Tuvojas 8. marts, Starptautiskā sieviešu diena. Vieniem tā ir cieņas un mīlestības apliecinājuma diena, citiem – biznesa iespēja.
Ziedu dāvināšana 8. martā sievietēm neatkarīgās Latvijas gados tiek vērtēta neviennozīmīgi. Nacionāli noskaņotie politiķi tai «šuj» klāt padomju gadu nostalģijas birku. Tomēr šie svētki kopš 1975. gada ir ierakstīti ANO starptautiski svinamo dienu kalendārā. Tikmēr daudzi šo dienu izmanto kā skaistu iespēju iepriecināt sievas, mātes, meitas, mīļākās, kolēģes, paziņas, tuvākas un tālākas radinieces. Ierastais svētku apliecinājums šajā dienā ir ziedi.
Ievestās – lētākas
Tradicionāli 8. martā pārdotāko puķu topa augšgalā ir tulpes. Pirms vairākiem desmitiem gadu tulpju audzēšana, uzziedināšana un nogādāšana lielpilsētu tirgos daudziem bija tūkstošos mērāms bizness. Tagad daudz kas mainījies.
Pirms pāris dienām «Bauskas Dzīve» devās vietējo tulpju audzētāju meklējumos. Codes pagastā vairākās siltumnīcās kūpēja dūmeņi, taču siltajās telpās ziedu nebija. Dažviet auga stādiņi, citviet siltumā sildījās pēcāk podos izstādāmās vasaras puķes. Kāds lauku uzņēmējs, kurš agrākos gados vienu plēves būdu regulāri bija atvēlējis tulpju audzēšanai, atzina, ka Latvijā izaudzēto ziedu pašizmaksa krietni pārsniedz no ārzemēm ievesto puķu cenu.
Līdztekus citiem ziedus Bauskā tirgo Ingūna Anšance. «Bauskas Dzīvei» viņa atklāja, ka svētku piedāvājumā ir tikai importa ziedi. Uz Bausku tie atceļojuši no Polijas, Holandes, arī tālās Kolumbijas. Ievesto puķu priekšrocība – cena. Vietējiem audzētājiem tā ir daudz augstāka, tādēļ tirgotāji izvēlas ārzemēs audzētās puķes, kuras kvalitātes ziņā nav sliktākas par mūsējām, tomēr krietni lētākas. Pērn pieprasītākās bija dzeltenās tulpes. Ingūnas piedāvājumā arī šogad tās būs vairumā.
Dzeltenās tulpes
Ceraukstes pagastā Mūsas krastā «Bauskas Dzīve» sastapa savā siltumnīcā cītīgi strādājam Kristīni Puķāni. Viņas ģimene ar tulpju audzēšanu nodarbojas jau vairākus gadus. Par lielu un ienesīgu šo biznesu nevar nosaukt, tas vairāk ir darbošanās prieks, ienākumi savai nelielajai iztikai. Tulpju sīpoli zemē tika guldīti pērnruden, pirms mēneša puķes nonāca siltumnīcā, kur tās intensīvi tika izziedinātas.
K. Puķāne teic, ka pieprasītākie ir dzeltenas krāsas ziedi. Vēl siltumnīcā skatāmas tulpes sarkanīgos, aveņkrāsas toņos. Šajās dienās, sasaiņotas pa desmit, tās nonāks tirgotavās Bauskā, kā arī nelielajos veikaliņos citviet. K. Puķāne teic, ka pieprasījums šogad esot lielāks, nekā viņa spēj izaudzēt. Galvenā problēma, kādēļ puķkopība neizvēršas, ir strādājošo trūkums. Lai arī daudz tiek vēstīts par augsto bezdarba līmeni, cītīgus, kārtīgus un strādātgribošus ļaudis nevar atrast. Tādēļ puķu audzēšanā iesaistās visa ģimene.
Elīza Puķāne pašlaik mācās Murjāņu sporta ģimnāzijā. «Bauskas Dzīvei» viņa neslēpj, ka 8. marts nekādi nerada īpašo svētku izjūtu, jo pirms tam tiek smagi un grūti strādāts. Tomēr jauniete apzinās, ka vecākiem ir jāpalīdz un darbs jāpaveic.
«Ļoti augstu vērtēju ģimenes iesaistīšanos šajā darbā. Lai arī grūti, bērni tomēr gūst izpratni par lietu vērtību – viss šajā dzīvē ir jānopelna strādājot,» savu atziņu pauž Kristīne Puķāne. Savukārt visiem 8. marta svinētājiem – sveicējiem un ziedu saņēmējiem – viņa novēl mācīties baudīt svētkus ar to mazumiņu, kas katram pieejams. «Galvenais jau nav ziedu klēpis un par to iztērētās naudas daudzums. Mīļš smaids, sirsnīga kopā pabūšana pie mielasta galda – tā arī ir šo svētku galvenā vērtība,» teic K. Puķāne.
