Klepus ir organisma aizsargmehānisms – dabisks re-flekss, kura galvenais mērķis ir dabūt ārā no elpceļiem svešas daļiņas. Biežākais iemesls klepum bērna vecumā ir vīrussaslimšanas, un līdz piecu gadu vecumam var būt kādas astoņas slimošanas epizodes gadā. Tas ir normāli, ja katru reizi nav nepieciešams doties uz slimnīcu un lietot antibiotikas.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asistente un bērnu ārste Ieva Nokalna stāsta, kādos gadījumos klepu var ārstēt mājās, kad jājautā ģimenes ārsta padoms un kad noteikti jādodas uz slimnīcu, lai neapdraudētu bērna dzīvību.
Vīrussaslimšanas, kas izraisa klepu, parasti ilgst piecas dienas. Ja bērnam bez klepus nav citu nozīmīgu sūdzību, piecas dienas var ārstēties mājās, dodot dzert daudz šķidruma un vēdinot telpas. Dažkārt klepu izraisa iesnas un tā sauktā aizdegunes tecēšana, jo izdalījumi no deguna ietek rīklē, kur rada kairinājumu, kā dēļ bērns klepo. Kad bērns klepo, jāmāca viņam, ka jāliek mutei priekšā roka, taču vislabāk, ka tiek klepots elkoņa iekšpusē, jo tad infekciju izraisītāji nenonāk uz plaukstām un netiek izplatīti tālāk uz vir-smām, ko aiztiekam ar rokām.
Pie ģimenes ārsta pēc padoma vecākiem būtu jāvēršas tad, ja ir klepus un ja:
bērnam temperatūra turas trīs dienas, tā kļūst biežāka vai sāk sliktāk atbildēt uz prettemperatūras zālēm,
bērnam parādās tāda kā sēkšana vai svilpošana krūtīs,
bērns vēl ir zīdaiņa vecumā, un viņam klepus dēļ ir grūti ēst vai viņš vairāk sāk atgrūst ēdienu.
Uz slimnīcu pēc palīdzības vecākiem būtu jābrauc tad, ja bērns klepo un ja:
temperatūra no prettemperatūras zālēm nemaz nemazinās, un temperatūras pacēlumi kļūst ārkārtīgi bieži,
bērns sūdzas par sāpēm krūtīs,
elpošana ir izteikti paātrināta vai apgrūtināta, cilājas pleci, ribas vai nāsis,
bērnam kļūst zilas lūpas,
elpošana kļūst ļoti skaļa un neregulāra,
bērns izskatās sanīcis.
Jāatceras, ka ārsts pieņems lēmumu, vai bērnam ir jātaisa plaušu rentgens, jo šis izmeklējums nebūt nav vajadzīgs visos gadījumos, kad ir klepus. Tā kā visbiežāk klepu izraisa dažādas vīrussaslimšanas, ar antibiotikām klepu neārstē.
«Bērni pēc akūtas slimošanas var klepot vēl divas nedēļas, taču ar nosacījumu, ka klepus kļūst aizvien mazāks. Ja tā nav, jāvēršas pie ārsta,» iesaka pediatre Ieva Nokalna.
RSU Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras asistentes un pediatres Ievas Nokalnas viedoklis (video garums – 3 min 34 sek.) pieejams internetā: https://youtu.be/w_Jm6j5i-Mk
