Kādā sarunā jauneklis man sāka atstāstīt Latvijas Televīzijā skatītu «Aizliegtā paņēmiena» sižetu no bērnunama, kur žurnāliste bija iefiltrējusies strādāt par apkopēju. Puisis par redzēto un dzirdēto šaušalīgo attieksmi pret mazuļiem stāstīja ar asarām acīs un atklāja, ka kopā ar domubiedriem iesaistīsies praktiskā situācijas uzlabošanā. Iepriekš jaunajā cilvēkā nebiju novērojusi tik emocionālas izpausmes, tātad žurnālistu atainotais bija tiešām kas ārkārtējs un sabiedrības dažādus slāņus saviļņojošs. Kaut pamazām un negribīgi, tomēr sabiedriskajā radio un televīzijā izskanējušie «Sistēmas bērnu» stāsti rada pārmaiņas gan attieksmē, gan pārvaldē. Tāpat kā sistēmu uzjundījušās un tās astoņkāja nesatricināmību atklājušās «oligarhu sarunas».
Tādu brīžu dēļ ir jēga strādāt. To novērtējusi gan sabiedrība, gan daļa politiķu, gan arī Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvas žūrija, šajā nedēļas nogalē speciālbalvu par veikumu 2017. gadā pasniedzot žurnālam «Ir» – par publiskotajām «oligarhu sarunām», bet žurnāla «Ir» galvenajai redaktorei Nellijai Ločmelei piešķirot Rīgas Ekonomikas augstskolas godinājumu «Gada redaktors». Savukārt kategorijā «Analītika/pētniecība» tika apbalvoti sabiedrisko mediju pārstāvji par Latvijas bērnu namu sižetu sēriju «Sistēmas bērni».
Tāpat lepojos ar kolēģiem no laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas», kas ieguvuši balvu par publikāciju un sižetu sēriju «No vēlēšanām līdz vēlēšanām».
Žurnālistu ģildes veikums labu pārmaiņu veicināšanā neļauj bojāt omu pat situācijā, kad žurnālistu konferencē Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve reģionālos neatkarīgos laikrakstus apsaukā par dzelteno presi, apgalvo, ka pašvaldību izdevumi krāsās netiek drukāti un nekur Eiropā tie netiek ierobežoti. Šī nekompetence šokē, bet arī tālab mums jāstrādā, lai izglītotu, lai pierādītu, ka bez kritiskas domāšanas demokrātija nav iespējama un ka kritika nav bulvārpreses sinonīms.
