Bērni esot pārāk apaļīgi, turklāt liela daļa mājās nedabū veselīgu ēdienu, tāpēc stājušies spēkā grozījumi ēdināšanas jomā. Tie paredz precizēt noteiktās uztura normas un kvalitātes prasības ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai.
Izstrādātajā dokumentā pārskatītas enerģētiskās vērtības un uzturvielu normas, palielināts atsevišķu pārtikas produktu, piemēram, augļu, dārzeņu, piena un piena produktu, daudzums nedēļas ēdienkartē, kā arī paredzēta iespēja izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās piedāvāt veģetāru ēdienkarti. Jaunās prasības stājušās spēkā šī gada 1. septembrī. «Bauskas Dzīve» izzināja, kas notiek ēdināšanas jomā mūsu novadu mācību iestādēs, cik viegli īstenot jaunās prasības, kas tās ierosinājis un kā tas patīk tiem, kam ēdināšana paredzēta – skolu audzēkņiem
«Vaininieki» – Dž. Bentama pētījums un latviešu izpildīgums
Ministru kabineta sēdē 21. augustā apstiprināts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts «Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumos Nr. 172 «Noteikumi par uztura normām izglītības ie-stāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem»».
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas steidzinājušas mūsu Veselības ministriju pieņemt grozījumus ēdināšanā. Pētījuma autors – Džeims Bentams no Londonas Imperiālās koledžas. Pamatdoma – 20% bērnu ir izteiktas liekā svara problēmas, 8% ir ļoti korpulenti. Dž. Bentams apgalvo: «Tas ir raksturīgi ģimenēm ar zemiem ienākumiem, jo neveselīgie un uzbarojošie ēdieni ir lētāki nekā veselīgie. Saprotams, ka cilvēki pērk to, ko spēj atļauties.»
Veselības ministrijas vecākā eksperte Lāsma Piķele skaidro: «Palielināsies svaigu un arī apstrādātu augļu, ogu un arī dārzeņu daudzums, kā arī atsevišķās grupās piena un piena produktu daudzums. Tiks samazināts kartupeļu daudzums, lai varētu variēt produktus un būtu vairāk iespēju iekļaut arī graudaugu produktus, lai ēdienkarte būtu dažādāka.»
Tuklums – no ēšanas skolā?
Vai patiesi korpulences cēlonis ir skolas pusdienas, to «Bauskas Dzīve» jautāja Bauskas sākumskolas un Bauskas Valsts ģimnāzijas medmāsai Viktorijai Jumiķei: «Skolas pusdienas pavisam noteikti nav bērnu korpulences cēlonis, jo ēdiens ir labs. Problēma ir tajā, ko ēd ārpus skolas, – bulciņas, saldināti dzērieni, turklāt daudzi par maz kustas. Pašlaik, rudenī, mēru un sveru skolēnus, 9. klasē ir audzēkņi, kas sver 70, 78 un pat 91 kilogramu. Tas ir par daudz. Jaunās pusdienas pēc kalorijām atbilst tāpat. Skolas ēdiens ir labs, ēdinātājs regulāri atsūta ēdienkarti. Katru dienu garšoju pusdienas, arī sāls nav par daudz.
Daudziem vecākiem nav laika gatavot ēst, tāpēc bērni bieži ēd pelmeņus un līdzīgas lietas. Skolēni vakaros grauž čipsus, ēd «Hesburgerā», dzer kokakolu – tās visas ir liekās kalorijas. Arī mājās svētkos labāki ir, piemēram, sāļie kliņģeri, nevis tortes. Korpulencē vainojamas nevis skolas pusdienas, bet gan tas, ko bērni ēd ārpus skolas.»
Prasīt – viegli, izpildīt – ne vienmēr
Veselīgāks uzturs skolā, turklāt, iespējams, daudzi bērni tādu nemaz nesaņem mājās. Viss pareizi un labi. Vai tikai balts? Ilona Dreimane, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas tehnoloģe, pauž uzskatu: «Tas pilnīgi noteikti radīs grūtības, pirmkārt, jau šis termiņš – 1. septembris. Šī informācija nebija pieejama, ka stāsies spēkā no 1. septembra. Ēdienkartes sagatavošana ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process. Tas darbs, kas bijis vasarā, ir izmests vējā, jo viss ir jāpārstrādā.»
Še tev 1,42 eiro!
Iedomāsimies šo summu makā pirms ieiešanas veikalā un veselīgas maltītes pasūtījuma, piemēram, mājās. Kas par šādu naudu iznāk? Kopš 2008. gada 1. septembra vienam izglītojamajam bija paredzēti 1,14 eiro dienā, bet no 2014. gada 1. septembra – 1,42 eiro. Mainījušās prasības maltītei, bet summa palikusi tā pati.
Ēdinātāji arī atzīst – iepirkt dārzeņus, augļus un ogas vēl lielākā apmērā varētu būt problemātiski. Valsts noteiktā mērķdotācija skolēnu ēdināšanai – 1,42 eiro par vienu porciju –, arī atsevišķu pašvaldību piemaksa ir palikusi nemainīga, lai gan iepirkumu un darbaspēka izmaksas kāpušas.
Valsts baro līdz 4. klasei, pēc tam – pašvaldības attieksme
Kā speciāli «Bauskas Dzīvei» skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Finanšu departamenta grāmatvede Ieva Pētersone: «Arī šogad atbilstīgi normatīvajam regulējam valsts finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai tiek piešķirts 1. – 4. klašu izglītojamiem – 1,42 eiro dienā. Citu klašu grupu izglītojamo brīvpusdienu nodrošināšana ir katras pašvaldības pārziņā.
Par finansējuma aprēķināšanu pašvaldībām atbilstīgi 2010. gada 28. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1206 «Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai» atbild Finanšu departaments.
Lai noskaidrotu pašvaldībās esošo situāciju, ministrija 2017. gadā lūdza pašvaldībām iesniegt informāciju par brīvpusdienu nodrošināšanas kopējām izmaksām vienam izglītojamajām vienā dienā uz 2017. gada 1. septembri. Atbildes iesniedza deviņas republikas pilsētas un 95 novadu pašvaldības. Līdz ar to dati tika apkopoti par 91% izglītojamo no 1. līdz 4. klasei, kuriem tiek nodrošinātas brīvpusdienas uz 2017. gada 1. septembri. Analizējot iegūtos datus, konstatēts, ka 73% izglītojamo no 1. līdz 4. klasei brīvpusdienas dienā vienā ēdienreizē izmaksā līdz 1,42 eiro.
Ministrija ir piedalījusies Veselības ministrijas gatavotajā informatīvā ziņojuma projekta «Par valsts piešķirto dotāciju pašvaldībām to vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo ēdināšanai, kuras īsteno pamatizglītības programmas, lai bērniem izglītības iestādēs nodrošinātu kvalitatīvu un uzturvielām bagātu ēdienu» saskaņošanā. Tajā tika spriests par iespēju palielināt izmaksas vienam izglītojamajam dienā līdz 1,89 eiro. Par informatīvā ziņojuma gaitu lūdzam jautāt Veselības ministrijai.»
1,89 eiro vēl jāizvērtē
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Anna Strapcāne atbild «Bauskas Dzīvei»: «Veselības ministrija ir apzinājusi situāciju saistībā ar skolēnu ēdināšanas izmaksām skolās dažādās pašvaldībās un sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā sniegti priekšlikumi palielināt valsts dotāciju viena skolēna ēdināšanai no 1,42 līdz 1,89 eiro. Informatīvais ziņojums pašlaik ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Informatīvā ziņojuma projekts Ministru kabinetā tiks izskatīts kopā ar pārējiem jautājumiem pie 2019. gada budžeta projekta sagatavošanas.
Jautājums par finansējumu, sākot no 2020. gada un nākamajiem gadiem, tiks lemts, izskatot attiecīgi vidēja termiņa budžetu 2020., 2021. un 2022. gadam kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem. Par papildu finansējuma pieprasīšanu atbildīga ir Izglītības un zinātnes ministrija.»
Bērnus baro gan privātfirmas, gan pašu skolu pavāri
Kas mūsu novados nodrošina ēdināšanu skolās, to izzināja «Bauskas Dzīve». Bauskas novada domes izpilddirektors Jānis Kalinka informēja, ka mūsu novadā par ēdināšanu skolās gādā SIA «Aniva», arī Bauskas Valsts ģimnāzijā, kur iepriekš bija cits ēdinātājs. Brīvpusdienas novadā ir līdz 12. klasei, bezmaksas pusdienas ir arī pirmsskolā.
Savukārt par Vecumnieku novadu stāsta Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals. Viņš teic, ka Vecumniekos, Vallē un Stelpē skolās ir virtuves, tiek iepirkti produkti, par ēdināšanu gādā mācību iestāžu pavāri. Skaistkalnes vidusskolā bērnus baro IK «Pie Mēmeles», savukārt Misas vidusskolā – SIA «Ēdiens.lv». Brīvpusdienas novadā ir no pusotra gada vecuma līdz 12. klasei.
Rundāles novada domes izpilddirektors Aigars Sietiņš atklāj, ka ēdināšanu novadā nodrošina SIA «Kommats». Savukārt brīvpusdienas ir līdz 12. klasei, pirmsskolas audzēkņu ēšanas izdevumi ir vecāku ziņā.
Iecavas novada iepirkumu speciāliste Evija Poļakova skaidro, ka novadā ēdināšanu visās mācību iestādēs nodrošina skolu pavāri. Savukārt brīvpusdienas novadā ir piecus un sešus gadus veciem mazuļiem un skolēniem līdz 9. klasei ieskaitot.
Vērtējam, cik grūti un cik garšīgi
Skaistkalnes vidusskolā bērnus baro IK «Pie Mēmeles». Kā vedas jauno prasību īstenošana, stāsta īpašniece Regīna Ukriņiene: «Paši ēdieni nav tik sarežģīti – vairāk dārzeņu, mazāk gaļas. Toties dokumentācija ir sarežģīta, turklāt nav piemēru, no kā paņemt. Biju pat kursos. No jauna jātaisa sešas ēdienkartes pēc audzēkņu grupām. Viss jārēķina, kalkulācija no jauna.»
Vecumnieku novada Misas vidusskolas direktore Anna Balgalve izklāsta: «Misas vidusskolā ēdināšanu nodrošina privātā pakalpojumu sniedzēja SIA «Ēdiens.lv». Līdz ar jaunajiem grozījumiem ēdināšanas jomā ēdienkarti pārbaudīja skolas medmāsa, jo ir vēl daudz neskaidrību. Pakalpojumu sniedzējs bija pārveidojis ēdienkarti, kas sākotnēji bija iepirkumā, – samazinājis kartupeļu daudzumu, uzsvaru lika uz gaļas zupām. Bērni nebija sajūsmā, ieraugot pusdienas, apgriezās uz papēža un devās prom. Vecāko klašu skolēni boikotēja pusdienas. Tad nācām kopā – ēdinātājs, medmāsa, pavāre, direktore – un izvērtējām ēdienkarti, tagad ir arī otrais ēdiens.
Medmāsa pat aizbrauca uz kursiem, līdz Ziemassvētkiem esot pārejas periods jaunajā sistēmā. Pašlaik ēdam garšīgi, ievērojot visas uztura prasības, nu visi ēd, nepaliek pāri nekas. Varbūt kādā jomā mazliet grēkojam, nezinu, kā būs, ja visu tā strikti skatīsies Pārtikas un veterinārais dienests. Esam apmierināti ar ēdināšanu. Mums bieži vien ir pat divu veidu salāti – bērni var izvēlēties. Dažiem audzēkņiem nepatīk jauktie sasmalcinātie salāti, tāpēc tiek nomizoti un sagriezti burkāni, citkārt kāļi, kāposti vai citi dārzeņi, to šogad esam ieviesuši. Esam apmierināti.»
UZZIŅAI
Noteikumu projekts «Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumos Nr. 172 «Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem»»:
«16.1. pusdienu ēdienkartē iekļauj pamatēdienu un zupu vai pamatēdienu un desertu, vai zupu un desertu;
1.18. izteikt 2. pielikuma 7. un 8. punktu šādā redakcijā:
7. Vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu iekļauj šā pielikuma 6. punktā minētos produktus šādā daudzumā:
7.1. vismaz 200 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetāro ēdienkarti;
7.2. vismaz 225 g (neto) kartupeļu;
7.3. vismaz 450 g piena, skābpiena produktu vai ar piena olbaltumvielām bagātu
produktu (biezpiens, siers);
7.4. vismaz 700 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā.
1.5. svītrot 1. pielikuma
5.2. apakšpunktā vārdu «kompots»;
2. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.»
Parakstījies Ministru prezidents Māris Kučinskis un veselības ministre Anda Čakša.
«Bauskas Dzīve» anketēja pilsētas 2. vidusskolas 8. klašu audzēkņus. Paldies mācību iestādes direktorei Verai Grigorjevai, skolotājiem un jauniešiem par atsaucību. Lūk, atbildes!
Mājās vārītu ēdienu ēdu:
katru dienu – 48,7%;
katru otro dienu – 43,9%;
brīvdienās – 4,8%;
vecākiem nav laika gatavot ēdienu mājās;
bieži ēdam ēdnīcā – 2,4%.
Zupas mājās ēdu:
reizi nedēļā – 75%;
katru dienu – 7%;
nekad – 4,8%;
pašu atbildes – «katru otro trešo dienu»; «kad pagatavo»; «ļoti reti»; «reti»; «reizi mēnesī».
Dārzeņus un augļus ēdu:
katru dienu – 51,2%;
ik pārdienas – 48,7%;
man negaršo dārzeņi;
man negaršo augļi;
ēdu tikai skolas pusdienās.
Piena produktus mājās lietoju:
reizi nedēļā – 14,6 %;
ik dienu – 70,7%;
man negaršo piena produkti;
ik pārdienas – 14,6%.
Bulciņas, limonādes, saldumus ēdu:
katru dienu – 39%;
katru otro dienu – 48,7%;
cits variants – 12,1%;
Vai Tu ēd skolas pusdienas?
Jā – 90,2%;
Nē – 9,7%.
Ja neēd, tad kāpēc? Ko Tu ēd savās pusdienās?
«Skolas pusdienas neēdu, jo man daudz kas negaršo. Pusdienās ēdu bulciņas un batoniņus»; «Ēdu veikalā nopirkto vai esmu paņēmusi no mājām»; «Neēdu pusdienas, ēdu mājās sagatavoto ēdienu»; «Ja negaršo skolas pusdienas, ēdu mazo picu vai hotdogu»; «Īsti neiet pie sirds produktu kombinācijas, tāpēc neēdu».
Kā Tev garšo jaunās pusdienas skolā?
«Man garšo jaunās pusdienas skolā»; «Lielu atšķirību no iepriekšējā gada es neredzu, ir tīri normālas pusdienas»; «Man garšo tīri labi, reti kad ko neēdu»; «Dažreiz liekas, ka pagājušajā gadā bija labāk, jo vienmēr ir pārvārīti makaroni; ceturtdienās neēdu, jo negaršo zivs»; «Dažreiz ir garšīgi, dažreiz negaršīgi. Parasti skolas pusdienās man negaršo makaroni, jo dažreiz tie pārvārīti. Ļoti garšo skolas kartupeļu biezputra»; «Normālas pusdienas, bet makaroni mazliet mīklaini. Būtu labi, ja atļautu griķus samainīt pret kartupeļiem, jo citiem griķi negaršo, tad nepaēd pusdienas»; «Dažās dienās pasniegtais ēdiens nav garšīgs, piemēram, makaroni, jo tie ir mīklaini. Putra ar burkāniem – bez burkāniem būtu garšīgāk, bet samierinos»; «Prasās kāda garšviela, lai ēdiens būtu garšīgāks».
