Informācijas pieejamība, tās izpratne, spēja izvērtēt un prasme uzzināto likt lietā mūsdienās ir vārdos neizsakāma vērtība. Arvien biežāk pasaulē informatīvie kari kļūst nozīmīgāki par reālu ložu lidošanu.
Ir atšķirība, kā informāciju iegūst un ar to strādā baušķenieks vienkāršais, kuram izziņu alku pabarošanai pietiek ar «Bez tabu» vēstīto. Cita lieta ir amatpersonas, tostarp tautas kalpi. Mani pārsteidza kāda deputāta vēstītais, ka avīzes viņa ģimenē gadus četrus neabonē. Visu, kas nepieciešams, uzzina internetā. Sociālās vietnes piegādājot ziņas pietiekamā daudzumā. Lūdzot nosaukt biežāk lietojamos resursus, uzskaitījums sākās ar «Facebook», tad bija «Twitter», kam sekoja pašvaldības lapa, arī «Delfi» un, iespējams, pieklājības pēc nosaukta arī «Bauskas Dzīves» interneta vietnes adrese. «Portāls pastāsta par visu, ar avīzēm tikai lieka ķēpa,» atzina deputāts.
Protams, ir iespēja objektīvu skatījumu uz lietām iegūt, patērējot tikai virtuālās vides resursus. Ir jābūt mediju profesionālim, labam analītiķim, patiesās un melu informācijas izpratējam. Mans sarunu biedrs atsaucās uz «feisbukā» vēstīto par kādu šaušalīgu noziegumu. Paskatījos avotu – kosjauns.lv. Tas izsaka visu – lūk, kārtējā pārspīlējumu lapa, kas tik ļoti pietuvināta dzeltenā žurnāla nosaukumam.
Drukātajos medijos vēstītajam ticamības un atbildības pakāpe ir krietni augstāka par to, kas uzpeld virtuālajos «džungļos». Taču laikrakstu, žurnālu un grāmatu lasīšana prasa gan iepriekšējas zināšanas, gan darbu. Internetā var «iespert» jebkādu muļķību, pāris tūkstošus skatījumu salasīt un izdzēst. Tādēļ nav jābrīnās, ka domes sēdēs tautas kalpi nereti «uzmirdz» ar tādām atklāsmēm, ka nenobrīnīties, kuros gružos tas viss atrasts.
