Vecumnieku novada Bārbeles folkloras kopa «Tīrums» (vadītājs Raimonds Vimba) kopā ar Vecumnieku tautas nama amatiermākslas kolektīvu pārstāvjiem 5. martā devās uz Lietuvu, lai Biržu kultūras centrā svinētu lietuviešu Meteņus jeb Užgavēni.
Tāpat kā latvieši, arī kaimiņu tauta šajos svētkos ar dažādām jautrām un maskotām aktivitātēm dzen projām ziemu un aicina sētā pavasari. Užgavēņa galvenie simboli ir maskas un neparasto tēlu izdarības, pankūku ēšana un salmu lelles dedzināšana.
Ziema cīkstās ar pavasari
Nosaukums «Užgavēnis» ir radies no vārda «gavēt», kas nozīmē vājēt un atgūties, jo zemniekam bija svarīgi, lai zeme attaptos pēc ziemas miega. Užgavēnis bija arī pēdējā diena, kad varēja ēst sātīgi un daudz, jo nākamajā – Pelnu dienā – ļaudis pieticīgi baudīja pavisam vienkāršu maltīti, jo, sagaidot pavasari, pārtikas krājumi bija gandrīz izsīkuši.
Užgavēņa galvenie tēli ir Lašininis jeb Speķucis, kas simbolizē ziemu un pēc skata ir zems, tukls vīrelis, un Kanapinis jeb Kaņepnieks – jautras dabas, slaids, varētu pat teikt, kārns tēls, kas ir pavasara simbols. Šie abi tēli caur dejām un rotaļām cīkstās, jo šajā laikā arī dabā notiek ziemas un pavasara spēkošanās – kurš kuru uzveiks.
Biržos šajā vakarā notika abu tēlu komandu sacīkstes, kur, velkot brangu virvi uz vienu vai otru pusi, ļaudis prognozēja ziemas vai pavasara uzvaru. Šajā cīniņā pārsvars un uzvara bija pavasara pusē.
Maskas no dabas materiāliem
Tāpat kā Meteņos, arī Užgavēnī cilvēki iet rotaļdančos, priecājas, muzicē un pavada laiku kopā. Uz Biržu kultūras centra āra skatuves cita aiz citas muzicēja lauku kapelas un folkloras kopas. Vecumnieku novada maskotie tēli – budēļi, ķekatas, čigānietes, saimnieces u. c. – gan spēlēja un dziedāja, gan griezās jautros dančos kopā ar vietējiem kolektīviem.
Interesanti, ka arī lietuvieši šajos svētkos darina maskas no dažādiem dabas materiāliem. Tās ir ļoti interesantas mūsdienu cilvēkam, jo tiek izmantotas linu pakulas, tāsis, grozi, ragi, kažokādas u. c., savukārt par mūzikas «instrumentiem» kalpo zirņi, pupas, liellopu ragi, veļas dēļi un dažādi citi sadzīves priekšmeti. Tāpat kā latvieši, arī lietuvieši ģērbj mugurā uz otru pusi izvilktus kažokus, cimdus un citus apģērba gabalus.
Cienā ar pankūkām
Vakara izskaņā tika baudītas Biržu saimnieču ceptās dažādu šķirņu pankūkas, jo, kā tradīcija vēsta, ar tām jācienā ikviens šo svētku svinētājs. Par sliktu zīmi tiek uzskatīts, ja ēdiens paliek pāri, tāpēc saimniecēm jābūt īpaši prasmīgām, lai pankūku nebūtu ne par maz, ne par daudz. Brangi saēdušies, folkloras kopas «Tīrums» dalībnieki kopā ar jauniegūtajiem draugiem – folkloras kopu «Siaudela» (vadītāja Jurate Garneliene) – turpināja priecāties danču vakarā.
Pēc brīnišķīgi pavadītajiem svētkiem droši var apgalvot, ka esam no vieniem senčiem cēlušies, jo latviešus un lietuviešus vieno tradīcijas un prieks par kopā būšanu.
