Bauskas kultūras centrā (BKC) svētdien, 8. aprīlī, Bauskas, pagastu un kaimiņnovadu 13 iedzīvotāju apmeklēja pastalu darināšanas meistarklasi.
Bija paredzēts, ka seno arodu baušķeniekiem ierādīs Rīgas Tehniskās universitātes docente, ādas apstrādes meistare Agrita Krieviņa, kuras projekts ir vismaz simt cilvēkiem līdz Latvijas jubilejai iemācīt pašiem sev pastalas izgatavot. Tomēr viņai tieši todien bija jābūt Ludzā, lai tur ļaudis skolotu vīžu pīšanā no auklām, tālab Bauskā mācības vadīja meistares meita Māra Krieviņa kopā ar palīdzi Intu Ciemu, kas savukārt ir Agritas māsa. Tāda meistarība un aizraušanās vieno šīs dzimtas sievietes.
Pārmantots arods
Uz galdiem kultūras centra izstāžu zālē izklātas meistaru atvestās dažādu krāsu ādas loksnes, sanākušie «skolēni», izvēlējušies tīkamāko pastalu krāsu, ķeras pie seno ādas apavu izgatavošanas. Meistarklases vadītājām līdzi ir visi vajadzīgie darbarīki – uz papīra sagatavotas piegrieztnes katram kājas izmēram, āmuri, kalti, knaiblītes, šķēres. Arī aukliņas, kas jau gandrīz gatavās pastalās ieveramas, meistares iepriekš pašas sagriezušas Rīgā.
Māra Krieviņa stāsta, ka pastalu pāra izgatavošana meistarklasēs ilgstot divarpus līdz trīs stundas, darbs mēdzot ievilkties arī ceturtajā stundā. Parasti braucot mācīt seno apavu darināšanu abas kopā ar mammu Agritu, pagaidām vislielākā interesentu aktivitāte bijusi Kurzemes pusē. Kazdangā pat divas dienas vadījušas meistarklasi, tik daudz mācekļu pieteicies. Māra nav iesaistījusies folkloras kopās, nedzied korī, nedejo, toties šādā veidā caur seno latvisko arodu, kas no mammas pārmantots, viņa jūtas piederīga gan tautas kultūras uzturēšanā, gan Dziesmu svētku veidošanā, gan valsts jubilejas bagātināšanā. Katra pienesums citādāks, ikviens savā veidā interesants un noderīgs.
Katra gaumei un vajadzībām
Pastalu darināšanas meistarklasē iespējams izpausties pēc katra individuālās gaumes un vajadzībām, gatavojot klasiski gaiši vai tumši brūnus, ogļu melnus, zaļus, jūras zilus vai pat koši sarkanus apavus.
Vecsaulietis Andrejs Podnieks izvēlējies klasisko gaišbrūno ādas gabalu. Viņš agrāk esot pats no dzīvesbiedres pastalām uzmeistarojis šos apavus meitai – izārdījis, piegriezis mazākus un pēc iepriekšējā parauga salicis kopā. Nu vēlējies «no gudrākiem meistariem iemācīties, kā tas pa īstam pēc piegrieztnes darāms».
Sviteniece Gunta Novika darināja tumšbrūnas, mazliet ar bordo nokrāsu, pastalas. Viņa ir folk-loras kopas «Svitene» dalībniece, tik daudz uzstāšanās un izbraukumu, ka apavi ātri vien nodilst, tie aizvien vajadzīgi. Gunta gan agrāk jau gatavojusi pastalas, braukusi uz mācībām Lietuvā, Pasvalē. Mazliet citāda piegrieztne un apaļākas formas purngals tur bijis, bet metodika mūsu brāļu tautām līdzīga, stāstīja G. Novika. Guntas iepriekšējā pieredze ļāva viņai pirmajai savas pastalas «novest līdz uzvarošām beigām». Cip, cip, cip – bez skaņas un viegli viņa izstaigāja gludo zāles grīdu ar jaunajām pastaliņām kājās.
Tumšbrūnu krāsu pastalām izvēlējusies arī codiete Irēna Langenfelde. Viņa tautiskos apavus gatavojas dāvināt meitai, kas dzīvo un strādā Nīderlandē un tur dzied latviešu korī. Viss tautas tērps meitai esot, trūkstot vien pastaliņu, ko nu Irēna būs sagādājusi, cītīgi strādājot.
Gandarījums par savu veikumu
Ļoti skaistā debeszilā tonī pastaliņas nēsās jelgavniece, projekta «Mans tautastērps» autore un fotogrāfe Ilze Strēle. Viņa, tāpat kā daudzas citas dāmas, kas meistaroja tautiskos apavus, atzina, ka vissmagākais posms šajā darbā bijis ar kaltu izspiest ādā caurumiņus, kuros ievērt aukliņas. Līdz sviedriem noņēmušās, citas pat sacīja, ka malku skaldīt esot vieglāk…
Meistare Agrita Krieviņa iepriekš atzinusi, ka pastalas ir atkal modē: «Pastalas, īpaši krāsainās, ir piemērotas vasarā ikdienas valkāšanai pie etniska stila tērpa, pie linu drēbēm. Pastalas ir ļoti patīkamas arī kā mājas apavi.» Turklāt pastalu darināšana nav nekāds «kosmoss», tās senāk mācēja taisīt teju katrs, pat bērni. Meistarklasē Bauskā dalībnieki to saprata, tomēr viņi arī apstiprināja, ka viegls šis process nav, nu arī aptverot, kāpēc pastalas veikalā maksā tik, cik maksā. Tomēr pāri visam ir gandarījums par skaistajām pastaliņām un savām spējām.
