Pasaules okeānos konstatēti vairāk nekā 24,4 triljoni mikroplastmasas daļiņu. Kā uzlabot situāciju?

Šodien, atzīmējot Pasaules Okeānu dienu, vides uzņēmums «Zaļā josta» īpaši vērš sabiedrības uzmanību pastāvošajai globālajai problēmai – vides piesārņojumam ar plastmasu saturošajām vielām.

Kā liecina zinātnieku veiktie pētījumi, pasaules okeānos konstatēts vairāk nekā 24,4 triljoni mikroplastmasas daļiņu, kuru dēļ strauji pasliktinās okeānu un jūru ekoloģiskais stāvoklis un daudzas jūras iemītnieku sugas tiek pakļautas iznīcībai. Mikroplastmasas augstā koncentrācija pasaules ūdeņos ietekmē arī cilvēka veselību. Eksperti aicina mainīt savus paradumus nekavējoties, mazinot vides piesārņojumu ar plastmasu saturošām vielām.

«Pasaules Okeānu diena, kas tiek atzīmēta 8. jūnijā, ir lielisks datums, lai vasaras sākumā caurskatītu savus ieradumus un veiktu nelielus, tomēr nozīmīgus uzlabojumus savā dzīvesveidā, tādējādi mazinot vides piesārņošanu ar plastmasu saturošām vielām,»  aicina «Zaļās jostas» pārstāve Laima Kubliņa. «Dzirdot vārdu ‘okeāns’, Latvijas iedzīvotāji nereti iedomājas ko tālu, eksotisku un mūsu platuma grādiem svešu – tātad tādu, kas mūs neskar. Tomēr realitātē visi pasaules ūdeņi ir saistīti, un arī mūsu rīcība šeit, Latvijā, Baltijas jūras krastā, ietekmē pasaules okeānu un tā iemītnieku stāvokli. Arī mūsu Baltijas jūra cieš no piesārņojuma, kuru veidojam ikdienā mēs paši, tāpēc ir būtiski mainīt paradumus un vērīgāk izraudzīties lietas, ko ikdienā lietojam, tādējādi mazinot ūdenī nonākušo mikroplastmasas daļiņu un citu kaitīgo vielu daudzumu,» uzsver L. Kubliņa.

Mikroplastmasa ir mazas plastmasas daļiņas, kuru izmērs nepārsniedz 5 mm. Primārā mikroplastmasa, kas pasaules okeānu ūdeņos no atrodamajiem plastmasas atkritumiem sastāda apmēram 15-31%, galvenokārt radusies no sintētiskām tekstilšķiedrām, kosmētikas līdzekļos pievienotajām mikroplastmasas daļiņām, kā arī auto riepu nodiluma braukšanas laikā. Tomēr krietni lielāks drauds videi ir sekundārā mikroplastmasa, kas radusies, sīkāk sairstot lielākām plastmasas vienībām – plastmasas iepakojumam, vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, traukiem, zvejas rīkiem. Tā sastāda 69-81% no kopējā pasaules jūrās un okeānos konstatētā mikroplastmasas atkritumu piesārņojuma, skaidro «Zaļās jostas» pārstāvji.

Pēc zinātnieku aprēķiniem, pašlaik pasaules okeānos atrodas vairāk nekā 24,4 triljoni mikroplastmasas vienību. Tas ir apmēram 82 000 līdz pat 578 000 tonnu plastmasas atkritumu. Turpinot savu ierasto saimniecisko darbību, pasaules iedzīvotāji turpina pieļaut plastmasas daļiņu nonākšanu pasaules jūrās un okeānos.

Metodes, kā samazināt plastmasu saturošo vielu nonākšanu dabā

«Zaļās jostas» pārstāve Laima Kubliņa iesaka vairākas vienkāršas metodes, kā samazināt plastmasu saturošo vielu nonākšanu dabā:

1.Aizstāt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus – ūdens pudeles, iepirkuma maisiņus, pārtikas iesaiņojumu, kafijas krūzītes – ar daudzkārt lietojamām alternatīvām no dabīga, ilgmūžīga materiāla. Iepirkumam – savs auduma maiss, dzērieniem – sava stikla vai metāla ūdens pudele, karstajiem dzērieniem – sava metāla vai bambusa termokrūze, bet maltītei – sava līdzņemamā pusdienu kārba no metāla, rūdītā stikla vai kvalitatīvas daudzkārt lietojamās plastmasas, kas kalpos teju vai mūžīgi. Šie izstrādājumi kalpo ļoti ilgi, nepiesārņojot vidi un arī neapdraudot pašu cilvēku ar kaitīgām vielām, kas mēdz izdalīties no nepareizi lietotiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem.

2.Kosmētikas līdzekļus, kas satur sintētiskas abrazīvas vai spīdīgas, dekoratīvas piedevas, aizstāt ar dabīgiem līdzekļiem, kas ražoti uz dabas vielu vai dabīgo minerālu bāzes. Ķermeņa kopšanas līdzekļos, bērnu rotaļu piederumos (piemēram, slaimā), mājsaimniecības līdzekļos pievienotās sintētiskās abrazīvās daļiņas, spīdumi, krāsainās pērlītes u.c. mākslīgas izcelsmes sastāvdaļas gatavotas no mikroplastmasas. Pēc šo vielu noskalošanas kanalizācijā, tās sāk savu ceļu uz okeānu. Tāpēc šīs vielas jāaizstāj ar dabīgiem materiāliem, skrubjiem izvēloties augļu kauliņu vai pumeka abrazīvās komponentes, dodot priekšroku saules aizsargkrēmiem, kas gatavoti uz cinka oksīda vai titāna dioksīda bāzes, izvēloties kosmētikas līdzekļus un citus mājsaimniecības līdzekļus, kuru sastāvā nav atrodami saīsinājumi PET, PE, PP, PMMA, PU.

3.Dot priekšroku dabīgu šķiedru audumiem – gan apģērbā, gan tekstilizstrādājumos, gan arī mājlietās. Sintētisko tekstilšķiedru mazgāšanas laikā ūdeņos nonākušās mikroplastmasas šķiedras veido apmēram 35% no visa pasaules okeānos un jūrās esošā primārās mikroplastmasas apjoma.  Izvēloties tīras kokvilnas, vilnas, lina vai zīda audumu, var būtiski mazināt notekūdeņos nonākušo plastmasas šķiedru daudzumu. Papildu drošībai ieteicams uzstādīt papildu filtrus mājas notekūdeņiem, kas jau izcelsmes vietā noķers kanalizācijā nonākušās plastmasas šķiedras.

4.Šķirot atkritumus un nodrošināt to nonākšanu atkārtotā pārstrādē. Būtiski ir nodot pārstrādei izlietoto iepakojumu, kas gatavots no plastmasas. Tomēr plastmasa atrodama arī elektroiekārtās, videi kaitīgās precēs, piemēram, auto riepās. Atkritumu šķirošana ļauj pārvērst izlietoto iepakojumu, videi kaitīgas preces un nolietotas elektroiekārtas par resursus, nevis potenciālu draudu dabai un okeāniem.

5.Nemest zemē mazos atkritumus un izsmēķus. Cigarešu filtrs apkārtējās vides ietekmē sadalīsies apmēram 15 gadu laikā, kļūstot ne tikai par mikroplastmasas daļiņu kaudzīti, bet arī tajā uzkrātās indīgās vielas nonāks vidē, piesārņojot augsni, ūdeņus un indējot dzīvo dabu sev apkārt. Atceries, ka cigarešu izsmēķu, kā arī citu sīko atkritumu – izlietotas košļājamās gumijas, konfekšu čaukstošo papīriņu, iepirkuma čeku u.c. – īstā vieta ir sadzīves atkritumu konteinerā.