Bauskas novada pagastu iedzīvotājiem, kā jau ziņots iepriekš, kopš februāra ir regulāras tikšanās ar novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku. Pirmdien, 18. martā, šāda tikšanās bija Vecsaules pagasta pārvaldē.
Vecsauliešiem bija iespēja tieši izteikt vērojumus, pārdomas un priekšlikumus pagasta dzīves uzlabošanai.
Ceļiem – izšķiroša loma
Pagasta pārvaldes uzgaidāmajā telpā «Bauskas Dzīvei» savas domas labprāt pauda Aina Lāce. Viņu satrauc pagasta, novada un visas Latvijas kopīgā sāpe – sliktie ceļi. Nesen iegādājusies «Grotēnu» īpašumu Vecsaules pagastā un domā attīstīt bioloģisko saimniecību. Viņa uzskata, ka lauku nākotnē ceļiem ir izšķiroša loma. A. Lāce iepazīstināja ar projektiem un arī informāciju par organizētajām sarunām ar Bauskas novada Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvēm. Viņa ir apņēmības pilna iesāktās aktivitātes turpināt.
Lietišķi par iecerēm un savu iespējamo pienesumu pagasta un novada senioru ikdienā runāja bijusī pagasta pārvaldes vadītāja Laimdota Kolberga. Viņa idejas un redzējumu smēlusies, piedaloties Rīgas Stradiņa universitātes un Baltijas valstu, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, senioru organizāciju kopīgajā projektā «Vecums nav šķērslis» un saņēmusi sertifikātu «Kā pārdzīvot adaptācijas periodu, aizejot pensijā, ieskaitot iespējas saņemt sociālo palīdzību un organizēt mazu uzņēmējdarbību, lai papildinātu savus ienākumus». L. Kolberga uzskata, ka arī daudzu nevalstisko organizāciju darbība ir pārāk sadrumstalota, tāpēc no kopainas it kā «izkrīt» katrs mazais darbiņš. Iespējams, vajadzīga lielāka koordinācija un savstarpējā sadarbība. Attīstāma arī ciešāka uzņēmēju saikne ar vietējiem iedzīvotājiem.
Vecsaulietim Jānim Karlovam, kas vietējos ļaudis labi pazīst, ir savas domas par dzīvi pagastā. Patlaban viņam rūp virszemes ūdeņu uzkrāšanās tuvu mājai, viņš cer, ka iespējams ko uzlabot.
Vēl uz tikšanos bija atnākuši Indulis Ķikuts, Zina Kibarte, Inta Šumeiko. I. Ķikutam esot pretenzijas pret pagasta pārvaldes vadības darba stilu.
Bez tukšiem solījumiem
Pagasta pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska secināja, ka šādas tikšanās ir vērtīgas, jo palīdz iedzīvotājiem gūt vairāk informācijas par to, ka pagastam atvēlētie līdzekļi un tātad arī iespējas ir cieši saistītas ar visa Bauskas novada plāniem un prioritātēm, par ko lēmumus pieņem novadā. Pārvaldniece atzīst, ka viņa cenšas atturēties no tukšiem solījumiem pretstatā deputātiem pirmsvēlēšanu laikā. Vecsaulieši kopumā ir ieinteresēti pagasta dzīves uzlabojumos, dažkārt pauž to emocionāli sakāpināti, daudz ko ietekmē individualitātes un raksturi, bet tas ir jārespektē. Taču pagasta un novada attīstība iespējama tikai soli pa solim, jo daudzu gadu neizdarības nevar izlabot vienā dienā, uzsver Līga Vasiļauska.
Atkritumu apsaimniekošana, amata prasmju trūkums un sociālie jautājumi
«Bauskas Dzīvei» Arnolds Jātnieks atklāj galvenās atziņas, kādas gūtas, kopš gada sākuma uzklausot iedzīvotājus individuāli: «Bauskas novada teritorija man ir pazīstama, tomēr šādā veidā iespējams gūt plašāku priekšstatu par cilvēku rūpēm un raizēm, ko atklātā sapulcē mēdz noklusēt vai kautrējas izteikt. Protams, aktuāls joprojām autoceļu stāvoklis. Saprotams, ka, pārvietojoties pa bedrēm, neviens nepēta, kam konkrētais ceļa posms pieder, – valstij vai pašvaldībai. Tāpēc šie jautājumi jāskata konkrēti. Neatliekami ir vides jautājumi, atkritumu apsaimniekošana un šķirošana. Bieži pašvaldībai pārmet neizdarīto, bet, izrādās, ka nekārtība valda privātīpašumā, mēs varam vien mudināt un pārliecināt saimnieku rīkoties atbilstoši vispārpieņemtām normām. Ceraukstieši gaida radikālu risinājumu ieilgušajai problēmai ar šautuves radītajiem trokšņiem, par to noteikti lemsim.
Tiekoties ar iedzīvotājiem, atklājas akūts profesionālās izglītības trūkums, pārāk vieglprātīgi to esam atstājuši novārtā. Daudziem nav praktisku amata prasmju, un tās nav īsti, kur apgūt. Traucē arī kūtrums un apātija. Šķiet, ka cilvēki arī vienkāršu fizisku darbu darīt negrib, daži domā, ka pašvaldība privatizētās daudzdzīvokļu mājās sakārtos un sakops kopīgo kāpņu telpu; atšķirīga iedzīvotājos arī izpratne par sadzīves normām, kas bieži ir konfliktu cēlonis. Daudzviet problēmu risinājums slēpjas «kaimiņu būšanā» un savstarpējās attiecībās. Jāuzsver, ka cilvēkiem bieži vien trūkst informācijas par sociālajiem jautājumiem, kas ir viena no galvenajām problēmām laukos, īpaši tajos gadījumos, kad palīdzība tiešām nepieciešama.»
