Velga Skudra no dzinējas kvalificējusies par pilntiesīgu mednieci un ir pārliecināta, ka sieviete mednieku kolektīvā ir kā pievienotā vērtība.
Fiziska slodze garantēta
Codē dzīvojošo Velgu brālēns uz medībām aicinājis jau pirms vairākiem gadiem, bet viņa vienmēr atteikusi. Tomēr pirms diviem gadiem piekritusi doties medībās par dzinēju kopā ar «Codes bebru» kolektīvu, kurā pirms tam dzinējs bija V. Skudras dēls Ralfs.
«Atceros, ka pirmajās medībās devos decembrī, kopš tās dienas medībās gāju teju katru sestdienu. Man iepatikās. Tolaik strādāju par «Narvesen» veikaliņa vadītāju, un izraušanās dabā, svaigā gaisā pēc saspringtas darba nedēļas bija tieši tas, kas vajadzīgs. Staigāt pa mežu vairākas stundas nav tas pats, kas pastaigāties pa ielu vai parku. Mežā ir dubļi, ūdens, sakrituši zari un citi šķēršļi, kas jāpārvar. Iešanu par dzinēju medībās var pielīdzināt intensīvai fiziskai slodzei, gluži kā sportojot,» stāsta Velga.
Viņa atklāj, ka medības nav tikai vienas dienas pasākums, un to argumentē: «Pirms medību dienas, parasti piektdienā, devāmies apskatīt dzīvnieku pēdas. Pētījām, no kuras puses zvēri nākuši, kurp devušies, vai viņi uzturas medību platībā vai devušies prom. Šie novērojumi ir būtiski, lai pēc tam sekmētu veiksmīgas medības.»
Lieliski skolotāji
Pēc pirmajām medību reizēm Velgai bijis «āķis lūpā». Viņa jau pēc diviem mēnešiem sākusi apmeklēt mednieku apmācības, apgūstot teoriju par medību likumdošanu, šaujamieroču lietošanu un citas teorētiskās zināšanas, tai skaitā pēdu pazīšanu. Vēlāk sekoja skolas teorētiskais eksāmens un šaušanas pārbaudījums, pēc kā jānokārto galaieskaites Jelgavā.
«Pirms tam biju šāvusi, bet varu teikt, ka pašmācībā apgūtās šaušanas iemaņas nekam neder un tikai traucē apgūt pareizu šaušanas tehniku. Ir ļoti būtiski izkopt pareizu stāju un ieroča turēšanu. Man bija lieliski skolotāji – Aldis Milēvičs un Jānis Ķērpis. Visiem, kuri vēlas apgūt pareizu šaušanu, uzreiz iesaku vērsties pie pieredzes bagātiem medniekiem, kuri palīdzēs veidot pareizas tehnikas pamatus,» teic codiete.
Velga pirmo medījumu «nobliezusi» pērnā gada jūnijā. «Būt medniekam un dzinējam ir pilnīgi citādāk. Ir patīkami apgūt medību procesu – kāds ir cilvēku izkārtojums medībās, pirmās izjūtas, stāvot uz līnijas vai mastā. Pēc pirmā medījuma es ieguvu pārliecību par sevi. Mednieki mēdz teikt, ka pirmajās medībās arī izšķiras, vai kļūsi par mednieku vai ne. Citi cilvēki nespēj nospiest ieroča mēlīti, jo kļūst žēl dzīvnieka, vai arī netrāpa vairākus šāvienus. Man prieks par sevi, ka man viss izdevās pa skaisto.»
Šogad medības nav bijušas veiksmīgas. Sniega teju nebija, meži bija slapji un pārplūduši.
Dārgs prieks
V. Skudra domā, ka cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par medniekiem. «Medījot tiek regulēta dzīvnieku populācija, lai dabā ir līdzsvars un kādu zvēru nav par daudz vai maz. Mednieku kultūra ir jāizprot. Tā ir liela atbildība. Mēs arī barojam kustoņus, vācam atkritumus mežā. Būt par mednieku nenozīmē tikai šaut,» savā pārliecībā dalās codiete.
Viņa arī neslēpj, ka medības ir dārgs prieks. Standarta medību apģērbs izmaksā 500 – 600 eiro. Protams, ir arī lētāki varianti un ir arī krietni dārgāki. Velga savu apģērbu iegādājusies izstādē Vācijā. Protams, pie izmaksām pieskaitāma ieroča un munīcijas iegāde, ceļa izdevumi.
Tomēr codiete pārliecināta, ka medībās ir savs skaistums: «Vasarā, kad sēžam «uz lūri» saulrietā, dzīvniekiem izejot no meža, paveras skaisti skati. Savās gaitās dodas brieži, stirnas, buki, mežacūkas, lapsas un citi zvēri. Tādos brīžos šaušana nav pat prātā. Vēlos iedrošināt citas sievietes nebaidīties un iestāties mednieku kolektīvos. Mednieki ir laipni un pieklājīgi cilvēki, uzņems jauniņos ar cieņu un neatraidīs. Ja mednieku kolektīvā ir sieviete, tad tā jau ir pievienotā vērtība,» smaidot nosaka Velga Skudra Codes pagastā.
