Šīs pārdomas man radās pēc iepazīšanās ar Romāna Karola rakstu «Īstenībā Bārbelē viss ir citādāk», kas publicēts «Bauskas Dzīvē» 23. aprīlī.
Lai arī man, pirms 50 gadiem studējot fiziku Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, mācīja gan zinātnisko komunismu, gan ateismu un lai gan toreiz Dievam vēl neticēju, es tomēr neatļāvos paņirgāties par ticīgiem cilvēkiem. Tieši otrādi, mēs kopā ar dažiem kursabiedriem apmeklējām dažādu konfesiju baznīcas, kuras kristīgo svētku laikā bieži vien bija pārpildītas.
Viens no maniem kopmītnes istabiņas biedriem Dainis Zeps vēlāk aizstāvēja disertāciju matemātikā un ieguva arī teoloģisko izglītību. Pašlaik viņš ir zinātniskais līdzstrādnieks matemātikā Latvijas Universitātē un pasniedz senebreju valodu Teoloģijas fakultātē.
Neesmu kompetents spriest par Bārbeles kapsētu un Bārbeles skolu, ko savā rakstā piemin R. Karols, taču mūsu viedokļi diametrāli atšķiras esamības jautājumos.
Saskaņā ar kreacionisma mācību, kuru diemžēl skolās nemāca, varbūtība, ka pilnīgi nejaušā veidā var izveidoties visvienkāršākā dzīvā šūna ir tāda, ka pērtiķis 400 reizes pēc kārtas pilnīgi bez nevienas kļūdas pārdrukātu Bībeli. Atzīšos, ka es droši vien kļūdu pieļautu jau pirmajā reizē un pirmajā lapā. Matemātiķi ir pierādījuši, ka tāds notikums ir neiespējams, nerunājot par daudz sarežģītākiem organismiem, kas savukārt liek secināt, ka dzīvībai ir Radītājs.
Bībelē ir rakstīts, ka Dievam viena diena ir tas pats, kas tūkstoš gadu, un otrādi – 1000 gadu ir kā viena diena. Saskaņā ar kreacionistu zinātnieku pētījumiem noskaidrots, ka Visuma radīšanas brīdī gaismas ātrums ir bijis miljardiem reižu lielāks. No tā var secināt, ka Visumam nav 20 miljardu gadu, bet gan tik, cik secināms no Bībelē rakstītā. Fiziķi priecājas par katru jaunu atklāto elementāro daļiņu, taču vismazāko viņi neatklās nekad. Tas pats attiecas uz astronomiem par Visuma vistālāko punktu. Starp citu, Emburgas luteriskās baznīcas uzcelšanu ir sponsorējis pensionēts astrofiziķis no ASV.
Akmeņogļu fosilijās ir atrasti otrādi sagrieztu koku atveidi, kas iespējams tikai, ja ir bijušas milzīgas ūdens plūsmas jeb tā saucamie grēku plūdi, kas pieminēti Bībelē.
Pievienojos R. Karolam, ka alkatība ir viens no pasaules vislielākajiem ļaunumiem, jo ne velti Jēzus Kristus izdzina naudas mijējus (baņķierus) no tempļa.
Pagājušogad, 10. jūnijā, apmeklējot labdarības koncertu «Uzcel savu baznīcu» Bruknas muižā, jutos kā nonācis Ēdenes dārzā. Blakus burkānu, biešu, kāpostu, garš-augu dobēm gluži kā Ādama un Ievas laikos sēdēja laimīgi cilvēki ar bērniem, klausoties cilvēkiem par svētību un Dievam par godu veltītu mūziku. Un pārējā teritorijā visdažādākās atrakcijas ģimenēm ar bērniem. Tas nav izstāstāms, tas vienkārši ir jāizbauda.
Manuprāt, Bruknas muižā ir izdarīts daudz vairāk, nekā visas mūsu valdības līdz šim ir izdarījušas 30 gados, rēķinot uz teritorijas vienību. Aicinu nenoliegt un neapšaubīt Andreja Mediņa lomu šī brīnuma radīšanā un sekot Jēzus Kristus dotajiem baušļiem. Mt. 22:37 – 39: «Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.»
