www.bauskasdzive.lv
Vecumnieku luterāņu baznīcā 5. jūnijā pēc Vasarsvētku dievkalpojuma notika pensionētā bīskapa Pāvila Brūvera grāmatas «Visuaugstākā patvērumā» atvēršanas svētki. Tikšanās ar autoru izvērtās par sirsnīgu atkalredzēšanos, jo mācītājs savulaik kalpojis Vecumnieku draudzē un šaipusē vienmēr ir gaidīts viesis.
Grāmatu un tās galveno varoni trāpīgi raksturo vāka noformējums. Fotogrāfijā P. Brūvers redzams ģērbies melnā ādas jakā ar bīskapa zelta krustu un balto mācītāja apkaklīti. Tas atklāj viņa personības divas būtiskākās šķautnes – uzticību Dievam un azartisko raksturu, ko apliecina arī mīlestība uz motobraukšanu. Savukārt vāka aizmuguri ilustrē attēls, kur Dieva vārda sludinātājs spēlē vijoli. Šī aizraušanās ne reizi vien dziedinājusi viņa dziļi ievainoto dvēseli.
Dziļš domātājs un meklētājs, garīdznieks un «Radio Brīvā Eiropa» žurnālists, kaismīgs cīnītājs pret padomju režīmu, par ko sēdējis čekas cietumā un vēlāk bijis spiests pamest Latviju un sākt jaunu dzīvi Vācijā. 2004. gadā pēc teju 30 svešumā pavadītajiem gadiem P. Brūvers ar ģimeni atgriezās Latvijā. Viņš turpināja ārvalstīs aizsākto kalpošanu Baznīcā, tika uzaicināts kļūt par arhibīskapa vietnieku, bet vēlāk iesvētīts par bīskapu. 2016. gada vasarā pensionējies un amata zizli nodevis jaunievēlētajam Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskapam Hansam Martinam Jensonam.
Autobiogrāfiskajā izdevumā atklātas daudzas P. Brūvera dzīves lappuses, īpaši uzsvērti notikumi, kad ļoti cieši sajusta Dieva vadība un aizsardzība. Autors nevairās runāt par saviem kritieniem, šaubām un zaudējumiem, iekšējām dvēseliskām cīņām un uzvarām, taču pāri visam ir bezgalīga paļāvība būt Visuaugstākā patvērumā.
«Pāvils Brūvers godīgi, skaidri, tieši, emocionāli un reizē arī dziļi personiski liecina par savu attiecību vēsturi ar Dievu un tuvākajiem,» vērtē publicists Arnis Šablovskis, «stāstnieks ir ļoti aizrautīgs un emocionāls. Talantīgi īsos, nereti arī humora pārpilnos vārdos viņš uzbur vizuāli krāšņas un precīzas ainas. Gluži kā apustuļa Pāvila gara radinieks!»
Pirms sirsnības vārdu un autogrāfa ierakstīšanas klātesošo iegādātajās grāmatās, P. Brūvers pastāstīja, kā radusies iecere ļoti atkailināti un patiesi dalīties savā aizraujošajā dzīves piedzīvojumā. Grāmatas aizsākums rodams pirms pieciem sešiem gadiem, kad Svētā Gregora skolas direktors Raimonds Mežiņš aicinājis lasīt lekcijas par Dieva vadību cilvēka dzīvē. Lai lasījums nebūtu teorētisks, gribējis to pamatot ar dažādiem reāliem piemēriem, vislabāk no paša dzīves. Pārdomājot to, bijis pārsteigts, cik ārkārtīgi daudz piedzīvojis Dieva svētības, arī brīžos, kad šķitis – «tepiķis izrauts no kājām». Sākumā tapuši pieturpunkti, virsraksti, pēc tam temats izvērsts īsos stāstiņos.
P. Brūvers atbildēja arī uz Vecumnieku evaņģēliski luteriskās draudzes prāvesta Roberta Otomera dzīvesbiedres Agritas Otomeres sagatavotajiem jautājumiem. Rosināts atminēties, kas zīmīgs palicis prātā no kalpošanas gadiem Vecumniekos, garīdznieks atzina, ka tā ir sirsnība un mīlestība, ko te piedzīvojis no pirmā brīža. Un vēl – Vecumniekos viņam iegaršojušies kliņģeri. «Līdz tam brīnījos, kāpēc ļaudis tā priecājas par tiem – baltmaizi kliņģera formā, bet te sapratu, ka kliņģeris tiešām ir ļoti laba lieta,» smejoties atklāj viesis.
«Grāmata ir lieliska lasāmviela vakaros pirms aizmigšanas, tur atklājas daudz jauku lietu. Patika, ka katram aprakstītajam dzīves notikumam piemeklēti trāpīgi Dievvārdi no Bībeles,» sacīja draudzes priekšniece Dita Starta. Viņu pārsteigusi P. Brūvera mīlestības pilnā, bet sūrā un grūtā bērnība, tāpat arī nav zinājusi, ka garīdzniekam bijuši tik daudz un dažādi profesiju mēģinājumi. «Kas tik esi vēlējies būt! Un daudz ko arī pamēģinājis. Uzdāvināju šo grāmatu savai draudzenei Dainuvītei Kandavā un viņa teica – žēl, ka neesi dakteris, taču tu esi – dvēseļu dakteris, psihoterapeits,» pauda D. Starta.
Šogad ar Limbažu evaņģēliski luteriskās draudzes gādību izdotā grāmata nav vienīgā, ko sarakstījis P. Brūvers. 1978. gadā Vācijā klajā nāca izdevums «Kā rodas disidenti», bet pērn tekstu krājums jeb gavēņa laika vadonis «Augšāmcelšanās svētkus gaidot». Tikšanās reizē viņš atklāja, ka padomā esot vēl divas vai trīs grāmatas. Ļoti vēloties apkopot dokumentus un notikumus par «Radio Brīvā Eiropa» pavadīto laiku, tāpat arī padomu krājumu, kā svētīgi izdzīvot Baznīcas liturģisko gadu. Pašlaik gan nevarot veltīt laiku radošam darbam, jo savās mājās izmitinājis trīs Ukrainas kara bēgļus; rakstīšanai vajagot pilnīgu mieru un klusumu, turklāt jāatvelk arī elpa pēc divu nedēļu garā ceļojuma.
Garīdznieks pirms dažām dienām atgriezies no bērnu, radu un draugu apciemojuma Vācijā, apmeklējis savas kādreizējās dzīvesvietas Bonnā, Ķelnē, Minhenē, turklāt 5000 km veicis ar pērn iegādāto motociklu; brauciens prasījis lielu fizisku spēku.
Reklāma