Latvijā 2018. gada sākumā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9% pirmspensijas vecuma (55 – 64 gadi) iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018. gadam vērojams pieaugums par 9,1%.
Augstākais pirmspensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars 2018. gada sākumā bija Latgales (15,8%) un Vidzemes (14,3%) statistiskajos reģionos, zemākais – Pierīgas reģionā (12,8%).
35,8% iedzīvotāju pirmspensijas vecumā dzīvo divu personu mājsaimniecībās ar laulāto vai partneri, 19,8% – vienas personas mājsaimniecībās (no tiem viena trešdaļa ir vientuļo vīriešu un divas trešdaļas vientuļo sieviešu). Trešdaļa (32,4%) šīs vecuma grupas iedzīvotāju dzīvo mājsaimniecībās ar saviem pilngadīgajiem bērniem. Lielākā daļa iedzīvotāju pirmspensijas vecumā ir vecvecāku lomā – 57% vīriešu un 65% sieviešu (neatkarīgi no tā, vai dzīvo kopā vai atsevišķi no mazbērniem).
Mainās iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra – 2010. gadā 18,1% iedzīvotāju bija vecāki par 65 gadiem, 2018. gada sākumā – 20,1% no visiem iedzīvotājiem. Pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem nedaudz samazinājusies mirstība – 13,7 mirušie uz 1000 iedzīvotāju 2016. gadā, 13,4 mirušie – 2017. gadā, kas ir par 2,9 cilvēkiem vairāk nekā 2010. gadā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju dzīves kvalitāte pamazām uzlabojas, lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgiem dzīves paradumiem un rūpēm par veselību.
Lielākā daļa (57,7%) iedzīvotāju šajā vecumā savu veselību vērtē kā vidēju, 22,4% – kā labu vai ļoti labu. Kļūstot vecākiem, iedzīvotāju veselības novērtējumam ir tendence pasliktināties. Pirmspensijas vecuma sievietes biežāk nekā vīrieši veselību vērtē kā vidēju (attiecīgi – 59,6% un 55,3%).
2017. gadā 56,1% respondentu vecumā no 55 līdz 64 gadiem norādīja, ka sirgst ar kādu ilgstošu slimību vai ir ilgstošas veselības pro-blēmas (58% sieviešu, 53,7% vīriešu). Salīdzinājumam: 45 – 54 gadu vecumā slimojošo ir 40,7%, bet
65 – 74 gadu vecumā – 72,1%.
