Dažādi atgadījumi un piedzīvojumi, kā arī pārpratumi dzīves mozaīkā iebīda kādu jautrāku, neparastāku gabaliņu. Šoreiz lasītājiem piedāvājam atgadījumus iz dzīves, kas ir dažādi, tomēr kaut kādā mērā tos vieno ūdens.
Kauns jāliek zem akmens
Dienvidiem cienīgs karstums ir pārņēmis arī mūsu platuma grādus. Lai pa īstam izbaudītu dienvidu sauli un justos kā kūrortā, jālūkojas jūras virzienā. Jūrmalā dažās pludmalēs nedēļas nogalēs atpūtnieku masas garantētas, un, ja laikus neizbrauks, par zilo ūdeni ilgi varēs domāt, sēžot auto beņķī sastrēgumā. Taču ir iespēja šo posmu izlaist un braukt uz tālāku galamērķi, piemēram, uz Baltijas jūras piekrasti starp Jūrkalni un Ventspili. Tur mierīgi var atrast kādu vientuļu kāpu, kur netraucēti baudīt mieru un klusumu.
Tā mēs arī rīkojāmies. Bērni rotaļājās smiltīs, mēģināja rakt milzu ejas un paši kādu ķermeņa daļu apbērt ar dzelteno plūstošo masu. Ik pa brīdim kādā modās arī tēlnieka gars, tika tapinātas dažādas smilšu skulptūras. Viss kā idillē, tikai trūka siltzemju patīkamās jūras ūdens temperatūras. Pie krasta vēl tas paciešams, bet tālāk jau dur kā ar adatām.
Ar bērniem kopā nolēmām pastaigāt gar krastu un pameklēt kādu silto vannu, proti, vietu, kur attālāk ir izveidojusies kāda neliela bedre, kurā ieskalojies ūdens un tur arī palicis. Šādu mazo «baseinu» veiksmīgi atradām, un mazie sajūsmā plunčājās. Netālu no mums divi drosmīgie peldējās arī jūrā. Īpašu uzmanību pārītim nepievērsām, taču pie sevis nodomāju – ir gan rūdīti cilvēki. Nosmēju vēl, ka roņu netrūkst un sevi gan vienā rāvienā izslēdzu no šī īpaši rūdīto personu loka. Peldētāji te pagāja nostāk, te pietuvojās atkal mūspusei. Tepat bija palikušas viņu mantas, tālab krastu vajadzēja sasniegt mūsu acu rādiusā. Taču ļoti ilgi viņi vairījās to darīt, kamēr bikluma cēlonis noskaidrojās. Izrādās, mīlnieki bija nodomājuši baudīt kārtīgu divvientulību un iegājuši jūrā pilnīgi kaili. Kas būtu domājis, ka šajā vientuļajā pludmalē uzradīsies vēl kāds? Ja būtu drosmīgi, gan jau uzmeklētu speciālu nūdistiem domātu krastu, bet šie nebija no pliku miesu publiskuma cienītājiem. No neērtās situācijas pirmais pamanījās izspraukties vīrietis, kurš, aizklādams ar plaukstu savus debesu zvanus, iznira no jūras putām un devās drēbju virzienā. Uzstīvējis peldbikses, apģērba gabalus steidza aizgādāt savai mīļotajai.
Iespējams, ja ūdens temperatūra būtu tīkamāka, šie jūrā būtu sēdējuši ilgāk. Taču šādos apstākļos kauns jāliek zem akmens un kaut nodurtu skatu no neērtās situācijas var izkārpīties.
Piedzīvojumi automazgātavā
Ik pa laikam sievietēm mašīnu vadītājām nākas aizdoties uz «Statoil», atvainojos, «Circle K» automazgātavu. Brīžiem tur atgadās dažādi brīnumi… Piemēram, kāda kundzīte, jau iebraukusi mazgātavā, atcerējās, ka instrukcija paredz spoguļu pielocīšanu, attaisījusi logus un sākusi darboties ar tiem spoguļiem, bet… mazgāšanas ierīces arī sākušas savu darbu – birstes, putas, ūdens strūklas… Satraukumā un apjukumā kundze nav spējusi logus aiztaisīt. Centusies tiem likt priekšā virsdrēbes, salonā esošu segu, bet… paši varēsit iedomāties, vismaz tie, kuri automātiskajā automāzgatavā bijuši, kāds slapjums sagāzās gan salonā, gan pār pašu autovadītāju.
Kādai citai dāmai, kurai patīk tērpties garās kuplās kleitās, procedūra automātiskajā automazgātavā beidzās ne tik dramatiski, bet tomēr… Kad mašīna bija ar mazgājamo līdzekli, sukām, strūklām un fēnu nopucēta, viņa aizdevusies uz darbu. Nav varējusi saprast, kāpēc kleitas lejasdaļa traki slapja?! Paskatījusies – tās apakšmala ne tikai slapja, bet vispār dīvainā paskatā. Papētījusi un sapratusi – garā un kuplā brunču daļa iecirsta mašīnas durvīs un tā arī visu automobiļa mazgāšanas, birstēšanas laiku atradusies ārpusē – visās tajās procedūras dzirnavās izmalta. Bijis izturīgs audums, tas saglābts, ja būtu kas smalkāks – met vien laukā. Dāmas, visu vairākkārt pārbaudiet, pirms iebraucat pa mazgātavas durvīm!
