Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Ordeņu kapituls nolēmis piešķirt Atzinības krustu mākslas zinātniekam, Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».
Saskaņā ar lēmumu I. Lancmanim piešķirta Atzinības krusta I šķira, un viņš iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri.
Viens no senākajiem Eiropā
I. Lancmanim publiskotais jaunums bijis patīkams pārsteigums. Līdz ar pārējo sabiedrību, kad plašākai publikai pavēstīts Ordeņa kapitula lēmums, viņš to uzzinājis otrdien, 30. oktobrī. «Manās acīs ordenis ir skaists tieši ar to, ka tā ir sastāvdaļa no vēstures, no kādas lielas, cēlas tradīcijas. Tā ir tāda kā vienošanās ar visu to, kas ir bijis kādreiz. Turklāt šis Atzinības krusts manās acīs ir īpašs, jo tas ir Kurzemes hercogu dibināts ordenis. Šajā ziņā Latvija var būt lepna, ka mūsu tēvija ir viena no vecākajām valstīm, kurai ir veidoti savi civilie, nevis militārie ordeņi,» skaidro I. Lancmanis.
Viņš uzsvēra, ka pats kā Heraldikas komisijas loceklis klāt stāvējis šī apbalvojuma atjaunošanā 2004. gadā. Toreiz viss bijis jāmeklē no jauna, jo neviena oriģinālā ordeņa zīme no 1710. gada nebija saglabājusies, to varēja lūkot vienīgi attēlos. Bija rūpīgi jāvāc materiāli par izskatu, jāizvērtē paraugi, no kā šo nozīmi izgatavot. Visbeidzot tas ar īpašu precizitāti, rūpību tapis Viļņā.
«Mēs, protams, pieslēdzāmies 1938. gadā izveidotajam variantam, taču jāteic, ka arī pirmās brīvvalsts laikā atjaunotais ordenis netika radīts no jauna, bet atjaunots vēsturiskais. Tam vienā pusē ir Kurzemes hercogistes ģerbonis, un tikai otrā ir Latvijas Republikas ģerbonis. Pat ordeņa devīze ir palikusi tā pati, kas franču mēlē skan «Pour les honnêtes gens» (‘Godaprāta ļaudīm‘ – latviski), un tas tikai apliecina, ka arī Ulmaņa laikā uzskatīja, ka izmaiņas nav nepieciešamas. Tādējādi Latvijai pieder viens no senākajiem Eiropas ordeņiem,» paziņo I. Lancmanis.
Viņam ir patiess gandarījums un prieks, ka piešķirtais apbalvojums zināmā mērā ir viņa darbības valstī un pilī apliecinājums. «Šajā brīdī varu atskatīties uz 54 darba gadiem šeit, kas ir nesuši augļus, un tagad ar gandarījumu varu doties pensijā, zinot, ka tomēr ir paveikts
ļoti, ļoti daudz. Tas, kas stāv priekšā, protams, ir, bet tā ir turpināšana, papildināšana, uzlabošana,» atklāj pils muzeja direktors.
Ordeņa virsniece un kavaliere
Ordeņu kapituls arī lēmis Atzinības krusta IV šķiru piešķirt un par ordeņa virsnieci iecelt ilggadējo Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktori Birutu Grantiņu. Laikrakstam viņa atzina, ka bijusi ļoti pārsteigta un reizē arī gandarīta par šo augsto apbalvojumu. Pirmais, kurš viņu apsveicis, bijis Latvijas Peldēšanas federācijas Goda prezidents Uldis Zemzars, un apsveikuma īsziņa radījusi patīkamu emociju vilni. Augstajam apbalvojumam B. Grantiņu izvirzījusi Latvijas Vieglatlētikas savienība. «Es jūtos lielā darba sparā. Esmu priecīga, ka Latvijas Vieglatlētikas savienība ir novērtējusi, centīšos tā turpināt, kalpošu Latvijai,» pavēstīja B. Grantiņa.
Atzinības krusta V šķira piešķirta un par ordeņa kavalieri iecelta Iecavas folkloras kopas «Tarkšķi» vadītāja Kristīne Karele. Sarunā ar laikrakstu viņa atklāja, ka nav zinājusi par savas kandidatūras izvirzīšanu šim pagodinājumam. «Tagad, pēc dažām dienām, esmu no sirds iepriecināta un lepna gan par sev izrādīto godu, gan par to, ka apkārt ir labi cilvēki, kas pamana manu darbošanos.
Protams, milzīgais darbs, ko mēs visi kopā ar folkloras kopas «Tarkšķi» dalībniekiem ieguldām tradicionālās kultūras kopšanā, iedzīvināšanā un attīstībā, tiek darīts tāpēc, ka mēs citādāk nevaram, ne jau balvu un atzinību dēļ. Tas ir prieks par katru jaunu atrastu teicēja dziesmu, tās iemācīšanos, iedzīvināšanu. Tas ir prieks un lepnums par katru mandolīnistu, koklētāju, cītarnieku vai basētāju, kas aug folkloras kopā. Tā ir līksme par katru mazo ķiparu, kas tikko no mammas brunčiem atlaidies un sparīgi sācis latviešu tautasdziesmu un rotaļu apgūšanu. Tas ir lepnums par katru spuraino pusaudzi vai stalto jaunieti, kas gadiem turpina darboties kopā ar mums un strādā iknedēļas mēģinājumos, brauc uz tuvākiem un tālākiem koncertiem, festivāliem, tādējādi popularizējot latvisko, mūsu saknes, un reizē rādot apkārtējiem, ka nekas nav novecojis un ir aktuāls arī šodien. Šīs lietas ir tās, kas gandarī ikdienā, bet svētkos varam būt lepni arī ar apbalvojumiem!» paziņo K. Karele.
