Vienmēr ir laba izjūta, kad saņem savās rokās jaunu un čaukstošu naudaszīmi. Mūsdienu tehnoloģijas tā attīstījušās, ka papīra, realitātē nu jau teju auduma, naudaszīmes liekas gandrīz mūžīgas. Patiesība gan ir citādāka.
Vidējais banknošu mūžs ir no diviem līdz pieciem gadiem. Protams, kāda nokalpo arī ilgāk, tas atkarīgs no banknotes apgrozījuma. Par to, lai iedzīvotāji saņemtu nebojātas un skaistas naudaszīmes, rūpējas valsts banka.
Monētas pazūd
«Latvijas Bankas» Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilnis Kepe stāsta, ka 2017. gadā izšķiroja 139,1 miljonu banknošu, no kurām 11,8 miljonus atzina par nederīgām un iznīcināja. Pārbaudi veic speciālas iekārtas. Iznīcinātās banknotes nomaina pret jaunām. Savukārt iznīcinātās banknotes sapresē briketēs un izmet atkritumos. Tās pat kā kurināmo nevar izmantot, jo audums nevis deg, bet gan gruzd.
Pašreizējā statistika rāda, ka apgrozījumā palielinās mazā nomināla banknošu skaits un samazinās lielā nomināla banknošu daudzums. Eiropas Centrālā banka ir lēmusi, ka no 2019. gada jaunas 500 eiro banknotes nedrukās. Esošās turpinās darboties kā oficiāls maksāšanas līdzeklis.
Banknotes gan parasti atgriežas «Latvijas Bankā» atšķirībā no monētām, kuru lielākā daļa pazūd, it īpaši mazākā nomināla monētas. Kā piemēru minēja latu naudaszīmju likteni – bankā atgriezās 93 procenti banknošu, bet metāla nauda – tikai 33 procenti. Monētu mūžs ir ilgāks – aptuveni 20 gadu un pat vairāk. «Latvijas Banka» 2017. gadā apstrādājusi 41 miljonu monētu, no kurām par nederīgām atzina 53 tūkstošus.
Piededzinātā nauda
Vēl viena «Latvijas Bankas» funkcija, par ko varbūt ir mazāk zināms, – samainīt bojātas banknotes pret jaunām. Ir izveidota speciāla komisija, kas izvērtē katru gadījumu, kad iedzīvotāji vai uzņēmumi atved samainīšanai naudaszīmes. Galvenais nosacījums – no banknotes jābūt vairāk par 50 procentiem, lai to apmainītu.
Par dažādiem gadījumiem, kā nauda tiek bojāta, stāsta naudaszīmju eksperts Andris Tauriņš: «Naudu jau glabā visur – cepeškrāsnī, pagrabā aiz kāpostu mucas un pat virtuvē starp divām linoleja kārtām. Vienreiz pielipa tā, ka atnesa banknoti ar visu linoleju. Naudaszīmes samainījām, linoleju gan nemainījām.»
Atnesta arī cepešpanna, kurai naudaszīme bija piecepusies pie apakšas. Momentu iemūžināja, banknoti nokasīja un beigās atzina, ka no tās saglabājusies vairāk nekā puse, tātad jaunu naudaszīmi vietā var dot.
Bankomātu – ar autogēnu
Ir gadījumi, kas saistīti ar kriminālo jomu. Salacgrīvā «meistari» nolēma atgriezt bankomātu ar autogēnu. Protams, ka tas nav seifs, iekārta aizdegās, beigās arī ēka. Ugunsdzēsēji nodzēsa, bet daļēji sadegusi bija arī nauda. «Visu naudiņu smuki iepakoja maisā un atnesa uz ekspertīzi. Šķirojām, skaitījām. Lai gan uzreiz varēja redzēt, ka naudaszīmes atdalīt nevarēs. Pārliecinājāmies, ka tur visur ir vairāk par pusi banknotes un tās ir īstas naudaszīmes. Bija policijas akts par negadījumu, kas noticis. Lielu daļu naudas apmainījām,» atceras A. Tauriņš.
Divos gadījumos naudaszīmes atnesa stipri sagrieztas. Vienā reizē ģimenē bija šķiršanās, un sievai ar vīramāti nebija labākās attiecības. Zināja, kur naudiņa noslēpta, bet apzinājās, ka paņemt nedrīkst – tā būs zagšana. Tad nu banknotes sagrieza. «Vācām naudaszīmes kopā – iznāca tāda interesanta puzle, kuru likām vairāku nedēļu garumā,» atceras A. Tauriņš. Citā gadījumā pensionārei licies, ka viņas durvīs laužas zagļi, un viņa sagriezusi savu naudiņu un bankas karti – lai laupītājiem netiek. Arī šoreiz izdevies to puzli salikt – tikai vienai piecu eiro banknotei gabaliņš bija pazudis. Tiesa, no naudaszīmes bija vairāk nekā puse un izdevās atdot visu naudu. Par bankas karti gan bija jāsamaksā, to par velti nedod.
Maijpuķītes aizrauj
Ik pa brīdim iznāk pazaudēt nevis naudu, bet gan maku. «Bija gadījums, kad kungs, lapas grābjot, maku pazaudēja mājas pagalmā. Sniegu tīrot, to atkal atrada. To, kas bija no maka palicis, atnesa mums. Daļu naudas varēja no maka izņemt, daļu ne. Tas, ko savācām, atbilda vienai banknotei, un to arī apmainījām,» stāsta A. Tauriņš.
Cits gadījums iznāca diezgan romantisks, bet naudas ziņā neveiksmīgs. Maku atnesa vīrietis no Ugāles pagasta: «Lasot maijpuķītes, pazaudēju maku. Vairākas reizes pārmeklēju apkārtni un neatradu. Tagad, fotografējot dabu, apsēdos uz celma un ieraudzīju savu maciņu. Tas gulēja, neviena neskarts. Naudaszīmes daba tomēr bija sabojājusi.» Šajā gadījumā desmit eiro banknoti samainīja, bet no 20 eiro naudaszīmes bija palicis tik maz, ka jaunu atdot nevarēja.
Agresīvas pīles
Reizēm skaidrojumi ir tādi, ka ticamības nav. Tomēr komisijas uzdevums ir nevis šādus skaidrojumus izvērtēt, bet gan naudaszīmes apmainīt. Viens no stāstiem bija šāds: «Ejot pa ielu uz Vecrīgu, mani pagrūda. Tieši tajā laikā es skaitīju naudu. Kad mani pagrūda, visa nauda izkrita no rokām kanālā. Kad es naudu gribēju dabūt, to bija pārplēsušas kanāla pīles.» Šajā reizē no 20 latu naudaszīmes bija saglabājies mazāk par pusi un to apmainīt nevarēja.
Vienā gadījumā neviens pat necentās skaidrot, kā tas iznācis. No pirts atnesa daļēji sakusušu stikla burku, kurā nauda bija sakausēta kopā ar automašīnas atslēgām un foto atmiņas karti. Kas bijis par iemeslu tādai neveiksmei, var tikai minēt. Šis gadījums bija interesants arī tāpēc, ka atnesējam atdeva vairāk naudaszīmju, nekā viņš bija norādījis, jo to vienkārši bija vairāk. «Bieži vien cilvēki nezina precīzi, cik bojātas naudas viņiem ir,» atzīst A. Tauriņš.
DER ZINĀT
Vidējais banknošu mūžs ir no diviem līdz pieciem gadiem.
Monētu mūžs ir ilgāks – aptuveni 20 gadu un pat vairāk.
Bojātās banknotes pret jaunām maina «Latvijas Banka». Galvenais nosacījums – no naudaszīmes jābūt saglabātiem vairāk par 50 procentiem, lai to apmainītu.
