Viens no latviskuma un brīvības simboliem mums ir «Lāčplēsis» – vai nu Pumpura, Raiņa vai Māras Zālītes interpretācijā. Pēdējā –
pirms trīsdesmit gadiem, Zigmara Liepiņa mūzikā ietērptā rokopera «Lāčplēsis», – bija īsta sprādziena vērta, tautas atmodu vēstoša.
Nupat rokopera atjaunota kā veltījums valsts simtgadei. Arēnā «Rīga», izrādei sākoties, gaismas stari uz ekrāna izzīmē latvju rakstus, trīs zvaigznes un Brīvības pieminekli, un tad… aši parādās uzveduma atbalstītāju saraksts, kam augšpusē ar vislielākajiem sarkanajiem burtiem redzams – «Hesburger». Zāle nošalc. Pirmajā mirklī tiešām šis tautas svētuma kopsalikums ar «burgeriem» šķiet nepieņemams, pat nodevīgs. Tomēr… priecājos, ka ārvalstu kompānija, kas Latvijā strādā, labprāt sponsorē nacionālās kultūras dārgumus. Un reizē domās iezogas arī skumja stīga par to, ka pašiem Latvijā neatrodas līdzvērtīgas firmas. Valstij jaunā gadu simtā ieejot, lai mūs pavada vēlme un griba veidot un nosargāt stiprus uzņēmumus – Latvijas dārgumu un ekonomikas pamatu!
Tikko laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā diskutējām par nepieciešamību glābt to, kas vēl glābjams unikālajā Bauskas vecpilsētā. Mākslas zinātniece pamanījusi, ka 19. gadsimta koka durvis, kas nesen vēl sargāja vienu no ēkām, jau nomainītas pret bleķi. Tā Latvija zūd… Bet to saglābt var tikai cilvēki ar vērtību izpratni, tīriem, skaidriem nodomiem.
Šādi ļaudis ir un būs, ja Latvijā tiks godāts katrs cilvēks un viņa mūžs kā lielākais dārgums. Bez darbīgiem, radošiem un laimīgiem cilvēkiem novados zudību būs vairāk nekā guvumu, un ne tikai vecpilsētā… Šādi cilvēki mums ir. Šodien, Latvijas valsts simtgadei veltītajā laikraksta numurā, mēs stāstām par dažiem – tiem, kas ir valsts šodiena un nākotne.
Kaut mēs nākamajā simtgadē spētu novērtēt un nosargāt mūsu patiesos dārgumus – cilvēkus, ekonomiku, kultūrvēsturi –, kaut vairāk uzdrīkstētos, sparīgāk rīkotos, tīru nodomu vadīti!
