kritēriju noteiks SPRK.
Mājsaimniecības ar lielu jaudu, bet mazu patēriņu aicina samazināt jaudu, konsultējoties ar «Sadales tīkla» speciālistiem. Lietotājus ar «nulles» pieslēgumu un augstu amperāžu, kas pašlaik elektroenerģiju netērē, aicina risinājumu meklēt sadarbībā ar «Sadales tīklu». Vairāk informācijas vietnē sadalestikls.lv. EM iesniegs priekšlikumu SPRK OIK fiksētās daļas samazināšanai tuvākajos gados.
Aicina piedalīties
Kā norāda Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece, parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis pērn Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pauda neizpratni par OIK finansēšanas modeļa maiņu. Viņš uzsvēra, ka lielo ražotāju ieguvumu kompensēs mazie un vidējie uzņēmēji, arī daudzas zemnieku saimniecības. Iebildumi neesot uzklausīti, bet rēķinu pieaugums solīts ne vairāk kā 10%. EM gan piebilst – OIK reforma apstiprināta jau 2016. gadā.
ZM aicina lauksaimniekus līdz 9. martam sniegt ieteikumus EM priekšlikumiem OIK reformas maiņai mājaslapā sprk.gov.lv.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens («Vienotība») rosina koncerna «Latvenergo» papildu peļņu – 78,9 miljonus eiro – novirzīt OIK fiksētās maksas segšanai, lai mazinātu izmaksas patērētājiem. EM jau līdz šim rosinātās pārmaiņas mazinājušas OIK izmaksas par 70 miljoniem eiro.
Inga Celma, piena fermas un siera ražotnes SIA «Celmi» īpašniece Codes pagastā:
– Elektrības rēķins janvārī man ir par 70 – 80 eiro lielāks nekā decembrī, taču neesmu iedziļinājusies, vai pieaugums ir par prāvāku OIK vai pieslēguma jaudas nodevu. Tā kā pienu slaucam un sieru ražojam visu gadu, manā uzņēmumā elektrības patēriņam nav sezonāls raksturs, tas katru mēnesi ir līdzīgs. Neesmu pētījusi, vai varu izmaksas par elektrību samazināt, jo domāju, ka neko mainīt nevaru. Ja reiz valsts izdomājusi, ka vēl viens nodoklis man jāuzliek, nāksies to maksāt. Vienīgi ceru, ka uz Jāņiem neuzliks vēl kādu nodokli. Esmu uzņēmēja un atradīšu, kā nopelnīt. Ja man valsts attieksme galīgi apniks, braukšu dzīvot uz Austrāliju, kur viens cilvēks varot iztikt ar dažiem desmitiem dolāru mēnesī.
Agris Veide, zemnieku saimniecības «Liepas» īpašnieks Vecumnieku pagastā:
– Manas saimniecības elektrības rēķins janvārī bija 430 eiro, salīdzinot ar 130 eiro pērn decembrī. Elektrību tērējam sezonāli, jo gaļas liellopu saimniecībā vasarā darbojas tikai elektriskie gani un ziemā aukstajā laikā pieslēdzas arī sildkabeļi ūdensvados. Neesmu meklējis iespēju samazināt pieslēguma jaudu, jo plānoju agrākās piena fermas ēkās attīstīt kādu jaunu biznesa virzienu, kam tērēšu vairāk elektrības. Ekonomikas ministrijas piedāvātie risinājumi ir tikai «kosmētika», jo ar tiem zemnieku maksājumi nesamazināsies. Turklāt atkal ir «zemūdens akmeņi», piemēram, jaudas samazināšana ieteikta bez garantijas to atjaunot. Uzskatu, ka OIK maksājums jālikvidē pilnībā, jo pašlaik tas vēl vairāk spiež lauksaimniekus samazināt ražošanu un atstāt laukus vēl tukšākus.
Andis Maskalis, SIA «Ceraukste AGRO» īpašnieks:
– Arī manā saimniecībā elektrības cenu pieaugums ir diezgan liels, taču man tas nav pārsteigums, iepriekš to varēja izrēķināt. Par cenu pieaugumu uzzināju jau decembrī. Mēs papildu jaudu pieslēdzām divas reizes gadā. Izmaksas neveido tikai OIK, pieskaitīta arī maksa par pieslēgšanu. Ja palielinām jaudu līdz
400 ampēriem, par pieslēgumu vien ik mēnesi jāatdod 350 eiro, jāmaksā arī par OIK. Nesezonā, ja nepieciešams papildu pieslēgums 100 ampēru apmērā, tie ir vēl 100 eiro mēnesī.
Izmaksas esot paaugstinātas tādēļ, lai būtu jaudas rezervācija, bet tās ir muļķības. Manuprāt, tā ir naudas pelnīšana valsts interesēs.
Uzziņai
Soļi OIK sloga mazināšanai:
no 2012. gada nepiešķir jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;
OIK fiksēts 26,79 eiro/MWh apmērā;
radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem;
novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9%;
par 75% samazināts atbalsts a/s «Latvenergo» TEC;
EM atceļ atļaujas AER elektrostacijām, kas nav izpildījušas atbalsta nosacījumus – tā novērsts OIK kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 158 miljoniem eiro.
Avots: Ekonomikas ministrija.
