Zemgalē lielākais no kūlas ugunsgrēkiem fiksēts 23. martā, kad Iecavas novadā dega sausā zāle 30 hektāros un siena ruļļi 100 m2 platībā, informē Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.
Iecavas, Bauskas un Vecumnieku ugunsdzēsēji-glābēji sestdien Iecavas pusē vairāk nekā trīs stundas cīnījās ar liesmām, kuras vēja ietekmē strauji izplatījās un apdraudēja arī dzīvojamo māju. Saspringtā darbā ugunsdzēsējiem izdevās māju pasargāt no nelaimes.
Iecavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Mačeks stāsta, ka 30 hektāri pērnās zāles deguši Iecavas novadā uz Rīgas pusi. «Jau iepriekš ir bijušas problēmas ar šīs platības īpašniekiem, kam jau pirms tam ir bijis palielinātais uzrēķins par nekopto platību. Tagad viņiem vēl noteikti būs arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sods. Mēs novadā jau otro gadu sadarbojamies ar šo dienestu, liekam sodus. Kāds, iespējams, pielicis sērkociņu. Ir apzināti divi iespējamie siena ruļļu īpašnieki.» Novada domes priekšsēdētājs A. Mačeks pēc notikuma vietas apskates «Bauskas Dzīvei» gan atzina, ka deguši varētu būt ne vairāk kā 15 hektāru. Tā ir teritorija, kas aizaugusi ar krūmiem.
Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki mūsu novados līdz šim reģistrēti: 12 hektāru platībā – Iecavas novada Zālītē; 5 hektāru platībā – Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā; 8000 m2 – Iecavā, E. Virzas ielā; 5000 m2 platībā – Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecina, ka lielais kūlas dedzināšanas gadījums sestdien Iecavā ir reģistrēts, tiek skaidroti ugunsgrēka izcelšanās iemesli. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde informē, ka, iestājoties siltajam laikam, dedzinot kūlu, var nodarīt lielu postu. Izceļoties ugunsgrēkam, var nodegt dzīvojamās un saimniecības ēkas, meža platības, ugunsgrēkā var zaudēt pat dzīvību. Neapdomīgas rīcības dēļ nelaime var piemeklēt pašus dedzinātājus un pavisam nevainīgus cilvēkus.
Policija lūdz iedzīvotājus ziņot par iespējamiem likumpārkāpējiem saistībā ar kūlas dedzināšanu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta 4. daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro.
Kriminālatbildība iestājas, ja, dedzinot kūlu, aizdegusies kāda no ēkām, kā rezultātā radīti lieli zaudējumi vai ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks. Krimināllikuma 185. panta 2. daļa paredz, ka par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā nodarījusi lielu materiālu zaudējumu, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
