Kāpēc jābūvē jauna strūkl-aka pie Mūsas upes tilta? Lai novada dome izveido strūklaku mums visiem zināmā purva vidū! Kādreiz taču tur bija jauki, ūdensrozes ziedēja, bērni ziemā slidoja. Viss ir nojaukts. Uzskatām, ka nekādā gadījumā nevajadzētu veidot jaunu strūklaku pie Mūsas tilta. Vai tiešām nevar to ierīkot pilsētas centrā? Ir kauns no cilvēkiem, kas atbrauc ciemos, viņi prasa, kas tas par pliku laukumu.
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs skaidroja, ka Īslīces ielas rekonstrukcijas projekta laikā, kas tika sākts pagājušajā gadā un tiks pabeigts šovasar, ir paredzēts izbūvēt autotransporta stāvlaukumu (gan autobusiem, gan vieglajam autotransportam) pie dīķa starp Ziedoņu un Īslīces ielu un labiekārtot šo teritoriju, ierīkojot gājēju celiņus, uzstādot galdiņus un soliņus. «Projekta īstenošanas laikā tiks iztīrīts dīķis, un, lai tas neaizaugtu, ūdenstilpē uzstādīs strūklaku. «Rimi» laukums un tam blakus esošais brīvais zemesgabals nepieder pašvaldībai, svešā īpašumā pašvaldība strūklaku uzstādīt nav tiesīga,» uzsvēra V. Čačs.
Plānots, ka jaunierīkoto atpūtas vietu izmantos gan Bauskas novada iedzīvotāji, gan novada viesi, apmeklējot Bauskas pili un arī pasākumus pilskalnā. Īslīces ielas rekonstrukcijas projekts pamatā tiek īstenots, piesaistot ES līdzekļus. Ar ES finansējumu šogad tiks labiekārtota arī atpūtas vieta Dambja ielā.
Kāpēc par godu Latvijas simtgadei Bauskā nevar dāvāt aktīvās atpūtas un izklaides parku, iekārtotu teritoriju, kur laiku pavadītu gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie? Kāpēc pie mums nevar tapt kaut kas līdzīgs kā labiekārtota Lucavsala Rīgā? Tur ir gan atpūtas zona, bērnu zona, pludmales zona, sporta zona, jauniešu un ekstrēmā sporta zona, turklāt tikai maza daļa ir komercatrakcijas. Pārējo sarūpējusi pašvaldība visām vecuma grupām.
– Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko skaidro, ka jaunam parkam atvēlēta teritorija pilsētas austrumu daļā starp Zaļo, Mazo Salātu un Pļavu ielu, kur dominē daudzstāvu māju apbūve. Gruntsgabala reljefs – vienmērīgi līdzens ar pauguriem un ieplakām. Šajā teritorijā ir pazemes ūdeņu ieguves vietas, tādēļ kapitāla būvniecība nav pieļaujama. Toties drīkst veidot koku stādījumus, izvietot vieglas konstrukcijas būves, šo teritoriju plānots pārveidot par «Zaļo parku». Pašvaldība meklē iespēju, lai šo parku varētu izveidot un iekārtot ar projekta līdzfinansējumu. «Īstenot visu darbu apjomu par pašvaldības līdzekļiem – tas ir politiķiem risināms jautājums. Pašreiz, izmantojot LEADER programmas piedāvātās iespējas, tiek izveidotas un labiekārtotas atpūtas vietas pagastos,» atklāj A. Matuļenko.
Noklusušas runas par Bauskas apvedceļu. Dzīvoju lielās «štrāses» malā, man ir laba oža, tāpēc es logu atvērt nevaru. Man jau, protams, nekas nenotiks, esmu savā mūžā daudz ko «apēdusi», bet šajās mājās dzīvo arī bērni, kuriem nav svaiga gaisa. Vai tiešām viņiem jāelpo izplūdes gāzes? Vai apvedceļa temats ir noņemts no dienaskārtības, uz to vairs nav cerību?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs paskaidroja, ka jautājums par Bauskas apvedceļu pašvaldībā nav aizmirsts, tas tiekot regulāri aktualizēts gan Saeimā, gan Satiksmes ministrijā. «Diemžēl šajā plānošanas periodā Bauskas apvedceļa būvniecība nav paredzēta,» laikrakstam atzina V. Čačs.
Kas būs ar Rijas ielu Bauskā?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs informēja, ka Rijas ielas posms pašlaik ir slēgts saistībā ar 2. vidusskolas stadiona rekonstrukciju. Cilvēku kustībai to atvērs tikai pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas.
Ja Bauskas novada pašvaldībā ir īstenots projekts un izveidots Amatniecības centrs (Kalna ielā 14), kāpēc tajā nenotiek aktivitātes, piemēram, pastalu darināšanas meistarklase? Kas Bauskas amatniecības centrā notiek, kāda veida aktivitātes tiek piedāvātas, kā tiek izmantotas iegādātās iekārtas, kādas darbības, pasākumi veikti un ikgadējs finansējums virzīts, lai nodrošinātu projekta ilgtspēju?
– Bauskas bērnu un jauniešu centra direktore Benita Svareniece paskaidroja – lai nodrošinātu Amatniecības centra projekta ilgtspēju, regulāri ik nedēļu darbojas Latvijas Tekstilmozaīkas biedrības Bauskas grupas dalībnieces, tiek nodrošināta gleznošanas studijas «Meistars Gothards» nodarbību norise.
B. Svareniece stāsta, ka amatniecības projektā iegādātās iekārtas ik dienu tiek izmantotas interešu izglītības programmu nodrošināšanai jaunās paaudzes izglītošanai un arodu apgūšanai, audzēkņu karjeras virzībai, radošajām darbnīcām un meistarklasēm.
Šogad ir notikušas stikla mākslinieces Barbaras Gulbes meistarklases, mākslinieka Jāņa Tropa meistarklase «Karstā vaska batika». Centrā tiek rīkotas izstādes, no 7. maija būs skatāma izstāde «Latvja ornaments».
Visi interesenti 31. maijā tiek aicināti uz grāmatu iesiešanas nodarbību, ko vadīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Restaurācijas centra grāmatu siešanas meistare Dite Melnace, Amatniecības centra iespējas ieskicē B. Svareniece.
