Bauskas muzeja darbinieki nesen sāka sadarbību ar Panevēžas (Lietuva) profesionālajiem māksliniekiem. Pirmo reizi Bauskā var aplūkot gleznotāju Diānas Rudokienes, Toma Rudoka, Sigita Laurinaviča un tēlnieka Vitauta Tallata-Kelpšas darbu izstādi. Ekspozīcija «Invāzija» muzejā būs atvērta vēl līdz 25. aprīlim.
Mākslas dzīves rosinātājs
Sadarbības iniciators ir Toms Rudoks – Lietuvas Mākslinieku savienības (MS) Panevēžas nodaļas un MS mākslas galerijas vadītājs. Viņš ir arī Panevēžas pilsētas kultūras ekspertu grupas vadītājs un starptautisko mākslas plenēru kurators. Šovasar Panevēžā plenērs notiks jau 16. reizi. Pirms vairākiem gadiem Toms vienu dienu pavadīja Bauskā, lai iepazītos ar plenēra «Bauskas vasara» dalībniekiem un aplūkotu darbus, taču lietuvieša sadarbības piedāvājums palika bez atbildes. Bauskas mākslinieki Panevēžas plenērā nav piedalījušies.
Pagājušajā nedēļā «Bauskas Dzīve» ar Tomu tikās Panevēžas MS nodaļas galerijā. Dzīvesbiedriem Tomam un Diānai ir iemīļota profesionāla aizraušanās – viņi bieži brauc uz Rīgu, lai apmeklētu galerijas, mākslas muzejus, dažādas izstādes. Vairākas reizes viņi bijuši Rundāles un Bauskas pilī. Abi ir arī mākslas pedagogi. Toms jau 25 gadus strādā lietuviešu tēlniecības klasiķa Joza Zikara vārdā nosauktajā ģimnāzijā, kas atrodas nelielā ciemā, bet Diāna ir Panevēžas mākslas skolas pasniedzēja. Viņa savus audzēkņus ved mācību ekskursijās uz Rīgu, bet Toma skolēni ir piedalījušies plenērā Lēdurgā.
Kultūras sakaru veidošana
Stāsta Toms Rudoks: «Pirms diviem gadiem, kārtējo reizi braucot uz Rīgu, nolēmām apskatīt Bauskas muzeju. Mums iepatikās pilsētas vēstures interaktīvā ekspozīcija, kā arī pastāvīgās tematiskās ekspozīcijas. Iepazināmies ar muzeja mākslas nodaļas vadītāju Ilgu Balodi un ierosinājām Bauskā sarīkot Panevēžas mākslinieku izstādi. Ilgai jau bija izveidots izstāžu tematiskais plāns 2017. gadam, viņa lūdza pagaidīt. Gandrīz jau biju piemirsis šo ideju, kad Ilga piezvanīja un aicināja martā atvest darbus eksponēšanai. Man nebija tik daudz gleznu, lai piepildītu muzeja trīs zāles, tāpēc uzaicināju arī Diānu, Sigitu Laurinaviču un Vitautu Tallatu-Kelpšu. Visi ir Lietuvas MS biedri, Panevēžā pazīstami mākslinieki. Paldies baušķeniekiem par viesmīlību! Izstāžu apmaiņu mums noteikti vajag turpināt.»
Kolekciju iepazīst skolēni
Prieks, ka lietuviešu autoru ekspozīcija Bauskas skatītājiem patīk, to apmeklē arī skolēnu grupas. Muzeja speciāliste Dina Saltupa teic, ka nesen izstādes darbus uzmanīgi pētīja Bauskas pilsētas pamatskolas 3. klases audzēkņi. Skolotāja katram uzdeva izvēlēties vienu gleznu un par to pastāstīt. Vairākums mazo skatītāju pievērsās Sigita Laurinaviča kompozīcijām ar digitālās vides simboliku. Skolēnu vislielākā interese bija par viņa gleznām «Komēta», «Tikšanās» un «Atmiņu vakars».
Toties mākslas izstāžu pastāvīgā apmeklētāja Solveiga Ikerte apbrīnoja Diānas Rudokienes darbus. Solveiga atzīst: «Brīnišķīgi neparasti portreti, ārkārtīgi niansētas ainavas. Diānas gleznas rada īpašu noskaņu, tās suģestē.»
Toms Rudoks muzejā eksponē abstraktas kompozīcijas, ko viņš pērn veidoja, kļūdams par Panevēžas pašvaldības stipendiātu mākslā. Pēc kultūras ekspertu iniciatīvas pilsētas dome nodibināja radošo stipendiju fondu, ko ik gadu piešķir vairākiem māksliniekiem. Gada budžets ir 3000 eiro. Pretendentu pieteikumus vērtē komisija. Stipendiju 300 eiro apmērā sešus mēnešus var saņemt tikai profesionāli mākslinieki, kuri ir Lietuvas MS biedri un aktīvi iesaistās pilsētas mākslas dzīvē. Nauda paredzēta krāsu un audeklu iegādei.
Latvijā mācās apgleznot zīdu
Toms agrāk darbojās grafikā, bet pirms daudziem gadiem Latvijā apguva zīda apgleznošanas metodi. Viņa skolotāja bija Inga Brūkle, kura ir piedalījusies plenērā «Bauskas vasara», bet pastāvīgi dzīvo ārzemēs. Mākslinieks atceras: «Tolaik Lietuvā nebija neviena šīs jomas speciālista, pat Viļņā nevarēja nopirkt krāsas. Tās iegādājāmies Rīgā. Tajā laikā es ļoti aizrāvos ar zīda apgleznošanu, dekoratīvā manierē interpretējot Lietuvas tradicionālo ornamentiku un etnogrāfiskos motīvus. Tagad vairāk gleznoju abstraktas kompozīcijas, eksperimentējot ar faktūrām, taču visvairāk laika aizņem organizatoriskie pienākumi un publicitātes pasākumi. Lietuvas MS Panevēžas nodaļa ik gadu izdod almanahu, kurā atspoguļojam Ziemeļlietuvas nozīmīgākās mākslas norises, izstāžu darbību. Arī es rakstu publikācijas.»
Lietuviešiem atšķirībā no Lat-vijas ir izdevies saglabāt spēcīgu, darboties spējīgu mākslinieku savienību ar nodaļām un galerijām Viļņā, Klaipēdā, Panevēžā un Kauņā. Lietuvas MS projektu finansējumu saņem no valsts budžeta. Gadā ap 50 tūkstošiem eiro tiek atvēlēti MS galeriju uzturēšanai, ieskaitot darbinieku algas.
Nodod kultūras kodus
Ievērību pelna mākslas skolotājas Diānas Rudokienes pieredze Latvijas mākslas vērtību popularizēšanā. Viņa atklāj: «Panevēžas mākslas skolā es un kolēģe izstrādājām programmu «Laikmetīgā latviešu māksla un jūgendstils». Katru pavasari noīrējam lielo autobusu un ar 50 audzēkņiem braucam uz Rīgu. Dienas pirmajā pusē apmeklējam mākslas galerijas un muzejus, bet pēcpusdienā visi skolēni piedalās fotosesijā, pētot Alberta un Elizabetes ielas jūgendstila ēkas. Katrs fotografē ar telefonu. Vēlāk skolā attēli tiek sakārtoti atsevišķās mapēs un stundās analizēti. Bērniem ļoti patīk mācību braucieni uz Rīgu, viņi nevar vien sagaidīt brīdi, kad dosimies ceļā. Otru saturiski līdzīgu ekskursiju katru rudeni organizējam uz Viļņu, lai pētītu galerijas un muzejus. Rīga man ir ļoti mīļa. Interesanti, ka Viļņā un Rīgā ir gluži atšķirīga mākslas telpa, noskaņa, nianses. Starpvalstu kultūras sakaru veidošanai nav vajadzīgi ne grandiozi projekti, ne iespaidīgs finansējums, bet tikai vēlme iedziļināties, saprast un censties jauniešiem nodot kultūras kodus.»
