Krājums ar 17 000 sējumu – tik bagātīgu grāmatu klāstu Lieliecavas muižas bibliotēkā savulaik bija savākusi grāfu fon der Pālenu dzimta.
Iecavas mūzikas un mākslas skolā 21. martā notika projekta «Neredzamā bibliotēka» pasākums. Tas bija veltīts fon der Pālenu dzimtas bibliotēkai Lieliecavas muižā. Tajā savulaik saimniekoja grāfs Leonīds fon der Pālens, viens no plašās grāfu fon der Pālenu dzimtas pārstāvjiem 19. gadsimta Latvijā.
Daudz unikālu materiālu
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciāliste Inga Surgunte pastāstīja, ka projektu «Neredzamā bibliotēka» 2017. gadā sāka LNB sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību, Latvijas reģionu bibliotēkām, muzejiem. Tā iecere ir atgriezt Latvijas kultūrapziņā piemirstu, bet apjomīgu un nozīmīgu kultūras mantojuma daļu – zudušās, izceļojušās, LNB krājumā nonākušās dažādu institūciju un privātpersonu bibliotēkas, ar kurām saistās nozīmīgi un aizraujoši stāsti par mūsu nācijas un valsts identitātes tapšanu.
Projektā līdz ar iecavniekiem izpēti veica arī sadarbības partneri Braslavā, Varakļānos, Lizdēnos, Pelčos, Popē un Zaļajā muižā. Viņi aptaujāja iedzīvotājus par materiāliem un ziņām, kas saistās ar vēsturiskajām bibliotēkām. Daudzviet atklājumi bijuši unikāli.
Paglābta no sadegšanas
Par Lieliecavas bibliotēkas krājumiem stāstīja LNB Letonikas un Baltijas centra vēsturniece Kristīne Zaļuma. Fon der Pālenu dzimtas muižās Latvijā glabājušies vairāki izcili krājumi. To vidū izceļama Lieliecavas muižas pils bibliotēka, kas galvenokārt saistīta ar Leonīda fon der Pālena vārdu. Savulaik tā minēta starp desmit bagātākajām privātajām bibliotēkām Krievijas impērijas teritorijā. Iecavā bija savākti ap 17 000 sējumu, kuru vidū bija patiesi reti 15., 16., arī 17. gadsimta izdevumi. Bagātīga bija gravīru kolekcija – ap 700 eksemplāru. Daudzas grāmatas izcēlās ar grezniem vai īpaši grezniem iesējumiem un tikai šim krājumam raksturīgām ekslibru ielīmēm. Izdevumi ir franču, vācu, itāļu valodā.
Krājumu liktenis bija pasaudzējis no lieliem postījumiem. Neilgi pirms Lieliecavas muižas nodegšanas 1915. gadā bibliotēka bija sasaiņota kastēs un aizvesta uz Rīgu. Tādēļ tagad LNB krātuvēs Lieliecavas bibliotēkas materiāli aizņem īpaši nozīmīgu daļu.
Būs izstāde
«Šodienas pasākumā mēs vietējai kopienai simboliski «atdodam atpakaļ» jūsu «neredzamo bibliotēku». Savāktie materiāli tiks daļēji iekļauti topošajā izstādē. Līdztekus šīm aktivitātēm esam sākuši līdzīgu sadarbību ar partneriem Cēsīs, Rundālē, Jelgavā, kā arī Tartu (Igaunijā), Toruņā (Polijā) un Upsalā (Zviedrijā). 2019. gadā izstādē LNB iecerēta šo materiālu publiska izrādīšana. Pēc izstādes plašāka informācija būs pieejama arī virtuālajā vidē,» pastāstīja K. Zaļuma.
Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas vadītāja Anda Rācenāja pateicās iecavniekiem par dažādu materiālu piedāvāšanu. Saistošus dokumentus bija sagādājusi Aldonija Gaveika, Zanda Zībārte, Mirdza Celmiņa, savus stāstījumus, arī fotomateriālus iesūtījuši Irēna Jansone, Andris Kopeika, Kārlis Sinka un vēl daudzi citi.
Bēniņos atrasts izdevums
Iecavnieks Sergejs Junolainens izpētei bija iedevis grāmatu «Bagara mašīna». Tajā izklāstīts par šīs zemes darbiem piemērotās ierīces izmantošanu. «Grāmatu atradu mājas bēniņos. Tajā bija atrodami fakti arī par Iecavas pusi. Iesaistoties šajā projektā, uzzināju daudz jauna par Cēsnieku dzimtu. Man kļuva skaidrs, kāda ir Baldones ielas vienas puses saistība ar cēsnieku vārdu,» savu atklāsmi skaidro S. Junolainens.
Iecavniece Mirdza Celmiņa pēc pasākuma «Bauskas Dzīvei» pauda gandarījumu, ka uzzinājusi daudz jauna par Iecavu. Viņa lepojas ar vērtībām, kas savulaik glabājušās Iecavā. Grāfu Pālenu savāktā bibliotēka rāda, kāds tolaik bijis intelektuālais līmenis. Grāmatas dažādās valodās liecina par divām lietām. Grāfi bijuši izglītoti, kā arī vākuši retus un vērtīgus izdevumus, lai ar tiem palepotos draugu un paziņu vidū.
