Uz «Via Baltica» gan Latvijā, gan Igaunijā, posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža, tiks uzstādītas mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Projekta kopējās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro… Kāda attīstība! Tikai šaubos, vai tas ir pats nepieciešamākais, ko mūsu autovadītāji gaida pašreizējā situācijā. Ja runājam tieši par šo maģistrāli – tā ir par šauru, un elektronikas brīnumi to, manuprāt, platāku nepadarīs.
Šīs inteliģentās transporta sistēmas ir laba lieta, tomēr, par tām lasot, es diemžēl vizualizēju to maršruta Jēkabpils–Bauska autobusa vadītāju, kurš, pa ārkārtīgi slikto valsts (ne)ceļu stūrējot, spiests par 40 minūtēm nokavēt ierašanos galapunktā un pārgurumā nespēj pat izkāpt autoostā no transportlīdzekļa. Es iedomājos tos neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķus un mašīnu vadītājus, kuri šajās bezceļu dangās ne tikai ilgāk brauc uz izsaukumiem, bet arī savu veselību sabeidz. Manā acu priekšā tie valsts ceļu posmi, kas vairāk atgādina vagas dubļainos laukos un kas «katastrofas» – pavasara – dēļ ir vispār slēgti (Vecumnieku novadā vairāki posmi). «Latvijas Valsts ceļi» tā arī paziņo: «Šķīdoņa dēļ slēgta satiksme.» Šķīdonis vai ceļu atstāšana novārtā pie vainas?
Kāds ceļu būves speciālists man reiz uzsvēra, kā «Latvijas Valsts ceļi» mēdz atskaitīties par savu darbu – ceļu remontiem iztērēti tik un tik miljoni eiro. Tas acīmredzot parāda, ka viņi tērē naudu, nevis būvē.
Kad draugus Zviedrijā informēju par jaunumiem, arī ceļu slēgšanu, viņi jautā – jums katastrofa, vētra? Koki sagāzti uz ceļa vai akmeņu nogruvums? Jā, katastrofa – pavasaris klāt. Toties elektroniskās ceļazīmes apledojuma gadījumā informēs par slidenu ceļu, citā brīdī tās ziņos par stipru sānvēju vai maksimālā ātruma izmaiņām. Tā vairs nav pat sudraba poga pie driskaina mēteļa, te jau jāmeklē pēc daudz lielākām nesamērībām.
