Mārīte Čornaja Bauskas novada Mežotnes pagasta piemājas saimniecībā «Repši» ar dārzkopību nodarbojas kopš 90. gadu beigām. Viņas produkciju vietējā tirgū pazīst un atzīst. Stādi ir kvalitatīvi, un Mārīte labprāt pastāsta par savām zināšanām un pieredzi arī pircējiem. Dārzniece ir aktīva novada literātu apvienības «Akmeņi zied» dalībniece, regulāri publicē dzejoļus literārajā lappusē. Viņa stāsta:
«Mans dienu ritms ir atšķirīgs no sējas un zemes darbu laika, savs brīdis atpūtai un grāmatai. Darbiņi jau paši sakārto dienu. Pirmdienas rīts, ceļos ap pusastoņiem, aiz loga vēl tumsiņa. Dzeru kafiju, palasu un ik rītu atrisinu pa krustvārdu mīklai. Pēc tam iekurinu plīti, kas manu lauku virtuvi padara patiesi mājīgu. Nedēļa pārskatāma, janvāris jau pusē. Tāpēc jāsakārto dēstu kastītes un galdi. Varbūt kas jāpielabo. Tas nu gan jādara laikus, jo, sākoties siltumnīcu kurināšanai, lieki vēdināt un durvis virināt nevarēs.
«Sējas un ražas kalendārā» atzīmēju, kas man būs darāms februāra beigās. Jāpārdomā, ko sēt, cik daudz, ar ko augus barot un kādi neparedzēti izdevumi gaida. Esmu pārliecinājusies, ka Mēness fāzēm ir nozīme. Pārskatu un šķiroju sēklu krājumus. To cena gan aug ļoti strauji, mazie stādu audzētāji ik sadārdzināšanos pamatīgi jūt.
Ik dienu eju uz tuvējo kaimiņu saimniecību un palīdzu apkopt kūts soli. Prieks, ka dienas gaismas jau par vienu stundu vairāk. Gaišā laikā ikviens darbs sokas labāk. Sakārtoju saimniecības ēkas, katrai lietai sava vieta. Kad sākas dēstu audzēšana un stādīšana, laika nav lietas meklēt – visam jābūt kārtībā.
Piemājas saimniecības grāmatvedību kārtoju pati, martā sākas atskaišu laiks, «papīru» darbs tiešām der ziemai, visam jābūt precīzi, un tas prasa laiku… Ak vai! Vēl jāšķērē un jāieskābē jauna kāpostu porcija. Paskatos pa logu, rau, barotavā jauns ciemiņš – meža dzilna. Skaistule gan! Laikam jau «Repšu» vecās egles iepatikušās. Nu ko, tad jau ēdienkarte barotavā atkal jāpapildina!»
