Dažas pašvaldības Latvijā (Rīgā, Jelgavā u. c.) limitē vai nu debašu laiku sēdēs, vai arī uzdodamo jautājumu skaitu. Kā to vērtējat? Vai tā ir vai nav opozīcijas ierobežošana?
Aivars Okmanis, Rundāles novada domes priekšsēdētājs
Nosaka vairākums
– Teorētiski – demokrātija ir tautas vara, kas mūsdienās parasti realizējas kā pārstāvniecības demokrātija, tas ir, – tautas pārstāvji tās vārdā realizē varu. Tātad katram politiskajam spēkam ir noteikta vēlēšanās iegūta varas daļa. Kuram šī daļa ir lielākā, tas arī uzņemas proporcionāli lielāko atbildību, realizē varu un organizē pašvaldības darbu tā, lai īstenotu pārstāvošās tautas varas vairākuma intereses, bet opozīcija parasti ir mazākuma tautas vara, tātad arī mazākas varas realizēšanas iespējas. Tātad vairākums nosaka domes darba organizēšanas kārtību, lai domes darba gaitā lēmumi tiktu pieņemti.
Praksē pašvaldībās ir tā, ka lielākā daļa jautājumu tiek izskatīta atklātās komiteju sēdēs, kur ir neierobežotas iespējas uzdot jautājumus un izteikt viedokļus jebkuram deputātam, bet domes sēdēs, kurās notiek tās gaitas audioieraksts ar publicēšanu pašvaldības mājaslapā, tiek noteikta kārtība jautājumu uzdošanā ziņotājam, un noteikts arī debatēm atvēlētais laiks. Līdzīgi ir arī citur. Man, darbojoties Eiropas Reģionu komitejā, arī nākas strikti ievērot to, ka, apspriežot kādu jautājumu, debatētāju skaits un debatēm atvēlētais laiks ir tieši proporcionāls katras politiskās grupas pārstāvju skaitam. Tā demokrātija tagad praktiski realizējas.
Aleksandrs Novickis, Bauskas novada domes deputāts
Padomju laiku stilā
– Bauskas novada pašvaldība nebūt nav unikāla «vietējā ķeizariste» un īpaši neatšķiras no Ušakova «Saskaņas» pārvaldītās Rīgas vai Rāviņa «zaļzemnieku» Jelgavas, kur pie varas ilgstoši esošie cenšas ierobežot opozīcijas deputātiem iespēju uzdot netīkamus jautājumus.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks ar citu pie varas esošo partiju deputātu atbalstu regulāri cenšas ierobežot opozīcijas deputātus jautājumu uzdošanā. Viņa argumenti skan: «Ir jāvirzās uz priekšu», «Pārtraucam neauglīgas diskusijas».
Piemēram, 2018. gada pašvaldības budžeta apspriešanā finanšu komitejas sēdē R. Ābelnieks ļāva uzdot tikai divus jautājumus. Domes sēdē pēc opozīcijas deputātu aizrādījumiem priekšsēdim nācās atzīt savas rīcības prettiesiskumu.
Pašlaik mūsu novadā veido pārvaldības sistēmu, kurā no deputātiem tiek slēpta informācija, tādējādi mazinot neērtu jautājumu uzdošanu. Tiek organizēti «politiski» balsojumi par finansējuma piešķiršanu bez pamatojuma dokumentiem.
Centieni apklusināt citādi domājošos ir raksturīgi no padomju laikiem mantotai varas politikai, kad tika slēpta patiesība par notiekošo un sabiedrība tika «zombēta» ar «slavas dziesmām» varas partijai.
Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Arī opozīcijai ir tiesības
Aģentūrai LETA, komentējot Rīgas domes mēra Nila Ušakova ieceri atcelt jautājumu skaita ierobežojumu, tā vietā ieviešot laika ierobežojumu to uzdošanai, ministrs K. Gerhards paudis:
– Ieviešot laika ierobežojumu deputātu jautājumu uzdošanai, Rīgas domes vadība vēlas radīt sev komforta zonu un neieklausīties iedzīvotāju ievēlētā mazākuma viedoklī.
Šādā veidā tiks izjaukts normāls domes darbs. Iedzīvotāji ir ievēlējuši savus pārstāvjus un rēķinās, ka viņu intereses tiks aizstāvētas, bet šajā scenārijā deputātiem nebūs iespēju saņemt visas atbildes, jo ir uzlikts kaut kāds laika ierobežojums.
Acīmredzot Rīgas domes vairākuma domāšana ir palikusi komunistiskās partijas demokrātiskā centrālisma līmenī, un, runājot arī ar ekspertiem par to, kā Rīgas domes darbība tiek organizēta, viens no secinājumiem ir tas, ka viņi lielā mērā kopē bijušās LPSR Augstākās padomes darbību un nolikumu.
Demokrātija paredz, ka arī opozīcijai ir tiesības iegūt visu viņiem nepieciešamo informāciju un pārstāvēt savus vēlētājus. Šis nav viena sasaukuma jautājums, tas ir ilgstošs process, jo šodienas mazākums rīt var būt vairākums un atkal otrādi.
