Iecavniece Dace Okolovska glezno tikai kopš 2015. gada. Viņa tādējādi pārvar bailes, rod mieru, smeļas enerģiju un jaunus spēkus ikdienai. Kopš Dace otu rokās paņēmusi pirmo reizi, radījusi daudz gleznu, darbi jau skatāmi otrajā izstādē.
Sāk no nulles
D. Okolovska sarunas ievadā uzreiz atklāj: «Līdz pat 2015. gadam man ar zīmēšanu un gleznošanu nebija nekāda sakara. Neuzskatīju, ka protu to labi darīt, arī skolas laikā ne. Prātā nenāca, ka es kādu dienu gleznošu, savu trīsistabu dzīvokli būšu pārveidojusi par studiju, kurā pilns ar gleznām, un ka vienu dienu man būs sava izstāde.»
Gleznošanas prasmes apguvusi, Dagnijas Lauvas rosināta. Viņa organizēja studijā mākslas stundas, kuras vadīja mākslinieks Jānis Jēkabsons. Iecavniece izbaudījusi katru nodarbību. «Mēs bijām kādas desmit dalībnieces. Sākām no pašiem pamatiem. Klausījām Jāni, un tā lieta aizgāja. Vienīgais – man ļoti nepatika taisīt skices, kā to pieprasīja mākslinieks,» ar smaidu atzīst Dace.
2016. gadā iecavniecei bija pirmā izstāde. Sākumā vidēji nedēļā spējusi uzgleznot vienu gleznu. Studijā darbu iesākusi, mājās pabeigusi. Citreiz glezna pabeigta jau nodarbību laikā.
Vislabāk patīk gleznot ziedus
«Grūti noticēt, ka vispār sāku gleznot. Tās bija dzīves pārmaiņas. Kad sāku, atradu sevī pārliecību. Laikam ejot, pārlauzu sevi, pārvarēju bailes, nedrošību un kļuvu pārliecināta par sevi. Tam visam vajadzēja laiku, un beidzot tas ir noticis,» priecīgi saka Dace.
Viņai vislabāk patīk gleznot ziedus. Pēdējo izstādi «Veltījums» pašlaik var skatīt Iecavas kultūras namā. Tagad pašas mīļākā glezna ir «Drosme», kurā atainota orhideja. «Ilgi nevarēju šo ziedu uzgleznot. Vairākas reizes atliku, bija bail, ka man nesanāks un es nespēšu uzzīmēt tik skaistu ziedu. Bet tad atskārtu – ja man kas nesanāks, es defektu pārvērtīšu par efektu, un es metos izaicinājumā. Rezultāts mani apmierina,» stāsta iecavniece.
Viņa glezno ar eļļas krāsām, ja gadās kāda ķibele, to var viegli izlabot. Ar akrila krāsām ir citādāk, šīm gleznām jātop ļoti ātri, jo krāsa ātrāk nožūst.
Pievērsīsies abstraktajai mākslai
Aiz Daces muguras stāv spēcīga komanda – viņas ģimene. Vīrs Arkādijs gatavo gleznu rāmjus. Vecākā meita ir kritiķe, kuras viedokli Dace teju vienmēr ņem vērā, bet jaunākā meita mammu atbalsta finansiāli.
«Bez šiem trim cilvēkiem es nespētu gleznot. Vīrs ir pieņēmis manu jauno aizraušanos, sadzīvo ar neskaitāmiem darbiem dzīvoklī un nesūdzas par vienīgo brīvo vietiņu uz dīvāna pie televizora, jo pārējais trīsistabu dzīvoklis ir pārvērsts par gleznošanas studiju. Vecākā meita man bieži norāda, ka gleznā tas un tas ir jāpamaina, un pats labākais – tiklīdz es to izdaru, glezna tiešām top skaistāka. Jaunākā meita nopērk audumu, rāmīti, krāsas un citus materiālus. Esmu priecīga par saviem līdzcilvēkiem, kuri mani atbalsta. Esmu viņiem pateicīga,» savējos slavē Dace. Viņa atklāj, ka hobijs nav lēts. Viena glezna izmaksā ap 100 eiro.
D. Okolovska galvenokārt glezno ziedus, bet viņa sevi izaicināšot un pievērsīšoties abstraktajai mākslai: «Vēlos jaunus piedzīvojumus. Mēģināšu gleznot tā saucamās etīdes gleznas.»
