Varonība – valsts simtgades kontekstā šis ietilpīgais vārds izvēlēts par 2019. gada vadmotīvu Latvijā. Cēsu kājnieku pulka un skolnieku rotas izcīnīto kauju simtgadi gatavojas vērienīgi atzīmēt Cēsīs 22. jūnijā. No 27. līdz 29. jūnijam Liepājā norisināsies vēsturisku notikumu atceres sarīkojumu kopums – «Kuģa «Saratov» sagaidīšanai Liepājā – 100». Pieminot laiku, kad Liepāja bija kļuvusi par Latvijas valsts pagaidu valdības mītni, būs plaša svētku programma. Šogad īpašā veidā varonīgajam «Baltijas ceļam» jau 30 gadu, cerams, arī Bauskā un Grenctālē pašvaldība un nevalstiskās organizācijas sarīkos atmiņā paliekošu programmu.
Pagātnes varonība un upuri nav vien tādēļ, lai mēs ar tiem lepotos dažādos svētkos un vēsturiskajās rekonstrukcijās, tie daudz vairāk ir spogulis nākotnei, lai mēs tajā paraudzītos uz saviem darbiem… Šādā spogulī palūkojos tikko pagājušajās Lieldienās Lestenē.
Brāļu kapos uz plāksnēm iegravēti aptuveni 11 000 kritušo leģionāru vārdu. Tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija iespējams šeit vienkopus pārapbedīt karavīrus no visas Latvijas. Par šo ideju un tās īstenošanu darītājiem spogulī lūkoties nebūtu kauns.
Kapsētai līdzās ir daudzu notikumu un varonību lieciniece – trīssimtgadīgā Lestenes baznīca. Tās interjera iekārta ir izcilākais Latvijas baroka kokgriezuma ansamblis, kas cietis gan 1945. gada artilērijas apšaudē, gan turpmākajos gados no demolēšanas un izvazāšanas. Vieni no unikālo iekārtu glābējiem bija Rundāles pils muzeja darbinieki, kas 1966. gadā pēc ekspedīcijas tās novietoja Rundāles pils muzejā, pirms dažiem gadiem tās atvestas atpakaļ Lestenes baznīcā un restaurētas. Lieldienu dievkalpojumā te kokgriezumus varēju skatīt visā krāšņumā. Šis Latvijas kultūrvēstures mantojuma glābšanas process arī no Imanta Lancmaņa un viņa domubiedriem padomju gados prasīja gan tālredzīgu domāšanu par nākotni, gan varonību.
