Valsts dotācija XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkošanai ir 6,5 miljoni eiro

Valsts dotācija XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkošanai ir 6,5 miljoni eiro, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve (LNKC) Linda Ertmane.

Trešdien notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kurā tika skatīti vairāki jautājumi, tostarp māksliniecisko kolektīvu, kuru dibinātāji nav pašvaldība, vadītāju atalgojums Rīgas pilsētā.

Paredzēts, ka svētku budžetu skatīs nākamajā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē. Svētku izpilddirektore Daina Markova skaidro, ka, ņemot vērā nodokļu izmaiņas saistībā ar autordarbu apmaksu no 2023.gada, kā arī izejvielu, pārtikas cenu, degvielas, elektrības cenu un nakšņošanas izdevumu pieaugumu, tiek prognozēts, ka būs nepieciešams papildus finansējums, lai realizētu iecerēto svētku programmu.

Plānots, ka biļešu cenu pieaugums uz svētku maksas pasākumiem būs līdz 30%, tāpat rīkotāji plāno par 30% palielināt citus pašu ieņēmumus.

Tāpat tika spriests par gaidāmo XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanās procesu. LNKC direktore Signe Pujāte ziņoja par starpsvētku pasākumiem. Sēdi vadīja padomes priekšsēdētājs, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ertmane norāda, ka XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks nākamgad no 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150.gadskārta.

Plānots, ka tajos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu. Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti. Norises būs skatāmas daudzās vietās Rīgā – Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, “Arēnā Rīga”, Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, Hanzas peronā un Rīgas dievnamos.

Puntulis atzīmē, ka aktīvais svētku gatavošanās laiks rit pilnā sparā – jau šovasar ikviens interesents var iepazīties ar trīs lielo nozaru repertuāru visā Latvijā, skanot koru un pūtēju orķestru koncertiem, kā arī norisinoties tautas deju nozares koncertam Alūksnē.

“Padomes vārdā izsaku lielu pateicību visiem kustības dalībniekiem, kas bijuši uzticīgi tradīcijai gan pandēmijas laikā, gan arī tiem, kas piedalās ieskaņu koncertu ciklā. Savukārt Svētku gatavošanas process ir izaicinājumiem pilns, viens no tiem ir arī nepieciešamā finansējuma palielinājums, ņemot vērā gaidāmo resursu un izmaksu sadārdzinājumu,” pauda ministrs.

Ņemot vērā 2018.gada pieredzi ar biļešu tirdzniecību, svētku rīkotāji ir analizējuši divus modeļus – izlozi par tiesībām iegādāties biļetes uz diviem pieprasītākajiem notikumiem – noslēguma koncertu Mežaparkā un deju lielkoncertu Daugavas stadionā – un tradicionālo biļešu tirdzniecības veidu.