Pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās laiks ir beidzies – tā var spriest pēc jaunievēlētās Saeimas partiju sarunām, kurās runāts par teju 20 gadus viļāto strīdus ābolu – pašvaldību skaita samazināšanu.
Par to, ka pašvaldību reforma ir pamats, uz kura tālāk veidot arī veselības un izglītības reformas jeb skolu un slimnīcu tīklu, partijām neesot īpašu iebildumu. Un tas, ka 119 pašvaldību vietā ir jābūt daudz mazākam skaitam, piemēram, 40, tagad izskatoties pēc sasniedzama mērķa.
«Aptuveni 40 pašvaldību modelim ir liels atbalsts partiju vidū, un es domāju, vienkārši maksimāli straujā tempā, faktiski jau valdības sarunu laikā, ir jāvienojas par modeli, par karti, lai to jau uzreiz pēc stāšanās amatā valdība varētu īstenot,» atzina apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.
Zīmīgi, ka pašvaldību reformas ilgmūžīgie bremzētāji «zaļie zemnieki», kuri pirmajā valdības veidošanas nedēļā izjuta draudus tikt atstātiem aiz borta, tagad ir piekrituši, ka pašvaldības tomēr būs jāreformē.
«Šajā gadījumā, ņemot vērā, kāds ir ievēlēto partiju uzstādījums, kas ir Saeimā, mums ir jāiet uz priekšu un jāvienojas, kādā veidā mēs teritoriālo reformu veicam. Tai jānotiek,» atzina Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
«KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems savukārt norādīja, ka, sarunājoties faktiski ar visiem potenciālajiem sadarbības partneriem, ir redzams, ka reformu ir iespējams īstenot, «un šajā kontekstā tas tādējādi skartu daudzus citus jautājumus – gan veselības aprūpes jomā, gan izglītības jomā, gan jautājumus, kas attiecas uz efektīvāku un mazāku valsts pārvaldi».
«Jo mēs arī uzskatām, ka efektīva un maza valsts pārvalde ir jautājums, kas ir bijis iekļauts mūsu priekšvēlēšanu solījumos. Tas ir tas veids, kādā mēs varam nonākt pie efektīvas un mazas valsts pārvaldes,» skaidroja A. Gobzems.
