Aptuveni ceturtā daļa Rīgā strādājošo vēlas dzīvot vai dzīvo aptuveni 50 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Izvēloties novadu attīstības stratēģijas, šis faktors noteikti jāņem vērā.
Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati liecina, ka divas trešdaļas Iecavas un Vecumnieku novada darba ņēmēju atalgojumu saņem uzņēmumos, kas reģistrēti citos novados. Bauskas novadā šis skaitlis ir aptuveni puse uz pusi.
Izvēles problēmas
Novadu pašvaldībām, kas atrodas aptuveni 50 kilometru joslā ap lielo pilsētu, šajā gadījumā Rīgu, jārēķinās ar tādu terminu kā «svārstmigrācija». Tas ir tad, kad iedzīvotāji dodas strādāt uz Rīgu, savukārt rīdzinieki izvēlas meklēt sakārtotu un viņiem pieņemamu vidi novados. Ļoti veiksmīgi šo stratēģiju izmantojuši Pierīgas reģiona novadi Mārupe un Garkalne. Mūsu novadi atrodas tālāk, un ir grūtāk darboties, jo nepieciešams nopietnāk izvēlēties starp atbalstu pašu uzņēmējiem, kas varētu piesaistīt vietējos kā strādniekus, tajā pašā laikā cenšoties īstenot «atpūtas rajona» stratēģiju, lai piesaistītu pašlaik Rīgā dzīvojošos.
Vecumnieku novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Dace Šileika atzīst, ka daudz iedzīvotāju brauc strādāt uz Rīgu arī no Skaistkalnes. Tomēr lielāka uzmanība tiek Vecumniekiem – gan iedzīvotāju pieauguma ziņā, gan ekonomisko aktivitāšu jomā, jo arī uzņēmumi, kas saistīti ar Rīgu, meklē iespējas attīstīties šo 50 kilometru robežās.
Interese pieaug
Pērn a/s «Swedbank» informēja, ka par trešdaļu augusi cilvēku interese par privātmājas būvniecību. Lai gan lielākā daļa aizvien grib mājokli Pierīgā, pēdējo gadu laikā iedzīvotāju vidū arvien populārāka kļūst izvēle par labu dzīvesvietai reģionos – aptuveni 50 kilometru attālumā no Rīgas. Pierīgā vēlas dzīvot 49 procenti iedzīvotāju, lai arī iepriekš bija vairāk. Savukārt 50 kilometru attālumā no Rīgas grib dzīvot ceturtdaļa – 24 procenti, tālākos reģionos – desmitā daļa jeb 14 procenti iedzīvotāju.
«Daudziem ir izdevīgi izvēlēties Vecumniekus arī satiksmes dēļ. Uz Rīgas centru no Vecumniekiem var aizbraukt tikpat ātri, cik no Teikas rajona Rīgā,» stāsta D. Šileika. Viņa atzīst, ka tas ir pamanāms, – Vecumniekos ir jaunas ielas, kur būvē privātmājas. Lielāka interese par apbūvi ir arī ap galveno, Rīgas ielu. Akcents uz jaunām būvēm īpaši pieaudzis pēdējos divos trijos gados.
Arvien populārāk kļūst strādāt Rīgā, bet dzīvot ārpus pilsētas. Kādus ieguvumus tas dos novadiem, būs atkarīgs no pašvaldību spējas plānot un īstenot attīstības stratēģijas.
Izvēlas ērtības
Kam pircēji pievērš uzmanību, iegādājoties māju Pierīgas reģionā:
augsta ēkas kvalitāte;
sakārtota infrastruktūra;
skolu, bērnudārzu pieejamība;
ērta satiksme, plaša sabiedriskā transporta pieejamība;
zemesgabalam pieejamas nepieciešamās inženiertehniskās komunikācijas.
Rīdzinieki labprāt pērk privātmāju 50 – 60 kilometru attālumā no Rīgas, jo šādā attālumā nav grūti ik dienu braukt uz darbu, izvadāt bērnus uz bērnudārzu vai skolu.
Avots: Latio.lv.
Svārstmigrācijas faktors
Uldis Maniks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Bauskas biznesa inkubatora vecākais projektu vadītājs:
«Skaitliski liela svārstmigrācija raksturīga lielu pilsētu piegulošām teritorijām. Šī situācija jāņem vērā, plānojot novadu attīstības stratēģiju – svārstmigrāciju iespējams izmantot pozitīvi, lai gan tā novadam var radīt arī zaudējumus.
Pozitīvi svārstmigrāciju iespējams izmantot, pievilinot jaunus uzņēmumus. Iedzīvotāji, iespējams, labprātāk strādās turpat, nevis ikdienā brauks uz darbu pilsētā. Svārstmigrācija ir arī pozitīvs piemērs, lai pārceltos prom no urbānās vides.
Negatīvi svārstmigrācija var ietekmēt cilvēku skaitu novadā, ja daļa ikdienā izvēlas mērot mazāku attālumu, piemēram, pārceļoties uz dzīvi pilsētā vai arī rajonā, kas atrodas tuvāk pilsētai. Tā novads var zaudēt augsti kvalificētus un atalgotus speciālistus. Pašlaik šī negatīvā tendence ir spēkā. Ieguldījumi novadu mārketingā varētu būt viens no risinājumiem, kas prasa vismazāk investīciju un līdz šim, manuprāt, ir līdz galam nenovērtēta aktivitāte. Protams, stratēģijas izvēle ir novadu vadības rokās, jautājums nav ne vienkāršs, ne arī bez riska.»
