Rundāles novada Saulaines ciema mājās «Kļavas» iecienītāka ir bērzu, nevis kļavu sula, un kādreizējā «bišu māja» mūsdienās kalpo par mājvietu četrām paaudzēm.
Īstais trešais variants
«Kļavās» saimnieko Dzidra Sviķe un viņas vīrs Kazimirs. Tiesa, abi ar prieku apgalvo, ka tagad viss mantojums nodots bērnu un mazbērnu rokās. Lai viņi darbojas!
Ķieģeļu nams celts 1964. gadā. Tolaik ēka kalpojusi kā mājvieta pie bišu dravas. Sākotnēji Dzidra kopā ar Kazimiru Saulainē sāka celt namu citviet, bet tur būvdarbi nevedās – te vietas par maz, te kaimiņiem kas nepatika. Beigās abi piekrita piedāvājumam iegādāties veco bišu dravas māju par 3000 rubļiem.
«Tolaik tā bija barga nauda. Mēs varējām celt namu no jauna, bet negribējām nekādas saistības ar kolhozu. Nolēmām pirkt māju pie Kaucmindes pils,» atceras Dzidra.
Sākotnēji abi saulainieši namu gribējuši nosaukt par «Ceriņiem», bet pagastmājā nav ļāvuši, jo tāds nosaukums jau esot bijis. Vēlāk Kazimirs izdomāja, ka ēku varētu dēvēt par «Aizvējiem», jo māju ieskauj lieli koki. Bet arī šis variants tika noraidīts. Tad Dzidra nāca klajā ar savu variantu – «Kļavas», jo pie mājas tās aug vairākas un viena ir padevusies sevišķi liela. Pret šo nosaukumu nav bijusi neviena iestāde, tā pieņemts lēmums jaunās Dzidras un Kazimira mājas dēvēt par «Kļavām».
Pārvērš par modernu namu
Ēka nebija labākajā stāvoklī. Nama labiekārtošanā nācās ielikt diezgan daudz darba. Palicis oriģinālais ķieģeļu karkass. Izremontētas iekštelpas, un apdarītas nama ārsienas, ierīkota kanalizācija, ir siltais ūdens, iebūvēta apkure. Dzidra stāsta, ka pagalmā daudz izmaiņu veikt neļāva. «Gribējām paplašināt teritoriju, bet nedrīkstēja, jo tolaik vēl skaistā Kaucmindes pils funkcionēja. Tā kā dzīvojām tik tuvu pilij, neko daudz pārkārtot nedrīkstējām. Starp citu, abi ar vīru pilī arī esam dzīvojuši. Tur savulaik bija liela rosība. Žēl, ka tagad viss nolaists un pamests,» saka Dzidra.
Blakus dzīvojamajam namam ir saimniecības ēkas. Tur vēl mīt pa kādam mājputnam. Saimniecei ir maza zemnieku saimniecība «Kļavas», 15 hektārus zemes viņa izīrē, bet savām vajadzībām atstājusi nelielu zemes pleķi.
Dz. Sviķe skaidro, ka tagad «Kļavās» saimnieko viņas kuplā ģimene. Zem viena jumta dzīvo Dzidra, viņas dēls, mazdēls un viens mazmazdēls.
Svētkos dzīvības netrūkst
Jaunajai paaudzei ir savi plāni. Veco saimniecības ēku plānots pārbūvēt par pirtiņu. Iecerēti vērienīgi pagalma labiekārtošanas darbi. Mājai ir arī otrais stāvs. Arī tur ir plānots iespaidīgs remonts.
«Visam vajadzīgs laiks. Lēnu garu pašu rokām jaunieši ar visu tiks galā, un to mēs ar vīru viņiem arī novēlam. Lai saimnieko! Lai dara visu pa savam, kā grib! Mums iebildumu nav,» no sirds nosaka Dzidra.
Visi svētki tiek svinēti «Kļavās». Arī Lieldienās māja būs pilna ar ģimenes cilvēkiem un radiniekiem. Arī Jāņos un Ziemassvētkos līksmības «Kļavās» netrūkst.
«Mani ļoti priecē, ka māja ir pilna ar mazbērniem un mazmazbērniem. Viņi pieskandina visu namu, un tā vien šķiet, ka pati ēka ir pilna dzīvības. Lieliska izjūta. Mani priecē mani radiņi, patīk, ka tieši mūsu mājās notiek līksmākās svinības,» atklāj Dz. Sviķe.
Saimniece arī atzīstas, ka priekšroku dod bērzu sulai, nevis kļavu. Arī vīrs pie mājas esošo bērzu gadu gadiem sacaurumojis tik ļoti, ka smejot viņš atzīst – nav jau vairs, kur ieurbties. Tiesa, bez kļavu sulas mājas iemītnieki nav palikuši. Vienā no kļavām ir urbums, no kura tek gardā dzira. Dzidra atzīst, ka arī viņai šogad kļavu sula ļoti salda, bet pašai labāk garšo jau ieskābusi bērzu sula.
