Ceraukstes pagasta «Lejenieku» sētā, kopš kļuvis siltāks un pilnībā sarukusi sniega sega, pieaug darāmo darbu daudzums. Par tiem stāsta cerauk-stietis Imants Bukovskis, Viļa Plūdoņa «Lejenieku» muzeja palīgstrādnieks.
– Lielais darbs, ko sāku pagājušajā nedēļā, bija veco zaru izgriešana ābelēm. «Lejeniekos» tādu ir vairāk nekā simt. Bija atbraucis speciālists no Bauskas un ierādīja, kā viss darāms. Tad es ar motorzāģi un speciālajām dārza šķērēm strādāju.
Jau pamodušies kurmji, to rakumus nācās līdzināt dārzā, arī sporta laukumā. Daudzviet sakrituši zari, arī tie bija jāvāc. Par darbu trūkumu te nevar sūdzēties. Reiz domāju, kā to visu paspēja paveikt agrāk, kad saimniecībā bija lopi, apstrādājamā zeme.
Šī gada pavasaris man patīk. Labi, ka pa nakti nedaudz piesalst, bet dienā gaiss sasilst. Līdz ar to šķīdonis uz ceļiem ir vieglāk panesams. Lai gan pavasaris oficiāli ir sācies, Mēmelē pie muzeja vēl ledus. Pirms dažām dienām uz tā redzēju bļitkotājus. Tas šķiet liels neprāts, jo zem ledus ūdens straujāks un nav tālu līdz nelaimei. Bet šiem zemledus makšķerniekiem jau noteikumi nav rakstīti. Tad labāk uzkāpt uz Bangu dīķa, jo tur ledus vēl krietni stabils un biezs.
Bērzā sulas vēl nav ieurbtas, lai gan te mežā daudz resnu koku, kuros urbt. Pagrabā vēl saglabājušās pāris pieclitru plastmasas pudeles no pērnā pavasara. Dzirdu, ka daži tecina kļavu sulas, es ar tām neesmu aizrāvies.
Pie Bangu dīķa ir vareni pūpoli. Tur salauzu zarus un Pūpolsvētdienā aizgāju pie kaimiņa ciemos. Bija dažādas pavasara runas pārrunājamas. Lieldienās gaidīšu ciemos meitu ar ģimeni, varbūt arī dēls atbrauks. Tad būs vairāk brīvu dienu, varēs paciemoties. Bet līdz tam laikam «Lejenieku» dārzā vēl ļoti daudz darbu jāpaveic.
