Krauķu kolonijas Iecavas parkā rada pamatīgas raizes apkārtējo māju iedzīvotājiem. Pašvaldība sākusi putnu ligzdu noņemšanu.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pašvaldībai izsniegusi nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju. Tā paredz Iecavas parka teritorijā nojaukt līdz 200 krauķu ligzdu. Tās izpostīt bija atļauts līdz 1. aprīlim.
30 metru augstumā
Darbu sākšana, kā iecerēts, 26. martā nesekmējās. Pacēlājs, kurš spēj sasniegt 21 metra augstumu, izrādījās neefektīvs. Tāpēc bija jāgādā cita ierīce, kurai strēle sniedzās līdz 30 metriem. Ar to sasniedzot koku galotnes, pašvaldības uzņēmuma «Dzīvokļu komunālā saimniecība» speciālisti varēja ārdīt putnu sanestos zarus. DAP bija liegusi apzāģēt koku galotnes, kurās izveidotas krauķu ligzdas. Tās atļauts tikai nojaukt. Šis liegums darbus apgrūtina, jo strādniekiem jānokļūst līdz katrai ligzdai, lai ar rokām to varētu noņemt.
Darbā iesaista arboristus
Iecavas upes krastā 28. marta priekšpusdienā «Bauskas Dzīve» sastapa strādājam arboristus. Arī šiem vīriem darbs bija ļoti grūts un laikietilpīgs. Jāuzkāpj līdz katra augstā koka galotnei un tad jānomet zemē ligzdas izveidei sanestie zari. Kāda garāmejošā iecavniece to vērtēja kritiski. Pēc dienas vai divām putni šos pašus vai arī citus zarus sanesīšot atpakaļ ligzdu vietās.
Iecavnieks Jānis Kļaviņš gan atbalsta šādu pašvaldības rīcību, jo putni ciema iedzīvotājiem rada daudz raižu. «Dzīvoju Iecavā jau četrdesmit gadus. Māja ir netālu no parka. Pēdējos gados krauķi savairojušies un kļuvuši ļoti nekaunīgi. Traucē viņu skaļā ķērkšana. Dārziņā zemenes bez pārsegšanas ar plēvi nevar atstāt ne uz minūti – noēdīs visas ogas pa tīro. Nezinu, vai šāda metode, nojaukt ligzdas, neapzāģējot augšējos zarus, būs efektīva. Taču kaut kas ir jādara,» pārliecināti teic J. Kļaviņš.
Atvēlēti pieci tūkstoši
Iecavas novada pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka krauķu ligzdu nojaukšana notiek, ņemot vērā iedzīvotāju lūgumus. Turklāt priekšvēlēšanu laikā daļa deputātu bija apsolījusi iecavniekiem, ka cīnīsies ar šiem putniem parkā. Tad nu solītais tagad jāsāk pildīt.
Novada budžetā šiem darbiem atvēlēti līdz pieciem tūkstošiem eiro. Cik no šīs summas izlietos, pagaidām grūti pateikt. Pašvaldība nomā tehniku no kādas Jelgavas firmas. Ar pacēlāju strādā pašu uzņēmuma vīri. Talkā lūgti arī arboristi.
M. Veinbergs skaidro, ka pirms darbu sākšanas izskatītas dažādas metodes, kā cīnīties ar nevēlamajiem putniem. Uzklausītas iedzīvotāju, arī speciālistu domas. Veidi ir dažādi. Citviet raida īpašus skaņas signālus, citur putnus biedē ar šāvienu troksni. Tomēr apkopotā pieredze liecina, ka īpaši efektīvs paņēmiens cīņai ar krauķiem apdzīvotās vietās nav atrasts. Tādēļ tiek īstenots DAP ieteikums par ligzdu noņemšanu.
Ņemot vērā krauķu spēju ligzdas atjaunot, kā arī Iecavas parka kolonijas kopējo lielumu, pārvaldes ieskatā daļas ligzdu noņemšana pirms ligzdošanas sezonas sākuma nav uzskatāma par darbību, kas atstās būtisku negatīvu ietekmi uz krauķu populāciju.
Bauskā ar dabu nekaros
Nepatīkama krauķu klātbūtne ir arī daudziem baušķeniekiem. Bauskas pašvaldība izmēģinājusi vairākas metodes cīņai ar šiem putniem.
Līdz šim lielākās raizes krauķi sagādāja Bauskas pilskalnā. Lai novērstu putnu mēslu krāšanos uz gājēju ietvēm pie ieejas pilskalna parkā, pirms pāris gadiem Brīvības bulvāra malā apzāģēja lielo koku galotnes. Putniem ir iespēja vīt ligzdas upes malas kokos un parka teritorijā, ko tie jau izdarījuši.
Bauskas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs iepriekš «Bauskas Dzīvei» skaidrojis, ka šogad īpaša cīņa ar šiem putniem pilsētā nav plānota: «Esam sapratuši – ar dabu cīnīties ir bezjēdzīgi. Protams, mēģināsim ierobežot krauķu ligzdošanu pilsētas centrā. 2013. gadā Bauskas pašvaldība lūdza padomu Latvijas Ornitoloģijas biedrībai krauķu populācijas ierobežošanai pilsētā un saņēma atbildi, ka arī pašai biedrībai nav informācijas, kā apstādināt šo putnu izplatīšanos.»
Lai mazinātu konfliktus starp krauķiem un cilvēkiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība iesaka nodrošināt mierīgu putnu ligzdošanu tajās vietās, kur tie rada vismazāko traucējumu.
