Pagājušā gadsimta 90. gadu sākums un zemes reforma laukos vienus spārnoja un iedvesmoja patstāvīgai saimniekošanai, citiem radīja apjukumu un neziņu par nākotni. Kopsaimniecību iziršana uzdeva daudzus jautājumus, uz visiem tā arī neizdevās rast atbildes, kā būtu bijis vislabāk rīkoties milzīgo pārmaiņu laikā. Uz kooperāciju daudzi tolaik raudzījās ar aizspriedumiem, tik tikko taču atbrīvojušies no kolhoziem, bet – ko tālāk? Kādas ir jaunās iespējas un varēšana? Ko īsti nozīmē būt saimniekam savā atgūtajā vai «sertificētajā» zemē? Daudzviet cilvēki mēģināja likt kopā pajas un sertifikātus, bet ne visi sasniedza iecerēto.
Vārdu «saimnieks» vecākā paaudze saistīs ar pirmās brīvvalsts laiku, bet visjaunākajiem tas varbūt izklausīsies vecmodīgs. Par tā mūsdienīgo jēgu un saimniekošanas veidu «Bauskas Dzīve» sarunājās ar Mārīti Ķikuri, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) «Saimnieks-V» valdes priekšsēdētāju. Par viņu šajā amatā kooperatīva biedri balsojuši kopš 2004. gada, taču tajā par grāmatvedi M. Ķikure strādājusi no tā dibināšanas 1993. gada martā.
Veiksmes atslēdziņas
Mārītei Ķikurei ir vairākas pieredzē gūtas veiksmes atslēdziņas, un viņa atzīst: «Zemnieku saimniecības, zemnieki un uzticami kooperatīva darbinieki ir «Saimnieka-V» pamatkapitāls. Daži pie mums jau nostrādājuši vairāk nekā divdesmit gadus. Savstarpēja lojalitāte ir garants arī darba kvalitātei un ieinteresētībai. Svarīgi, ka cilvēkam nav vienaldzīgs tas, ko viņš dara ikdienā vai saspringtā ražas novākšanas laikā. Mums uzticas zemnieki, kas laukiem veltījuši garus darba gadus un ir stipri savā garā, jo apzinās zemes vērtību. Viņi izaudzēto ražu piegādājuši mums pirmapstrādei un pārdošanai. Viņi lika pamatus, gāja cauri visām sākuma gadu grūtībām un attīstījās kopā ar kooperatīvu. Ar šādiem resursiem varam ne tikai izdzīvot, bet arī augt, jo mums ir kopēji mērķi. Bet savstarpēju uzticību nevar iegūt pāris dienās. Jābūt godīgam pret partneriem un kolektīvu, tad darbs nesīs augļus.»
Raksturojot kooperatīva uzdevumus, M. Ķikure uzsver, ka šajos gados būtība radikāli nav mainījusies. Galvenais – sniegt pakalpojumus vajadzīgajā apjomā un laikā, kā arī apgādāt sabiedrības biedrus ar izejvielām un ražošanas līdzekļiem. Svarīgi nodrošināt augkopības produkcijas pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju un veicināt biedru labklājību. Tāpēc esošo resursu efektīva izmantošana un koordinācija, kā arī jaunu biedru piesaistīšana ietilpst «Saimnieka-V» ikdienas uzdevumos. Lieliska sadarbība ir ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību «Latraps», kas izaugusi līdz ietekmīgam uzņēmumam. Tās direktors Edgars Ruža ir «Saimnieka-V» valdes loceklis.
Biedru skaits palielinās
Kooperatīva pastāvēšanas gados nācies pieņemt gan kardinālus un nepopulārus lēmumus, gan piedzīvot cilvēku neizpratni vai pat aizvainojumu. Taču viss aktuālais allaž bijis valdes rūpju lokā, lai nepazaudētu ikviena lēmuma īstā brīža izjūtu. Nokavētais zemniekam maksā ļoti dārgi.
M. Ķikure atceras: «Deviņdesmito gadu sākumā kooperatīvā bija 112 dalībnieku, bet 2012. gadā – 39. Tam ir dažāds izskaidrojums. Dibinātāju vidū bija daudz potenciālo zemnieku, kas laika gaitā par tādiem nemaz nekļuva. Arī esošie pārstāja nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu. Ja ilgstoši mūsu pakalpojumus neizmantoja, tad vajadzēja izstāties un ieguldīto paju vērtību izmaksājām naudā. Diemžēl vairākiem zemniekiem nav, kam saimniecību uzticēt un atstāt mantojumā. Arī viņi ar laiku no mums aiziet. Tomēr kopš 2013. gada biedru skaits aug, pašlaik kooperatīvā ir 53. Nav mazsvarīga arī mūsu atrašanās vieta – Codes pagasta «Ciņos» – tuvu Bauskai, šosejai A7, un Zemgale ir bagāta ar zemnieku saimniecībām.»
Kooperatīva vadītāja neslēpj, ka saprātīgu lēmumu pieņemšana ir jebkuras uzņēmējdarbības pamatā, bet jo īpaši lauksaimniecībā. Jābūt pragmatiskam, jādomā ar galvu, kā arī nedrīkst dzīvot pāri saviem līdzekļiem.
Augsta riska vide
Mārīte Ķikure ir pārliecināta, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide ir diezgan nenoteikta un cenu un izmaksu ziņā svārstīga. Tāpēc ieceru pilnīga realizācija bieži vien nav iespējama. «Arvien pastāv risks plānoto peļņu neiegūt, bet lauksaimnieciskā ražošana un zemnieka darbība ir pakļauta sevišķi augstam riskam. Dažkārt komerciālie faktori atkāpjas mātes dabas priekšā,» atzīst M. Ķikure, «prognozes liecina, ka laikapstākļi var kļūt arvien kaprīzāki, un zemniekiem ar to būs gan jāsamierinās, gan jārēķinās. Tāpēc var tikai paust nožēlu par tiem izteikumiem, kuros nekompetenti cilvēciņi publiski cenšas apšaubīt Eiropas fondu atbalsta nepieciešamību lauksaimniekiem.»
Kopš 2005. gada «Saimnieks-V» veiksmīgi piesaistījis sešus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektus, kas devuši iespēju palielināt ražošanas jaudas un modernizēt pirmapstrādes kompleksu. Pateicoties veiktajiem rekonstrukcijas darbiem, gadu no gada paaugstinājušies saimnieciskās darbības rādītāji. 2017. gadā pārtīrīšanai un kaltēšanai kaltē pieņemtas 37 140,184 tonnas graudu, rapšu un pupu, kas, salīdzinot ar visiem iepriekšējiem gadiem, ir bijis vislabākais rādītājs.
Jaunākais Eiropas projekts
Šogad īstenojamā projekta nosaukums ir «Graudu pirmapstrādes kompleksa paplašināšana», kas ļaus palielināt pieņemšanas un uzglabāšanas jaudas graudaugiem un lauka pupām.
Kāpēc tas svarīgi, skaidro Mārīte Ķikure: «Kooperatīva biedri pēdējos gados daudz investējuši kombainos un jaudīgā pārvadāšanas tehnikā. Ražas novākšanas laikā mums rodas grūtības nodalīt produkciju pēc kvalitātes rādītājiem un veida. Piemēram, lopbarības un pārtikas kviešiem attiecīgi ir vismaz divas un četras kvalitātes rādītāju apakšgrupas. Ievesto ražu pareizi dislocējot, produkciju būs iespējams realizēt tirgū par augstāku cenu. Ar jaunāko projektu varēsim paplašināt uzglabāšanas torņus ar kopējo tilpummasu 5970 kubikmetru, pieņemšanas torni uz 565 kubikmetriem, bet produkcijas izdošanas torņos tilpummasu palielināt uz 172 kubikmetriem.»
«Saimnieks-V» cenšas sniegt pakalpojums arī citiem interesentiem, ne tikai kooperatīva biedriem. Iepērk galvenokārt graudus, rapšus un lauka pupas, sniedz ražas tīrīšanas, kaltēšanas un šķirošanas pakalpojumus. Kodina un uzglabā arī sēklas materiālu, tāpēc svarīgi attīstībai piesaistīt jaunus līdzekļus. «Un tam vajadzīga gan drosme, gan radoša pieeja. Te nu lieti noder grāmatveža darba pieredze,» pārliecināta M. Ķikure, «projekta realizēšanai būs nepieciešams ņemt kredītu uz desmit gadiem, un tā īstenošanas laiks ir līdz 2018. gada novembra beigām.»
Visstingrākais pamats – ģimenes saites
Visam līdzi dzīvojusi un dzīvo arī Mārītes Ķikures ģimene. Viņa, dzimusi un augusi codiete, teic, ka neko citu dzīvē negribētu darīt, kā rūpēties par zemi un zemniekiem. Uzaugušai daudzbērnu ģimenē, viņai mantojumā līdzi nākusi pienākuma apziņa un izpratne par zemes vērtību.
«Man visskaistākais gadalaiks ir pavasaris, kad mostas daba. Ja zemniekam veicas visi plānotie darbi un apsētās kultūras pārziemojušas, laikus var sākt pavasara darbus, arī mums prieks strādāt. Darbu savā zemnieku saimniecībā «Zīles» es nevarētu simtprocentīgi apvienot ar vadītājas pienākumiem kooperatīvā, tādēļ tajā kā algoti darbinieki strādā mani dēli Andris Ķikurs, agronoms un mehānisko transportlīdzekļu vadītājs, un Kārlis Ķikurs, kuram ir labas zināšanas jauno tehnoloģiju ieviešanā. Mūsu ģimenē ir stipra Kārļu dinastija. Vīrs un vīratēvs – Kārlis Ķikurs, jaunākais dēls un mazdēls arī Kārlis. Jaunākais dēls Kārlis Ķikurs nu 2017. gadā pārņēmis saimniekošanā tēva zemnieku saimniecību «Dzenīši». Ar zelta rokām un labu sirdi izaudzis mūsu audžudēls Artūrs. Ģimenes atziņa ir: nepametiet zemi, zeme jūs vienmēr pabaros. Tas man devis spēku visus šos gadus,» ar neslēptu saviļņojumu runā Mārīte Ķikure.
Viņas meita Sanita Markeviča kooperatīvā strādā par grāmatvedi kopš 2004. gada un ar prieku atzīst, ka viņa nejūtas tikai kā grāmatvede: «Ikdienā uzrodas daudz pienākumu, ko grūti ietilpināt amata aprakstā.»
Tomēr par kooperatīvu darbību Latvijā gan augkopības, gan piensaimniecības nozarēs valda dažādi, pat pretrunīgi viedokļi, un gana daudz zemnieku izvēlas saimniekot individuāli. «Saimnieks-V» ir stabils atbalsts mazajiem un vidējiem zemniekiem.
LKPS «Saimnieks-V»: FAKTI
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Saimnieks-V» šogad atskatās uz divdesmit pieciem darbības gadiem. 1993. gada martā to nodibināja kā Codes pagasta lopkopības, graudkopības un lauksaimniecības tehnikas agroservisa kooperatīvo sabiedrību,
kas sākotnēji bija paju sabiedrības «Bauska» dalībniece.
1993. gada vasarā kooperatīvs atdalījās no paju sabiedrības ar mērķi efektīvāk izmantot lauksaimniecības darbu mehanizācijas līdzekļus un nodrošināt graudu un sēklu glabāšanas un pirmapstrādes pakalpojumus, graudkopības produkcijas ražošanu, pārstrādi un realizāciju.
2004. gadā tiek izdarīti grozījumi Uzņēmumu reģistrā un nostiprināts «Saimnieks-V» pašreizējais nosaukums. Kooperatīvs ir Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Zemnieku saeimas un «Latrapa» biedrs.
Pašlaik kooperatīvā «Saimnieks-V» ir 53 biedri.
Sabiedrības apgrozījums 2017. finanšu gadā bija EUR 4 295 011, kas, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, ir palielinājies par 33,8%.
VIEDOKĻI
Egdars Ruža, LPKS «Latraps» direktors, «Saimnieks-V» valdes loceklis:
– Ikdienas darbu organizē un lēmumus pieņem vadītāja Mārīte Ķikure, valdei pārsvarā ir konsultatīva nozīme. Kooperatīva misija ir sniegt savējiem vislabākos pakalpojumus. Zemnieku saimniekošanas prasme un iespējas aug straujāk, nekā varam nodrošināt ar saviem resursiem, – ražas laiks visiem viens. Tāpēc svarīgi attīstīt kooperatīva jaudu, kas arī tiek nepārtraukti darīts. Nav jau zemniekiem tikai saulainas dienas. Mans novēlējums «Saimniekam-V» jubilejas reizē – arī turpmāk augstu vērtēt un sargāt to, kas ar lielu darbu šajos gados izveidots, un lepoties ar paveikto gan ikdienā, gan svētkos, tāpat kā lepojamies ar Latviju.
Miervaldis Zaharčenoks, «Saimnieks-V» valdes loceklis un kooperatīva biedrs kopš dibināšanas:
– Kooperatīva pirmais aizmetnis bija kopsaimniecības «Bauska» graudu kalte. Bez tās nekāda graudkopība nevarēja sanākt. Cilvēki bija entuziasma pilni sanākt kopā un veidot ko jaunu. Tikai problēma atklājās tajā, ka dažiem bija vēlme pieejamos resursus privatizēt, taču vairums mēs iestājāmies par kooperāciju – pakalpojuma pieejamību pēc iespējas plašākam lokam. Pašlaik varu teikt, ka tas bija pareizais ceļš un zemnieku vajadzības ir nodrošinātas. Uzlabojumi Mārītes Ķikures vadībā notiek nepārtraukti. Man ir svarīga uzticamība, stabilitāte un pārliecība, ka mana raža ir drošībā.
KOOPERĀCIJA
Uzņēmējdarbības forma, kas ideāli piemērota tam, lai cilvēki varētu sadarboties savu ekonomisko mērķu sasniegšanai. Galvenie raksturojošie principi ir brīvprātība un atvērtība; biedru ekonomiskā līdzdalība; demokrātiska, biedru īstenota kontrole; autonomija un neatkarība; nepieciešamās informācijas un izglītības pieejamība.
Latvijā pašlaik darbojas ap simt dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu darbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi. Taču tikai ap 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu.
Avots: Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija.
