Adventes laikā bieži piemin piedošanu. Taču – vai iespējams piedot jebkuru pāridarījumu? Vai jāpiedod arī tam, kurš nodarīto nenožēlo?
Viedi ļaudis apgalvo, ka citiem jāpiedod nevis tāpēc, ka tie ir to pelnījuši, bet gan tādēļ, ka pats esi pelnījis mieru. Kanādiešu psiholoģe Heidija Priebe pamato: «Piedošana nenozīmē, ka pāridarītāju vaina ir nogludināta. Vienkārši jūs pieņemat, ka viņi atstājuši jūsu dzīvē pēdas un ka tagad jums ar tām jāsadzīvo. Jūs pārstāsit gaidīt, ka viss būs «kā bijis», bet sāksit ārstēt rētas neatkarīgi no tā, vai paliks pēdas. Piedošana nav netaisnīguma svinības. Runa ir par to, lai atkal pieceltos kājās ar lēmumu nebūt nelaimīgam pagātnes dēļ. Piedošana – tā ir sapratne par to, ka jūsu rētas nenoteiks jūsu nākotni.»
Lai pārliecinātos, vai no sirds izdevies pāridarītājam piedot, esot godīgi sev jāatbild uz jautājumu: vai varu pateikt viņam paldies par notikušo (paldies par pieredzi)?
