Bauskas kultūras centra lielajā zālē 19. februārī plkst. 14.30 notiks rakstnieka Jāņa Sarmas 135 gadu atceres sarīkojums «Stāvu starp jums un klausos, kā mani vārdi skan…». To organizē Bauskas Centrālā bibliotēka (CB), Vecsaules amatierteātris, Vecsaules bibliotēka un Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagogi un jaunieši.
Iepazīsim Bauskas un Vecsaules notikumus 120 gadus senā pagātnē un ieraudzīsim savu novadu un pilsētu ar rakstnieka acīm tālajā 19. un 20. gadsimta mijā. Prozaiķis, dramaturgs, dzejnieks un arī gleznotājs Jānis Sarma (īstajā vārdā Jānis Kalniņš) dzimis Vecsaules pagasta Spolnieku «Ruģeļos» Bauskas apriņķī, bet miris Melburnā Austrālijā 99 gadu vecumā kā viens no visvecākajiem latviešu rakstniekiem. Pārapbedīts Latvijā, Lielvārdes kapsētā, 1995. gadā.
Piedzimšanu saimnieka ģimenē rakstnieks uzskatīja par likteņa labvēlību: «Šai pasaulē es ierados reizē ar lāstekām un pirmajiem cīruļiem, un mani pirmie dzīvības apliecinātāji kliedzieni atskanēja saulainā un siltā Zemgales saimniekgala kambarī. Kādas priekšrocības man ar to bija piešķīris labvēlīgais liktenis, to sapratīs tikai tie, kas paši dzimuši kalpugalā.» Kaut arī Spolnieku kalnā zeme bija liesa un Jāņa Kalniņa tēvs mājas deva uz pusgraudu vai izrentēja, tomēr līdzekļu pietika, lai vienīgo dēlu skolotu: «Es biju vienīgā ģimenes atvase. Vēlāk no vecākiem dzirdēju, ka tas vajadzīgs, lai nerastos ķildas mantojuma dēļ…»
Jānis Kalniņš pirmo izglītību apguva mājmācībā, bet 10 gadu vecumā sāka mācības Vecsaules skolā. Audzis vientulībā, Jānis Sarma bērnībā un jaunībā bija ļoti kautrīgs, viņam bija grūti tuvāk sadraudzēties ar saviem klasesbiedriem, un zēns dzīvoja savā fantāziju pasaulē.
Daudzi ilgi nezināja, ka Vecsaules pagastā dzimušais gleznotājs Jānis Kalniņš un rakstnieks Jānis Sarma ir viena un tā pati persona. Dzīve rakstnieku nav saudzējusi dzimtajā Latvijā, arī Austrālijas trimdā ne. Visus pirmskara gadus Jānis Sarma strādājis par skolotāju gan Lielvārdē, gan Bauskas Valsts ģimnāzijā. «Kas var būt skaistāks par dzīvi Bauskā!» autobiogrāfiskajā romānā «Kalnakūļu Vikta» jūsmīgi iesaucas rakstnieks Jānis Sarma. Vienlaikus viņš atzīst, ka desmit šeit pavadītie gadi bijis zaudējums, jo «mazā pilsēta ar savu tukšumu un attālumu no garīgās dzīves centra Rīgas nedeva nekādu ierosmju». Savu ironiski kritizējošo skatu uz mazpilsētu Bausku, kas romānā saukta Ķipava, rakstnieks atklāj savā darbā «Mīļā pilsēta».
Jāņa Sarmas darbi ienāca Latvijā un arī Bauskas Centrālajā bibliotēkā 90. gados un bija īsts atklājums to lasītājiem, jo īpaši abi romāni par Bausku.
Pirmais lielākais rakstniekam veltītais literārais pasākums «Ceļojums pa seno Bausku kopā ar Jāni Sarmu» notika tautas namā 2009. gada februārī rakstnieka 125 gadu atcerei. Vairāki tematiski sarīkojumi kopā ar Vecsaules skolu un bibliotēku šo gadu laikā bijuši arī Dāviņu pagastā – vietā, kur atradušās rakstnieka dzimtās mājas, devāmies arī uz Lielvārdi, kur apmeklējām J. Sarmas vietas, muzeju un Kalniņu dzimtas kapus. Rakstnieka vārds netiek aizmirsts ne Bauskā, ne Lielvārdē, ne arī viņa dzimtajā Vecsaules pagastā.
Lielāko daļu no ilgā mūža spiests nodzīvot trimdā tālajā Austrālijā, viņš nekad neaizmirsa savu novadu un dzimto Latviju un mūža nogalē teica: «Es rakstu Latvijai, es ceru – kādreiz manas grāmatas lasīs Latvijā!»
Papildinformācijai – apraksts ar attēliem par rakstnieku un gleznotāju Jāni Sarmu «Viņu šūpulis kārts Bauskas pusē» publicēts «Bauskas Dzīvē» 5. februārī.
